No šīs summas vairāk nekā pusmiljons šogad un vairāk nekā miljons nākamajos gados – kopsummā vairāk nekā 2,6 miljoni eiro – paredzēti Valsts drošības dienestam, un šo summu izmantošana ir klasificēta informācija, par ko netiek sniegti nekādi sīkāki skaidrojumi. Tā kā prognozētais pieteikumu skaits no tiem Krievijas pilsoņiem, kuru statuss tiks pārskatīts, ir 28 tūkstoši, var prognozēt, ka vidēji vienas personas pārbaudei dienestam papildus piešķirti nepilni simt eiro.
1 837 116 eiro – šāda papildu summa paredzēta PMLP šogad, un nedaudz mazāka turpmākajos.
Jaunas amata vietas ar augstāku atlīdzību nekā pašreiz strādājošajiem
Budžeta paskaidrojumos visos trīs gados nemainīgs ir rādītājs – PMLP šīs programmas ietvaros būs papildus 48 amata vietas. Līdz šim ik gadu PMLP pārskatīja dažus tūkstošus Krievijas pilsoņiem izsniegto uzturēšanās atļauju, bet kopumā pārvaldes maksimālā kapacitāte pieļaujot ap 50 tūkstošu ārzemnieku uzturēšanās dokumentu izsniegšanu gada laikā. Tāpēc jaunu darbavietu veidošana kā tāda ir loģiska. Jautājums ir – kā valsts pārvaldē tiek plānoti resursi šādai vajadzībai. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" (KNL), izmantojot tobrīd no iestādēm iegūto informāciju, šo tēmu sāka iztirzāt 8. februāra diskusijā, tūlīt pēc valsts budžeta projekta apstiprināšanas valdībā. Skaitļi liecināja, ka izmaksas uz vienu darbinieku, rēķinot uz pilnu gadu, paredzētas vidēji 2467 eiro mēnesī, kas atbilst nepilnu divu tūkstošu lielai mēnešalgai pirms nodokļu nomaksas. Taču jau tobrīd bija acīmredzams, ka nodaļa pilnvērtīgi sāks strādāt, ātrākais pavasarī, tāpēc mēneša budžets atlīdzībām varētu būt par trešdaļu lielākas. Tikmēr iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") apgalvoja, ka vidēji bruto alga nepārsniegšot tūkstoti.
Raidījumā minētie skaitļi nav atrodami publiski pieejamos valsts budžeta paskaidrojumos, kas iesniegti Saeimā – šī un turpmāk minētā informācija ietverta iekšlietu resora gatavotajā un Finanšu ministrijai iesniegtajā "Prioritārā pasākuma pieteikumā vidējam termiņam". Pēc šī raidījuma KNL lūdza PMLP detalizēt plānotās atlīdzības aprēķinus un saņēma atbilstošu pielikumu.
PMLP sniegtā informācija rāda, ka nodaļā trīs gadus nodarbinās vienu vadītāju, vienu vadītāja vietnieku, četrus juristus, sešus vadošos vecākos referentu, 31 vecāko referentu un piecus lietvežus. Šie amati atbilst dažādām valsts atlīdzības sistēmas mēnešalgu grupām. Plānotais finansējums rēķināts pret attiecīgās grupas pieļaujamo algu viduspunktu – 2640 eiro un 1699 eiro attiecīgi nodaļas vadītājam un vietniekam, 2121 eiro četriem juristiem, 1405 eiro un 1178 eiro dažāda līmeņa attiecīgi sešiem un trīsdesmit vienam referentiem, bet 920 eiro – pieciem lietvežiem. Papildus budžetā paredzētas piemaksas 10% apmērā, kā arī prēmijas un naudas balvas vēl 10% apmērā.
Ja salīdzina PMLP publiskos datus par pašreiz strādājošo atalgojumu ar jaunās nodaļas darbinieku atlīdzībām, redzams, ka tās plānotas krietni augstākas visos līmeņos. Pārvaldes pārstāve Madara Puķe to pamato ar grūtībām jau tagad PMLP piesaistīt darbiniekus, bet neizslēdza iespēju, ka šādas algas radīs iestādē "iekšējo migrāciju", tādējādi radot vēl papildus jaunas vakances.
Neviennozīmīga ir vēl kāda papildu finansējuma aprēķina pozīcija 181 491 eiro apmērā. Tie paredzēti piemaksām par "jauno darbinieku apmācībām, monitoringa nodrošināšanu un atbalsta sniegšanu" – aprēķinā lasāms, ka "to veiks vismaz 42 pašreiz nodarbinātie pārvaldes darbinieki", kam pievienots aprēķins, katrs no viņiem saņems 360,10 eiro mēnesī gada garumā. Kāpēc jaunajiem, turklāt labāk atalgotajiem darbiniekiem gandrīz katram nepieciešams pa vienam apmācītājam, monitorētājam un atbalstītājam uz gadu, Puķe paskaidro: "Daļa darbinieku nekvalificēsies veicamā darba izpildei, līdz ar to darbinieku apmācība būs jāveic ilgstošā periodā."
Savukārt nemainīgs nodaļas darbinieku skaits balstās uz pieņēmumiem par gaidāmajiem tiesvedības procesiem par PMLP lēmumiem. No aprēķina paskaidrojumiem izriet, ka šogad pārvaldei būs jāpiedalās 2600 tiesvedībās, pēc gada 7500 tiesvedībās un 2025. gadā 3900 tiesas procesos. Pārvaldē gan atzīst, ka vienīgais indikators par iespējamajām tiesvedībām un to daudzumu ir šobrīd pārvaldē vērojamā interese par jauno kārtību.
