Līdz 1. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma izstāde "Rudens", kas ir daļa no plašāka notikumu cikla "Dizaina procesi tuvplānā", 2024. gada laikā secīgi piedāvājot četras pop-up izstādes. Šī izstāžu sērija aplūko Latvijas dizaineru veiksmes stāstus un ir daļa no muzeja 35 gadu jubilejas svinībām.
Savienots šķietami nesavienojamais
Muzeja vadītāja Inese Baranovska stāsta, ka pop-up sērijā var vilkt paralēles ar Latvijas dzīves kodu: "Mēs dzīvojam četros gadalaikos, tāpēc nonācām pie idejas, ka būs arī četras pop-up izstādes – "Pavasaris", "Vasara", "Rudens" un "Ziema", kas vēl būs." Tomēr Inese Baranovska uzsver, ka jubilejas projekts "Dizaina procesi tuvplānā" nesastāv tikai no izstādēm vien.
"Tas ir vesels izglītības projekts, kurā ietilpst vasaras skola pusaudžiem par dizainu, lielas diskusijas, kurās mēs runāsim par to, kāda varētu būt muzeja nākotne un pārzīmološanās jautājums. Mēs uz savu jubileju skatāmies plaši un domājam, ko jaunu un labu varam dot," dizainere saka, uzsverot, ka programmas komanda domājusi gan par to, kā padarīt pieejamāku muzeju apmeklētājiem, gan dizaineriem.
"Mūsu galvenā misija, protams, ir runāt par dizainu un to popularizēt," teic Inese Baranovska.
Kas ir "pop-up" izstāde?
Inese Buranovska skaidro, ka "pop-up", atšķirībā no lielajām izstādēm, rakturo vieglums. “Tām nav lielo izstāžu monumentālisma un smagnējuma,” saka muzeja vadītāja.
Izstādē "Rudens", tāpat kā iepriekšējās cikla izstādēs, eksponēti seši Latvijas zīmoli. "Produkti tika atlasīti, vadoties pēc rudens noskaņas un domas par to, kā vislabāk attēlot latvietības un latviskuma sajūtu caur produktiem, materiāliem un tekstūrām," stāsta izstādes kuratore Ieva Kalēja. Izstādē aplūkojami "Vaidava Ceramics" un "An&angels" trauki. "Ļoti atšķirīgi – Vaidavas keramika ir Latvijas māls un zeme, ļoti pieticīgs skatījums uz dizainu, bet "An&angels" trauki ir ļoti spoži."
Eksponētas arī "Kanttari" mēbeles, par kurām Latvijā zina visai maz. "Ļoti smalkas, ekskluzīvas un interesantas, ar fantastisku rokudarbu darinātas mēbeles, kas lielākoties ceļo ārpus Latvijas pie saviem lietotājiem," par zīmola "Kanttari" darinājumiem stāsta Ieva Kalēja.
Blakus keramikas izstrādājumiem un mēbelēm būs aplūkojamas arī "Livette’s Wallpaper" sienu tapetes. "Šis uzņēmums ir veiksmes stāsts, Latvijā darbojas teju 10 gadus, bet par viņiem neviens īsti nezina, jo viņu noieta tirgus arī ir ārpus Latvijas, galvenokārt ASV. Viņi rada fantastiskus produktus. Patiesībā viņi Latvijā nebija nekādas mārketinga vai publicitātes aktivitātes veikuši," stāsta Ieva Kalēja.
Bez jau minētajiem dizaineriem un to radītajiem produktiem izstādē būs redzami arī darbi no "Studio Sarmīte" un "Mammalampa". Par tiem izstādes kuratore stāsta: "Šogad Sarmīte Poļakova ieguva Latvijas Dizaina lielo "Grand Prix" balvu par saviem eksperimentiem ar materiāliem. To viņa ieguva kopā ar Māri Bērziņu, bet izstādē būs redzami tikai Sarmītes darbi, kas ir eksperimenti ar koku mizām un dažādiem dabīgiem materiāliem. Viņa maģiski tos pārvērš citos objektos, kas ir ļoti ilgtspējīgi, laikmetīgi, moderni un eksperimentāli. Savukārt "Mammalampa" tiks pārstāvēti ar lampu "Karaliene", kur satiekas metāls un zelts. Šeit ir stāsts par vērtībām.
It kā tas viss ir metāls, dažādas metāla manifestācijas – rūsa, ar ko mēs reizēm cīnāmies un uzskatām par nepatīkamu, un tīrs zelts, ar kuru latvieši reizēm nezina, ko iesākt. Bet abi metāli savienojumā veido latvisku sajūtu,"
izstādē redzamos darbus un autorus raksturo Ieva Kalēja.
