Latvijas Arhitektūras savienības simtās jubilejas gadā, kā arī gatavojoties kārtējai 29. Latvijas Arhitektūras gada balvai, Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" ierakstu sērijā "Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā" apskata objektus, kas nokļuvuši Latvijas arhitektūras gada balvas redzeslokā un ieguvuši ananasu.
Arī ananasa stāsts ir īpašs, jo pirmajos apbalvošanas gados laureātiem pasniedza īstus augļus, pēc tam balvas dizainu ananasa formā veidojuši mākslinieki, līdz beidzot balva transformējusies kā piespraude.
Plaša speciālistu piesaiste
Andris Kronbergs ir starp visbiežāk godalgotajiem, vērtējot sasniegumus Latvijas arhitektūrā. Saņēmis gan Lielo gada balvu arhitektūrā, gan mazākas.
Tūkstošgades mijā Andra Kronberga vadībā radīta Latvijas valsti reprezentējošā arhitektūra – Rīgas lidostas pārbūve un Latvijas Bankas filiāle Bezdelīgu ielā ("Kronbergs, Kārkliņš un partneri", 1996–2001). Ēku raksturojums: kvalitatīvas vides radīšana kā viena no atjaunotās valsts būtiskām vērtībām.
2001. gadā Lielo gada balvu arhitektūrā ieguva Starptautiskās lidostas "Rīga" rekonstrukcija, un balvu saņēma arī Latvijas Bankas Rīgas filiāle jeb naudas glabātuve.
"Latvijas Banka toreiz bija izveidojusi tādu būvniecības padomi, speciālistus no Rietumu pasaules, izcilus cilvēkus ar pieredzi, lai viņi stāvētu klāt procesam un neļautu kuģim novirzīties no kursa. Tie bija Gunārs Birkerts, Bruno Rubess, Udis Klauss," stāstīja Kronbergs.
Tāpat ēkas tapšanu atbalstīja un reizē arī uzmanīja Vācijas Bundesbanka, kas toreiz Latvijas Bankai bija nopietni partneri un faktiski noteica bankas būves ideoloģiju, jo vāciešiem jau tobrīd bija milzīga pieredze bankas ēku un naudas glabātuvju būvniecībā, stāstīja Kronbergs.
"Latvijas Banka šīs ēkas projektēšanai nodibināja arī īpašu biroju, apvienojot divus projektēšanas birojus kopā. Izveidoja biroju, kas saucās "Kronbergs, Kārkliņš un partneri". Tas ir diezgan būtiski dažādu vēsturisku apstākļu dēļ. Tie autori ir četri cilvēki, kas to arhitektūru izdarīja. Man bija tas gods piedalīties, tad bija Māris Kārkliņš, Ināra Kārkliņa un Vilnis Uzors. Mēs bijām četri cilvēki, kuri no rīta līdz naktij un atkal līdz rītam darīja tās lietas," norādīja Kronbergs.
Īpaši svarīgs – drošības aspekts
Bankas filiāles ēkas pamatakmens likts 1999. gada jūlijā, taču ceļš līdz tam bijis garš, projektēšana vien ilgusi septiņus gadus. Viss sācies ar vietas izvēli, kas nebūt nav bijusi viegla.
"Tika izskatīti vairāki faktori – gan drošības aspekti attiecībā pret ūdens līmeni jūrā un Daugavā, gan drošības aspekti attiecībā pret transportēšanas ceļiem, gan tuvums līdz nozīmīgiem transportmezgliem, piemēram, lidostai. Drošība bija viens no galvenajiem punktiem tajā laikā, jo austrumu robežas tuvums un austrumu kaimiņa neprognozējamība visu laiku bija, teiksim, tāda [svarīga] tēma.
Banka lielā mērā tika būvēta, rēķinoties ar dažādiem iespējamajiem riskiem, tajā skaitā no austrumu virziena," stāstīja Kronbergs.
Ļoti nozīmīgi, ka bankas filiāle Bezdelīgu ielā bija pirmā atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts pasūtītā ēka.
"Tas bija nozīmīgs psiholoģisks un ideoloģisks moments tomēr. Kā valstij, kura tikko ir atjaunojusies, tai bija jābūvē savs zināmā mērā simbols. Simbols savai drošībai, savai pastāvībai, savai neatkarībai. Tas viss uzlika tādu smagu akmeni uz pleciem, kas bija jāstiepj līdzi visu laiku," atzina Kronbergs.
Ēkas galvenais uzdevums nav mainījies
Ēkas praktiskais pamata mērķis bija un joprojām ir skaidrās naudas apstrāde un glabāšana, norādīja Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma.
