Nesaistīti ar vēstuli 8. oktobrī izsludināts arī konkurss uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu, jo pienākušas Dambja pilnvaru termiņa beigas. Dambis uz amatu vairs nekandidēs.
Risks zaudēt Rīgas vēsturiskā plānojuma struktūru
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis ir pret ieceri no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma izslēgt prasību, kas patlaban nosaka, ka jaunu ēku būvniecība šajā teritorijā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos izraudzītiem projektiem. Tāpat no uzņēmēju un Ekonomikas ministrijas puses atkārtoti izskanot arī rosinājumi par iespējām vēsturisko zemes gabalu apvienošanai.
"Tādā veidā var šo arhitektūras rašanos Rīgas vēsturiskajā centrā padarīt demokrātiskāku, atklātāku; ja sacenšas vairākas idejas, mēs vienmēr varam salīdzināt un censties izvēlēties to labāko ideju. Manuprāt, tas ir ļoti labs instruments un tas ir noteikts likumā. Taču uzņēmēji vēlas šo normu likvidēt, lai konkursa organizēšana nebūtu obligāta. Otra norma ir saistīta ar Rīgas vēsturiskā centra plānojuma struktūru. Uzņēmēju viedoklis ir, ka vajadzētu atļaut zemes gabalus apvienot. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs izjaucam vēsturiskā plānojuma struktūru, no vienas puses. No otras puses, apvienojot zemes gabalus, rodas likumīga iespēja būvēt lielākas ēkas.
Būvējot lielākas ēkas, mēs pazaudējam to Rīgas vēsturiskā centra apbūves raksturu un mērogu, un tās sajūtas, kāpēc mums Rīga kā pasaules mantojuma vieta patīk.
Tad, ja tas [jautājums] paceļas atkal un atkal, tad man rodas bažas par to, ka mēs varam zaudēt kvalitāti Rīgas centra attīstībā," atzīmē Juris Dambis.
Līdzīgs uzņēmēju spiediens bijis 2000. gadu sākumā, un arī pērn Saeimā virzītas minētās ieceres. Dambis atceras, ka vairākkārt gan mutiski, gan rakstiski informējis arī Kultūras ministriju par to, ka šādu ceļu nevajadzētu iet, bet tas nav sadzirdēts, jo par to atkal diskutēts aizvadītajā nedēļā inovāciju sprintā, ko rīko Valsts kanceleja un Kultūras ministrija.
Kurš būs vājais posms?
Dambja paustajām bažām piekrīt arī Latvijas Arhitektu savienības vadītājs Artūrs Lapiņš: "Tas virziens, kurā ir šobrīd tendence un vēlme tos noteikumus grozīt, var radīt risku. Ja šī attīstības dimensija ņem virsroku pār kultūras mantojumu, tad pasaules prakse liecina, ka nekas labs sanākt nevar. Man pēc šī inovāciju sprinta pašam bija sajūta, ka paralēli notiek kaut kādas darbības, kas nav vēl kā grozījumi Saeimā uz apstiprināšanu, bet
šobrīd notiek tāda taustīšanās, kurš būs tas vājais posms, kam varētu tikt cauri. Vai Kultūras ministrija noturēsies pret šo spiedienu, tas ir labs jautājums."
Arhitektu savienības pārstāvis atzīst, ka riskus rada arī gaidāmās pārmaiņas Kultūras mantojuma pārvaldē, jo patlaban konkursā tiek meklēts jauns vadītājs. Dambis, kas pārvaldi vada vairāk nekā 30 gadus atzīst, ka atkārtoti nekandidēs. Taču, norādot uz riskiem kultūras mantojuma saglabāšanā, viņš atklātā vēstulē vērsies arī pie Kultūras ministrijas, kura situāciju nekomentē.
Ekonomikas ministrijā atzīst, ka patlaban norit diskusijas par birokrātijas mazināšanu būvniecības sektorā, bet konkrēti grozījumi vēl netiek virzīti.
Dambis norāda, ka atbalsta birokrātijas mazināšanu būvniecībā, bet aicina to darīt, neapdraudot Rīgas vēsturiskā centra apbūvi, kam ir arī UNESCO Pasaules mantojuma statuss.
Savukārt atklātu konkursu uz Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu Valsts kanceleja izsludinājusi 8. oktobrī, un pretendenti var pieteikties līdz 6. novembrim.
