Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (LNB Atbalsta biedrība) izdevusi arhitekta Jāņa Dripes grāmatu "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". Tajā aprakstītas 83 arhitektoniski veiksmīgākās būves – kultūrvietas, kas radītas pirmajās divās desmitgadēs šajā gadsimtā.
"Skaidrs, ka tas laiks ir atnesis citas iespējas. Mēs kopš 2004. gada esam Eiropas Savienībā, un, kā teica mūsu iepriekšējā prezidente, tādi laiki, kad debesmanna krīt no debesīm, es teiktu – Eiropas fondu nauda, ir jāizmanto. Tieši kultūras žanrā tas ir samērā lietpratīgi izdarīts," pauda Dripe seniors.
Divu būvju gan Latvijas kultūras telpā joprojām ļoti trūkst – akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja Rīgā, atzina arhitekts. Arī šis aspekts grāmatā pieminēts. "Mēs varam, protams, pažēloties, lai nav tik uz pozitīvās nots, nav joprojām akustikās koncertzāles Rīgā, un nav laikmetīgās mākslas muzeja. No tāda "džentlmeņa komplekta" un lai Rīga patiesi sauktos par Baltijas metropoli, šajā "džentlmeņa komplektā" ļoti trūkst divas būves," atzīst autors.
"Šīs grāmatas uzdevums bija savā ziņā mācīt mums pašiem būt dialogā ar politiķiem, ka pēctecībai ir īpaša nozīme Latvijā. Īpaši tur, kur mēs trīs cilvēki dibinām četras partijas. Tas, kas ir iestrādāts, – turpiniet to darbu, un būs tas rezultāts.
Arī uz Nacionālo bibliotēku no pirmās Gunāra Birkerta skices mēs gaidījām tieši 25 gadus. Izcila pacietība vismaz no divu cilvēku puses – Gunāra Birkerta un Andra Vilka. Viņi, man liekas, bij vienīgie, kas ceturtdaļgadsimtu ticēja, ka bibliotēka būs, un atnāca. Nu, ar koncertzāli mums ir jau 37 gadu stāsts. Vajag pacietību un pēctecību lietās, tad rezultāts būs," atzina Dripe seniors.
Tikmēr Nacionālā bibliotēka, Rundāles pils un Mežaparka lielā estrāde – trīs lielie pīlāri, ar kuriem varam lepoties pēdējo divu desmitgažu laikā. Tieši šādās kategorijās Dripe seniors iedala Latvijas kultūras būves – vispirms nāk bibliotēkas, tad pilis, tad estrādes.
"Bibliotēkas ir masā vislielākais kultūras būvju kopums Latvijā ar tādu ģeogrāfiju. Es esmu strādājis pie mazākām gaismas pilīm un skaistām Latvijas bibliotēkām, un tā ir absolūta vērtība.
Mēs varētu teikt, ka Latvija ir arī bibliotēku zeme," norādīja Dripe seniors.
"Un to centrā ir Nacionālā bibliotēka kā mirdzošs kalns. Tas dod, man liekas, tādu kā virsvērtību visiem tiem cilvēkiem, kas strādā mazākās bibliotēkās un strādā vispār šajā jomā, ka ir kaut kur tas viens centrs, tā ass, ap ko tam visam griezties tīri idejiski," piebilda Dripe juniors.
Runājot par jaunām kultūras celtnēm, arhitekts Jānis Dripe atzīst, ka aizvadītais gads bija īpašs, sava veida vainagojums: Dziesmu svētkiem – 150, ir uzbūvēta jauna estrāde, lieliska būve, kas pasaulē jau ir pamanīta. Tāpēc šis ir bijis īstais brīdis apkopot veikumu. "Ja tas process ir kaut kā jēgpilni virzījies, kāpēc to neparādīt, kāpēc nepalepoties, gan valstiski iekšēji, gan starptautiski," teic Dripe seniors.
It sevišķi šajos laikos arhitektūra ir tā, kas atgādina mums par vērtībām, jo kultūrtelpa – tā nav tikai ēka. Tie ir cilvēki un kultūras izpausmes, kas šo ēku piepilda, un Latvijā mums par piepildījumu nav jāsatraucas.
"Mēs kaut kā varbūt pašsaprotami to uztveram, bet tiklīdz ir uzcelts tas apjoms un tā ēka, tā pielīst pilna ar darbību – līdz augšai, līdz jumtam. Ja esi nokavējis telpu īres iespējas vai pirmo vilni, tad viss, tās ir ciet, tās darbojas, tur vairs nav vietas – koncerti ir aizrakstīti uz priekšu, uz priekšu. Tā tas ir ar teātriem, tā tas ir ar koncertiem. Par to lietojumu un piepildījumu, es domāju, mēs kādreiz aizmirstam un tik pašsaprotami aizlejam šīs ēkas paši ar sevi, ka tas jau šķiet kā tāds standarts. Bet tas liecina, ka tas viss dzīvo, funkcionē un ir aizpildīts ar cilvēcisku siltumu un darbošanos," pauda Dripe juniors.