"Tobrīd esošā glabātuve, kas toreiz bija otrā Daugavas pusē, kļuva par mazu, par sarežģītu, par drošības apstākļiem neatbilstošu. Savu pamata funkciju jaunā ēka ir saglabājusi arī šobrīd. Ir iziets cauri gan lata periodam, gan duālajam periodam, kad bija gan lati, gan eiro, gan šobrīd tikai eiro, bet kā skaidras naudas glabātuve un skaidras naudas apstrādes centrs tā joprojām darbojas," stāstīja Posuma.
Gadiem ejot, ēkas funkcijas apaudzētas ar vēl citiem uzdevumiem, tagad tajā ir arī dažādi IT datu centra risinājumi, kā arī klientu apkalpošanas kases.
Runājot par pārmaiņām, ko piedzīvojusi ēka šo 23 gadu laikā, salīdzinoši nesen ir pārbūvēta tās publiskā zona un izveidots saules paneļu parks.
Ja arī kādas nelielas pārmaiņas nepieciešamas, arhitektoniskais komplekss tiek respektēts, uzsvēra Latvijas Bankas Ēku infrastruktūras pārvaldes vadītāja vietnieks Reinis Jakovļevs.
"Tās pārveides, kuras šajā ēkā ir veiktas, ir veiktas vienmēr ciešā sadarbībā ar ēkas projektētājiem, un vienmēr ir meklēti risinājumi, lai tās pārveides tiešām nebūtu kā pārveides, bet faktiski esošā pielāgošana un kaut kā jauna ienešana tās jaunajai funkcijai. Tādejādi kopumā jau tā ēka gan eksterjerā, gan interjerā ir saglabājusies tāda, kāda ir bijusi sākotnējā iecere," norādīja Jakovļevs.
Stingras kvalitātes prasības
Jakovļevs atzina, ka ēkas būvniecībā izmantotie materiāli ir tik kvalitatīvi, ka pat mūsdienās tiek vairākas reizes rūpīgi pārdomāts un izsvērts, vai kaut kas tiešām jāņem nost un jāmaina, vai tas ir absolūti nepieciešams.
"Tas kvalitātes iemesls ir labu, fundamentālu materiālu pielietojums. Šeit ir granīta apdare – īsts materiāls, no Spānijas atvests, mēs vēl braucām izvēlēties, tas bija sarežģīts un grūts process. Ir nerūsējošais tērauds pielietots iekštelpās daudz, kas faktiski arī ir nenolietojams materiāls. Ir stikls pielietots, kas arī tā īsti nenolietojas," stāstīja Kronbergs.
Otrs iemesls, kāpēc ēka joprojām izskatās tāpat kā pirms 23 gadiem, ir iebūves detaļu un to iebūvējuma augstvērtīgā kvalitāte.
"Respektīvi viss tas, kā tiek iebūvēts, kā tiek iemontēts, piemēram, akmens pie sienas, kā tiek uzliktas flīzes, kā tiek apdare veidota – iebūves kvalitāte tika īpaši uzraudzīta, un tika ļoti rūpīgi sekots līdzi tam, lai nebūtu absolūti nekādu atkāpju no kvalitātes prasībām. Tas arī nodrošina to ilgtspējību," skaidroja Kronbergs.
Iedvesmojošs piemērs
No visām Latvijas Arhitektūras gada balvām 30 gadu laikā piecas ir saņēmuši tieši Andra Kronberga darbi, norādīja arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. Pieteikto un saņemto balvu skaitā ar viņu varētu konkurēt varbūt vienīgi arhitekte Zaiga Gaile.
"Kā tādi lieli korifeji abi divi viņi lielā mērā ir noteikuši mūsu arhitektūras toni – Andris Kronbergs tieši ar jaunbūvēm un Zaiga Gaile atkal ir pacēlusi to mantojuma tēmu," atzina Vīnbergs.
Arhitektūras kritiķis atzina, ka 2000. gadu sākumā Bankas filiāles ēka bija spilgts un iedvesmojošs piemērs tam, kā nākotnē būtu jāizskatās visām jaunās valsts jaunajām ēkām. Viņu, tobrīd vēl arhitektūras studentu, šīs ēkas būvniecība ļoti iedvesmoja un motivēja.
"Runājot par jaunās valsts, tā teikt, politisko seju, šis bija viens no pirmajiem un tādiem ļoti spēcīgajiem pieteikumiem. Likās, ka tā arī tas varētu turpināties, bet diemžēl…" pauda Vīnbergs.
Vīnbergs uzsvēra, ka pārsteidzoši, ka ēka visu šo gadu laikā nav piedzīvojusi nedz nopietnas pārbūves, nedz piebūves. Tā tiešām ir izturējusi laika pārbaudi un, kamēr lidosta nemitīgi mainās, paplašinās, un kalpo par Latvijas dinamisko un mainīgo seju, bankas filiāles ēka ir jaunās valsts stabilais pieteikums, ka mēs šeit esam un būsim.
