Kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" 19. septembrī nosūtījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai atklātu vēstuli. Tajā nevalstiskā organizācija (NVO) norāda, ka gaida skaidru atbildi no likumdevēja, vai tiešām šī gada beigās primārais atbalsts – izmitināšana un ēdināšana – Ukrainas civiliedzīvotājiem tiks izbeigts, neraugoties uz to, kad viņi ir ieradušies Latvijā un vērsušies pēc palīdzības. Tāpat "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina novērst neskaidrību, cik ilgi palīdzību saņems Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ierodas Latvijā, piemēram, šodien, un kuram, atbilstoši likumam, ir tiesības saņemt 120 dienu primāro atbalstu. Vēstulē biedrība uzsver, ka uz šiem lēmumiem, tāpat kā maijā, gaida gan Ukrainas civiliedzīvotāji, gan pašvaldības, gan nevalstiskais sektors. Vienlaikus tā mudina ņemt vērā būtiskos izaicinājumus ar mājokļa pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem arī pēc primārā atbalsta saņemšanas visā valstī, atkārtoti aicinot izvērtēt iespēju piedāvāt arī potenciālajiem izīrētājiem garantijas vai cita veida motivāciju (piemēram, depozītmaksājums, garantija pirmā mēneša īres maksājumam, īres un nomas nodokļa atcelšana, palīdzība ar telpu pielāgošanu).
Biedrībā uzskata, ka, ņemot vērā jau pagājušos sešus mēnešus kopš Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma pieņemšanas, ir nepieciešams izvērtējums par to, kāds atbalsts Ukrainas bēgļiem ir nepieciešams, kā tas darbojas un ko ir nepieciešams pilnveidot. Pēc "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekles Lindas Jākobsones teiktā, īpaši tas ir attiecināms uz mājokļa nodrošināšanu. "Neskatoties uz to, ka Latvijā visiem Ukrainas bēgļiem līdz šim bija nodrošināts mājoklis, jau vairākus mēnešus ir novērojami būtiski izaicinājumi," "Kas notiek Latvijā?" norāda Jākobsone. Piemēram, esot nepieciešama ātrāka dažādu pašvaldību īpašumu pielāgošana bēgļu izmitināšanai.
Uz šiem jautājumiem NVO vērsusi uzmanību Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tās 20. septembra sēdē. "Komisijas deputāti norādīja, ka paļaujas, ka termiņš tiks pagarināts, jo vēl līdz gada beigām esot pietiekoši daudz laika," pēc tās saka Linda Jākobsone. Viņa tam nepiekrīt.
Jāvērtē Ukrainas kara bēgļu maksātspēja
Pēc Jākobsones domām, pašvaldībām būtu jāizvērtē reālā Ukrainas bēgļu maksātspēja, nosakot maksājumu par mājvietu pašvaldību īpašumos pēc primārās izmitināšanas termiņa beigām. Viņa atgādina, ka Ukrainas kara bēgļiem Latvijā nav dabiskas atbalsta sistēmas – nav iedzīves, nav radu, nav draugu, nav latviešu valodas zināšanu un nav arī zināšanu par to, kā Latvijā tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz atbalstu. "Daudzi no viņiem kautrējas lūgt palīdzību, jo saskaras ar tādu nepieciešamību pirmo reizi mūžā. Latvija var sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri šobrīd meklē savas mājas mūsu valstī. Tas ir jāturpina darīt koordinētā un pārdomātā veidā," atzīmē biedrības pārstāve.
"Uzskatām, ka ir pilnīgi nepieņemama situācija, kad tiek pieņemti lēmumi par līdzmaksājuma pieprasīšanu par mājvietām, kā tas notika Rīgā augusta beigās, kad vairāki simti Ukrainas bēgļu tika informēti, ka viņiem jau pēc nedēļas ir jāpiemaksā par mājvietu vai jāpamet iepriekš ierādītā mājvieta. Šādi lēmumi veicina nedrošību Ukrainas bēgļos un mudina viņus izvērtēt iespējas atgriezties nedrošā vidē," uzsver Jākobsone.
