Aptaujas ietvaros laika posmā no 2. līdz 11. decembrim aptaujāti 1009 Latvijas iedzīvotāji.
42% aptaujas respondentu uzskata, ka dzīves kvalitāte Latvijā 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2022. gadu, nav mainījusies.
10,4% aptaujāto vērtē, ka tā būtiski uzlabojusies, bet 11,8% – ka tā būtiski pasliktinājusies.
Sociāldemogrāfiskā griezumā vērtējumu, ka dzīves kvalitāte Latvijā 2023. gadā ir uzlabojusies, nedaudz biežāk pauduši respondenti, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda – 13% no viņiem vērtē, ka dzīves kvalitāte uzlabojusies nedaudz, bet 0,4% – ka tā uzlabojusies būtiski.
Tikmēr starp respondentiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, tikai 7% uzskata, ka dzīves kvalitāte aizvadītajā gadā ir nedaudz uzlabojusies, bet 1% – ka tā uzlabojusies būtiski.
Kopumā 48% respondentu, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, vērtē, ka dzīves kvalitāte 2023. gadā, salīdzinājumā ar 2022. gadu, ir nedaudz vai būtiski pasliktinājusies.
Tikmēr starp aptaujātajiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, vērtējumu, ka dzīves kvalitāte Latvijā ir pasliktinājusies, kopumā pauduši 39% aptaujāto, bet 44% – ka tā nav mainījusies.
Izteiktas vērtējumu atšķirības vērojamas arī reģionālā griezumā. Proti, Vidzemē kopumā 23% respondentu uzskata, ka aizejošajā gadā dzīves kvalitāte Latvijā ir uzlabojusies, Latgalē šādi uzskata vien 4% aptaujāto.
Kopumā vairāk nekā puse Latgalē un Kurzemē mītošo respondentu vērtējuši, ka dzīves kvalitāte 2023. gadā ir pasliktinājusies – Latgalē šādu respondentu īpatsvars sasniedz 53%, bet Kurzemē – pat 56%.