Latvietības meklējumi dizainā
Kaut arī visi seši dizaineri un viņu radītie produkti ir šķietami nesaistīti, izstādes kuratore uzskata, ka tie visi simbolizē rudenīgo ražas laiku. "Rudenī ir sajūta, ka mēs varam pasvinēt kaut ko mazliet spožāku un meklēt latviešu dizaina identitātes spožākās izpausmes. Saulīte nolaižas zemāk, tie zeltainie stari spīd cauri koku zariem, apgaismo dabu, un rodas zelta rudens. Tekstūras ir ārkārtīgi skaistas, krāšņas, bagātīgas, un gribējās kaut gabaliņu no šīs fantastiskās sajūtas ekspozīcijā ielikt," pauž Ieva Kalēja.
"Visi šie zīmoli strādā Latvijā, to autori ir Latvijas dizaineri, un arī produkts tiek radīts no "a" līdz "z" Latvijā. Ar to mēs vēlētos lepoties, izcelt un veidot tādus neparastus dialogus. Ja tas viss būtu izstādīts kādā tautsaimniecības izstādē, katra nozare būtu atsevišķi. Bet mēs miksējam visu brīvi un neatkarīgi kopā. Tā izstāde ir pārsteigums, un tai nāk līdzi arī video kolāža, kur skatītājs tiek iepazīstināts ar materiālu, kā viss top," stāsta Inese Baranovska, kura uzskata, ka dizains ir kas daudz komplicētāks par gatavo produktu, kuru varam atrast veikalu skatlogos vai muzeja vitrīnās.
"Dizains sākas dizaineram galvā, tad nāk papīrs, materiāla testēšana, prototipēšana, un tikai tad ir rezultāts. Mēs negribam parādīt tikai galaproduktu, bet visu procesu kā tādu, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski," stāsta muzeja vadītāja.
Muzejs ar izstādēm vēlas ne tikai akcentēt dizaina komplekso dabu un vairākdaļīgo ceļu līdz rezultātam, bet arī runāt par to, kas ir dizains, kas raksturo Latviju. "Tas, ko mēs mēģinām ar šo "pop up" izstāžu sēriju, ir saprast, kas ir latviskā dizaina identitāte," saka izstādes kuratore Ieva Kalēja.
Latviešu dizains – tikai ārzemniekiem?
Izstādē redzamie latviešu zīmoli primāri nodarbojas ar savu produktu eksportēšanu uz ārzemēm. Vai tas nozīmē, ka mēs sevi novērtējam zemāk nekā ārvalstu iedzīvotāji? Ieva Kalēja dalās pārdomās:
"Latviešiem vienmēr ir svarīgi ēst Latvijā audzētas zemenes. Bet, kad mēs nonāksim līdz brīdim, kad latvietim būs svarīgi ēst no Latvijā ražotas bļodiņas vai istabā likt Latvijā dizainētu un ražotu apgaismojumu?
Te mums ir vēl diezgan garš ceļš ejams. Skandināvijā vai Āzijas valstīs ir kaut kādi nosacījumi, kur sabiedrība daudz ilgāk ir apzināti izglītota par dizainu, līdz ar to vairāk patērē arī savu vietējo produkciju."
Tomēr Inese Baranovska uzskata, ka iemesls, kāpēc Latvijā dizains nav tik attīstīts un novērots, saistāms ar diviem skaidrojumiem. Kā pirmo skaidrojumu viņa uzskata Latvijas valsts vēsturisko attīstību. "Mums ir radušies vēsturiskie pārrāvumi, kas ir ļoti sāpīgi. Tas, ka 90. gados, skarbā kapitālisma laikā, visi veiksmīgie uzņēmumi, kas Latvijā darbojās jau no pirmās brīvvalsts laikiem un turpināja darboties Padomju Savienībā, "nomira". Praktiski viss jāsāk no nulles. Tās ir jaunas prasmes, un tas ir diezgan sarežģīti," viņa saka, par otro iemeslu minot valstiskās stratēģijas trūkumu.
"Tas, ka Latviju neatpazīst pasaulē un mēs neesam dizaina lielvalsts, tā ir taisnība. Mums tas viss vēl ir bērna autiņos. Un diemžēl valstij nav konkrēta rīcības plāna un stratēģijas, kā to panākt, kā tas piemēram, notiek Somijā," muzeja vadītāja atzīst.
Kaut arī mūsu radīto dizainu novērtē un nereti iegādājas ārzemēs dzīvojošie, muzejs ar izstādi "Rudens" un citām veidotajām izstādēm un izglītības programmām cenšas iepazīstināt arī Latvijas skatītāju ar lietām, kas top mūsu pašu valstī un ar kurām noteikti var lepoties.
"Tie ir tādi produkti, ar kuriem, es domāju, ka latvieši varētu lepoties. Sabiedrība šo izstādi uzņem atbalstoši, sakot, ka ir forši, ka kaut kas te notiek un kāds rada darbus, kurus arī eksportē. Mums par saviem veiksmes stāstiem ir jārunā," stāsta Ieva Kalēja.