Pašlaik nedaudz vairāk par pusi jeb 26 no 43 Latvijas pašvaldībām ir pilnībā izsmēlušas savas iespējas izmitināt bēgļus no Ukrainas. Vēl vairākās vietvarās aizņemto vietu skaits jau pārsniedz 90%. Brīvo izmitināšanas vietu skaits pašvaldībās pašlaik ir ap 60, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norāda, ka daļa pašvaldību nav sniegušas informāciju, tādēļ realitātē pieejamo mājokļu skaits varētu būt lielāks.
Tāpēc "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicina turpmākajā plānā iekļaut precīzu skatījumu par telpu pielāgošanu pašvaldībās. Piemēram, konkrēti noteikt, cik ilgi pēc telpu pielāgošanas tās jāizmanto bēgļu no Ukrainas izmitināšanai, proti, kāds ir minimālais termiņš, kāds būs maksas apmērs vienai personai uz mēnesi, uzturoties telpās pēc primārās izmitināšanas termiņa beigām, vai telpas var izmantot gan 60 dienu, gan 120 dienu izmitināšanai, tāpat arī vai pielāgošanas izmaksās ir iekļauts tikai telpu remonts, vai arī citi izdevumi, piemēram, mēbeles, sadzīves tehnika, gultasveļa, segas un spilveni, trauki. Turklāt biedrībā izceļ, ka pagaidām vispār nav vietu, kur izvietot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem.
Organizācijā gan uzsver, ka šāda problēma neskar tikai Latviju. Piemēram, Igaunijas Iekšlietu ministrija prognozē, ka tuvākajos mēnešos, tuvojoties ziemai, palielināsies to Ukrainas bēgļu skaits, kuri Igaunijā meklē pagaidu aizsardzību, jo Ukrainā ir nopietni bojāta civilā infrastruktūra. Par to ziņo Igaunijas sabiedriskie mediji un vienlaikus atzīmē, ka, neskatoties uz Ukrainas progresu frontes līnijā, šī ziema daudziem cilvēkiem būs skarba, un viņi var no valsts bēgt.
Lai gan Ukrainas bēgļu skaits Eiropā kopš pavasara ir ievērojami samazinājies, tiek lēsts, ka Ukrainā ir 6,5 miljoni iekšēji pārvietoto cilvēku (no angļu valodas: internally displaced people). Igaunijas Iekšlietu ministrija prognozē, ka šoziem Igaunijā aizsardzību meklēs vēl vairāki tūkstoši cilvēku.
Visvairāk izmaksā sociālais atbalsts un izmitināšana
Kopumā līdz 6. septembrim pašvaldībām pārskaitītais finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir 31 917 719,79 eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati liecina, ka no šīs summas tieši par palīdzību izmitināšanas jomā pašvaldībām pārskaitīta aptuveni ceturtā daļa jeb 7 849 402,62 eiro. Šāda summa iztērēta, kopumā izmitinot 44 217 personas. Šis pašvaldībām piešķirtais naudas apjoms par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu mēnesi no mēneša pakāpeniski pieaudzis, par februāri un martu vietvarām pārskaitot 362 310,6 eiro, aprīlī summai pieaugot līdz teju 1, 734 miljoniem eiro, kamēr par maiju izmaksāti 2,831 miljoni eiro, bet par jūniju – 2, 915 miljoni eiro. Par palīdzību izmitināšanas jomā visvairāk saņēmusi Rīga, Rēzeknes novads, Daugavpils un Jelgava. VARAM norāda, ka apzinātas visu pašvaldību iespējas pielāgot mājokļus. Pašvaldību teritorijās pēc pielāgošanas būs iespējams izvietot 1529 Ukrainas civiliedzīvotājus. Savukārt nepieciešamais kopējais finansējums pielāgošanai ir 1 297 442 eiro.
Vislielāko summu pašvaldības kopā saņēmušas par palīdzību sociālā atbalsta jomā, kur kopā izmaksāti 15 518 854,93 eiro, tai seko minētā palīdzība izmitināšanas jomā un palīdzība ēdināšanas jomā – 6 178 296 eiro. Turpretī mazākais pašvaldībām pārskaitītā finansējuma apjoms, lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, piešķirts par izlietoto finansējumu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas un fizisko personu reģistrācijas pasākumiem – 4878 eiro.
