Vēstuļu kritērijs ir starpība starp apgrozījumu bankas kontā un deklarētajiem ienākumiem un tai ir jābūt 20 tūkstošiem eiro. Tiesa, VID ģenerāldirektore sacīja, ka pirmās vēstules nosūtīs arī tiem, kur šī starpība ir vairāki desmiti tūkstošu. Jautāta, kāpēc izvēlēts šādas ceļš, Šmite-Roķe atbildēja, ka vērtēts tas, kā dara citās Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs. Modernās nodokļu administrācijas strādājot šādi un tur izmantojot tieši šādu metodi. "Tās ir vecās Rietumeiropas valstis," neminot konkrētu valsti, atbildēja VID vadītāja. "Idejiski tās ir zinātnē balstītas "nadžing" metodes, kā ar dažādiem uzrunājošiem vēstījumiem nodokļu administrācija vēršas pie cilvēkiem," skaidroja Šmite-Roķe. Jau pēc raidījuma VID, skaidrojot šo metodi, atbildēja, ka "nadžings" ir "pamudināšana, draudzīga piebikstīšana". Finanšu forumos lasāms, ka šī metode radusies 2012. gadā Apvienotajā Karalistē, kur nodokļu nemaksātājiem vai kavētājiem nosūtītas atgādinājuma vēstules. Taču citur starptautiskajos nodokļu administrāciju forumos lasāms, ka tā var būt arī agresīva metode, apberot adresātu ar vēstulēm, tādā veidā viņu piespiežot reaģēt. Sava veida "spamošana".
Šmite-Roķe saka, ka gala lēmumu par šādas pieejas izmantošanu pieņēmusi viņa, neatklājot, kurš VID bija sākotnējais šādas pieejas iniciators. "Laipni, aicinoši aicinām paskatīties, vai ir viss izdarīts, ko likums liek darīt," viņa saka, norādot, ka VID ir uzdevumi skatīties tā, lai katrs sabiedrības loceklis, katrs iedzīvotājs pilda saistības pret valsti. Viņa arī norādīja, – katru gadu tiek uzrunātas riska grupas, bet parasti šajā lokā nonāca mazāks cilvēku skaits. Taču kāpēc izvēlēta tieši 20 000 eiro starpība starp konta apgrozījumu un legālajiem ienākumiem? Šmite-Roķe atbildēja, ka tam ir arī praktisks iemesls. Proti, ja solis būtu mazāks, tad cilvēku, kam sūtīt vēstuļu, būtu vairāk un VID nevarētu visus apkalpot. Tāpēc izvēlēti 20 000, kur kritērijam atbilda ap 70 000 cilvēku.
Cik cilvēku strādā ar šo izraudzīto grupu, Šmite-Roķe nevarēja pateikt, bet apgalvoja, ka darbi ir sadalīti un papildu darba stundas nav nākušas klāt. Viņa bilda, ka šī aktivitāte neatceļ arī citus VID rīcībā esošos rīkus, lai kontrolētu nodokļu nomaksu.
To, kādi ir šīs aktivitātes rezultāti, Šmite-Roķe sola izstāstīt gada beigās, kā arī atzīt, ja procesa gaisā izgaismosies kādas no VID puses pieļautās kļūdas.
