Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdzēs akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.
Rakstu papildina ieskats dizaina nozares piedāvājumā programmā “Latvijas skolas soma”.
Aija Tūna, Dr. paed., programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja
Kurā burtveidolā uzrakstīts pārbaudes darbs saņems labāku atzīmi? Vai tam ir nozīme? Jā, ir nozīme. Ir burtveidoli, kuri saturam piešķir lielāku uzticamību, un ir burtveidoli, kuri rada pretēju efektu. Tātad dizainam ir nozīme. Dizains ir komunikācijas instruments, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Dizains lielākā vai mazākā mērā ietekmē mūs visus. Tas ir klātesošs ikkatra dzīvē neskaitāmos veidos – produktos, pakalpojumos, komunikācijā, publiskajā vidē, mājās, skolā, slimnīcā, uz ielas utt. Dizaina sociālā, kultūras, ekonomiskā un vides ietekme ir risinājumu neatņemama sastāvdaļa. Dizainam nenoliedzami ir ietekme uz sabiedrību un mūsu planētu. Labs dizains sniedz vērtību. Slikti izstrādāts dizains rada bojājumus.
Dizains var būt dažāds – kluss, skaļš, krāsains, melnbalts –, bet tas vienmēr kalpo noteiktam uzdevumam vai izaicinājumam, kuru tas risina.
Es rakstu no savas praktizējoša dizainera pozīcijas. Ikdienā strādāju ar dažāda mēroga starpdisciplināriem dizaina projektiem, esmu Latvijas dizaina izglītībā jau vairāk nekā 20 gadus, kā arī esmu starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD (The Society for Experiential Graphic Design) dalībniece.
Dizaina birojā "H2E" mēs pieejam dizainam kā stratēģiskam, starpdisciplināram instrumentam un sakām: "Videi, kurā dzīvojam, lietām, kuras lietojam, pakalpojumiem, kurus izmantojam, jābūt kvalitatīviem, funkcionāliem un saprotamiem.
Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu dizainu!"
Dizains ir domāšanas veids un prasmes. Kritiskā domāšana un radošums kopā. Dizains ir kas vairāk nekā estētika, tas ir problēmu risināšanas instruments. Dizaina uzdevums ir spēja vizualizēt un konceptualizēt netveramo. Censties radīt pasauli, kurā dizains uzlabo ekonomisko, sociālo, kultūras un vides dzīves kvalitāti. Dizainers risina gan praktiskas problēmas, ieklausoties lietotājos un apzinot kontekstu, gan attīsta utopiskas idejas un sapņo. Iniciē tēmas, risinājumus, eksperimentē, jautā, piemēram, vai, izmantojot dizainu kā stratēģisku instrumentu, mēs varam veicināt pilsonisko aktivitāti un līdzdalību vēlēšanās?
Uzskatu, ka Latvija kā valsts nav tik bagāta, lai varētu atļauties neizmantot dizainu vai samierināties ar vājiem un neprofesionāliem dizaina risinājumiem.
Dizains ir daudzveidīgs. Dizaina disciplīnu klāsts ir dažāds – grafikas, vizuālās komunikācijas, industriālais, produktu, telpas, interjera, ekspozīciju, modes, iepakojuma, vides, pakalpojumu, pieredzes, UI/UX, informācijas, navigācijas dizains utt. Šis saraksts tikai ieskicē daudzveidību, jo, attīstoties vajadzībām, mainās arī dizaina profesijas specializācijas. Reālajā dzīvē starp dizaina disciplīnām notiek pārklāšanās un veidojas jauni hibrīdi. Dizains mijiedarbojas ar absolūti visām disciplīnām un profesijām, lai radītu kādas problēmas risinājumu.
Dizains ir darbības vārds. Bieži sarunu valodā mēs dzirdam vārdu "dizains", kas tiek izmantots jebkuras profesijas leksikā, lai runātu par procesiem, bet, ja mēs runājam par profesionāliem dizaina risinājumiem, tad tas ir specifisku profesionālu metodiku un prasmju kopums, kuru izmanto dizainers, lai sasniegtu rezultātu. Projektēšanas pamatā ir metodika, kas integrē funkciju, formu un pieredzi, ģenerējot konkrētam lietotājam pielāgotu risinājumu. Risinājums ir atbilde uz noteiktu problēmu, ņemot vērā ierobežojumus, kurus uzliek konteksts, un pieejamos resursus. Dizaina rezultāti ir objektīvi izmērāmi.
Dizaina metodes ir simtiem, bet svarīgi ir apzināt dizaina procesu, kas ved pie rezultāta – problēmas definēšana, izpēte (analīze, kartēšana, novērojumi, informācijas vākšana par lietotāju, problēmu, kontekstu), idejas formulēšana un izstrāde (kartēšana, skicēšana, maketēšana, tehnisko risinājumu izstrāde), idejas attīstīšana, detalizēšana un maketēšana (pārbaudes, eksperimenti, prototipēšana, testēšana), ieviešana, realizēšana, izgatavošana (kad projekts ir izstrādāts, seko tā realizācija, vizualizēts tehniskais un informatīvais materiāls) un noslēgumā atziņas un secinājumi.