Katram divi monitori un pagarinātās garantijas serviss
Pieprasījuma "ekseļa" tabulā datortehnikas un citas biroja tehnikas iegādei atvēlēti 151 976 eiro. Līdzās sešiem multifunkcionāliem iekārtu komplektiem un vienam tīkla iekārtu komplektam redzams, ka katram no 48 darbiniekiem viens datorkomplekts izmaksās 2662 eiro. Tas rada jautājumus, jo dažādos birojos strādājošos, kas neveic specifiskus, piemēram, grafiskus darbus, darba devēji nodrošina ar pienācīgu datortehniku, kas izmaksā krietni mazāk. "Tas nav parasts dators" – tā iekšlietu ministrs ministrs Māris Kučinskis apgalvoja "Kas notiek Latvijā?" diskusijā februārī, piesaucot drošības sistēmas dokumentu izgatavošanai.
Taču arī šiem apgalvojumiem nav dokumentāra pamatojuma. KNL lūdza PMLP izsniegt datortehnikas specifikāciju. Tajā nav ietvertas nekādas specifiskas drošības sistēmas, bet aprakstīts portatīvais dators ar vismaz 8 gigabaitu operatīvo atmiņu un 240 gigabaitiem kopējo atmiņu datu uzglabāšanai, piliendrošu tastatūru un spējām darboties, strauji mainoties apkārtējās vides temperatūrai, piemēram, ja datoru ziemā iznes ārā un vēlāk ienes iekštelpās, un uzreiz ieslēdz. Nodaļai, kura strādās trīs gadus, datoru specifikācijā ir iekļauta arī piecu gadu garantija, un katrā komplektā – divi monitori ar konkrētu izšķirtspēju.
PMLP skaidro, ka pārvalde datortehnikas iegādi veic Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) un iegāde plānota tur arī šoreiz. Aprakstītais komplekts ir EIS pieejamais piedāvājums "HP EliteBook 845 G7" datoram un "Dell U2722D" monitoriem. Uz jautājumu, kāpēc katram nodaļas darbiniekiem papildus portatīvajam datoram vajadzīgi vēl divi monitori, PMLP pārstāve atbildēja – "datortehnikas komplektam nepieciešami divi monitori, jo darbiniekiem jāstrādā ar ļoti lielu informācijas apjomu", ar to domājot, ka katrā monitorā skatāma cita informācija: "Ir lēmums, kas jāraksta, un paralēli ir jāatver personas lieta, informācijas sistēmās pieejamie dati, excel tabulas utml."
"Kas notiek Latvijā?" aptaujāja vairākus datortehnikas speciālistus, kuri darbojas arī iepirkumu jomā, piegādājot datorus gan valsts iestādēm, gan privātuzņēmumiem. Lietpratēji izteica dažādus novērtējumus, kas visi bija saistīti ar iespējām ietaupīt, būtiski nepasliktinot datora lietotāja darba nodrošinājumu konkrētajā gadījumā, izskatot iesniegumus, gatavojot lēmumprojektus un strādājot ar datiem informācijas sistēmās – datoru jauda un veiktspēja, ekrānu izšķirtspēja un izmēri, un tamlīdzīgi. Ironisku piezīmi uz plaši deklarētā energoefektivitātes fona izpelnījās iecere pirkt 27 collu monitorus ar E klases enerģijas patēriņu.
Ekspertu vērtējumā EIS katalogs nepiedāvā pienācīgu izvēli un tajā ir novecojuši, taču elites klases datori, kuru tehniskie parametri vairs neatbilst aktuālajam tirgus piedāvājumiem, ko var iegūt, veicot jaunu iepirkumu. Viens no KNL uzrunātajiem speciālistiem paraugam sagatavoja līdzīgu datorkomplekta piedāvājumu, ar jaunākas paaudzes datoru, par gandrīz 1000 eiro zemāku cenu katrai darbavietai, ar piebildi, ka tirgū plaši pieejami arī kvalitatīvi lietoti datori ar garantiju.
Minētajā raidījumā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pauda, ka PMLP plānotās cenas ir atbilstošas. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautāja domē, cik maksā darbinieku datori pašvaldībā. Domas priekšsēdētāja mediju padomnieka Alekša Zoldnera atbildes liecina, ka Rīgas pašvaldībā portatīvo datoru vidējā cena būtiski nepārsniedza tūkstoti, ieskaitot PVN. Atsaucoties uz Rīgas Digitālās aģentūras sniegtajām ziņām, mēra pārstāvis sacīja, ka pērn portatīvie datori iegādāti par cenu, sākot no 576 eiro, līdz 1895 eiro bez PVN, savukārt stacionārie datori iegādāti par cenu no 498 eiro līdz 1280 eiro, bet monitori – par cenu no 114 eiro līdz 370 eiro. Aģentūrā prognozēja, ka arī šogad datortehniku iepirks par līdzīgām cenām.
Šajā rakstā vēl neizvērstas paliek plānotās izmaksas 48 darba vietu jauna apmēbelējuma un aprīkojuma iegādei kopsummā 31 680 eiro jeb 660 eiro par vienu darbavietu. Nav šaubu, ka šādas darbavietas nodrošinās komfortablus apstākļus jaunajiem, gadu apmācāmajiem darbiniekiem, kuri gatavos lēmumus par prognozētiem tūkstošiem pārsūdzību tiesā. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai situācijā, kad valstī – gan iekšlietu resorā, gan daudzos citos – ir tik daudz nepieciešamu, bet no budžeta nenofinansētu vajadzību, gatavojot, virzot un apstiprinot šādas PMLP jauno darbavietu izmaksas, amatpersonas un politiķi rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks.
***
Iepriekšējās publikācijas sērijā "Kam tiek budžets?" – lasāmas šeit un šeit.