Latvijas dizains ir spēcīgs, balstoties mijiedarbībā starp amata prasmēm un klasisko mākslas izglītību, attīstījies paralēli pasaules dizaina procesiem, mijiedarbojoties amatniecībai, konstruktoriem, inženieriem, arhitektiem, māksliniekiem. Vārdi, kas būtu jāzina Latvijas dizaina vēstures kontekstā, ir Valters Caps (1905–2003), Rīgā ražotā fotoaparāta "Minox" (1937–1942) radītājs, Ansis Cīrulis (1883–1942), grafiķis, lietišķās mākslas meistars, valsts karoga standarta un Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera autors, Gunārs Glūdiņš (1938–2020), mopēda "Rīga–12" (1973–1979) autors un vēl daudzi citi vārdi, kuru īsā versija apkopota Latvijas Kultūras kanona Arhitektūras un dizaina sadaļā.
Lepnumu par Latvijas dizaina izglītības skolu esmu izjutusi, iegūstot balvas par dizaina biroja "H2E" veidotiem darbiem starptautiskos konkursos, kā arī konferencēs, daloties pieredzē par darbu pie konkrētiem risinājumiem. Mums ir sava unikāla skola, kas atspoguļojas risinājumos – kompozīcijā, krāsu paletē, stilistikā, tajā, kā mēs tveram apkārtni. Ir pilnīgi skaidrs, ka risinājumi, kas top Latvijā, atšķiras no risinājumiem Austrālijā, Amerikā, Nīderlandē, jo svarīgs ir konteksts. Piemēram, kā krīt saules gaisma Latvijā vai kāds ir mūsu vēsturiskais un sociālais konteksts. Esmu Latvijas dizaina izglītības rezultāts – mākslas skola bērnībā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola un Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedra. Izgājusi šos mākslas un dizaina izglītības posmus, ar pateicību varu novērtēt to kvalitāti.
Dizains pievieno vērtību un pauž kultūru. Dizaineriem ir īpaši spēcīga loma kultūras mantojuma un daudzveidības veidošanā, aizsardzībā un komunikācijā mūsdienu globalizācijas apstākļos. Piemēram, Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija ar sociāliem un tehniskiem stāstiem, Latvijas Okupācijas muzejs par mūsu valsts stāstu caur okupācijām un šodienas atbildības apzināšanos vai Āraišu ezerpils ekspozīcija, kas stāsta par unikālas vietas atklāšanu Latvijā.
Dizains ir pārlaicīgs, piemēram, dizainera Valda Celma robežzīme "RĪGA", kuru viņš izstrādājis 1978. gadā un kura sagaida mūs iebraucot Rīgā, joprojām ir mūsdienīga, skaista un aktuāla, rada lepnumu un piederības sajūtu vietai. Vai arī dizainera Holgera Elera veidotā "Rīgai 800" zīme (2001), kas tika paredzēta izstādīšanai trīs mēnešus, bet ir apskatāma joprojām.
Dizains piešķir identitāti, kas balstās vietas unikalitātē un dvēselē. Liepājas pilsētas identitāte un Alūksnes pilsētas identitāte – katra no tām manifestē savu raksturu, spēku un garu. Radītā dizaina sistēma pilsētām palīdz ikdienā komunicēt praktisku informāciju.
Dizaina daba ir domāt dziļumā, aizrakties līdz problēmas saknei ar mērķi veidot izpratni un iesaisti, autentiskumu un godīgumu. Izpētē iekļaut arī kritiskās daļas. Redzēt kopējā bildi, ne tikai spožo pusi, lai radītu patiesu ideju.
Ikviens notikums, kuru piedāvā programma "Latvijas skolas soma", ir tapis, izmantojot dizainu lielākā vai mazākā mērā kādā no procesa posmiem – ekspozīciju dizaini, filmu, koncertu komunikācijas materiāli, afišas, bukleti, publisko pasākumu telpu dizains. Dizaina loma kultūrizglītībā ir nenoliedzama, bet tā joprojām ir stiprināma.
Par to, ko cilvēkam dod dizains arī tad, ja tā nav profesionāla nodarbošanās? Es aicinu apzināties savas tiesības uz labu dizainu un pieprasīt labu dizainu, nesamierināties ar viduvēju risinājumu.
Kvalitatīvs dizains var tapt tikai tad, ja pēc tā ir pieprasījums, ja ir gudrs un tālredzīgs dizaina pasūtītājs. Tamdēļ dizainam kā kultūras sastāvdaļai un tā būtības un procesu izpratnei ir būtiska loma programmas "Latvijas skolas soma" piedāvājumā, veicinot pieprasījumu pēc laba dizaina nākotnē. Rezultātā visa sabiedrība būs ieguvēja, apzinot dizainu kā stratēģisku instrumentu dzīves kvalitātes uzlabošanai daudzās jomās.
Lai iepazītu šo nozari, rekomendēju apmeklēt Dekoratīvas mākslas un dizaina muzeja, kā arī mākslas izglītības centra "Trīs krāsas" nodarbības. Arī mēs, dizaina birojs "H2E", katru gadu veidojam četru notikumu ciklus, kuros stāstām par dizaina procesiem, metodēm, veidojam dizaina pastaigas, lai dizaina jomā ieinteresētos iepazīstinātu tuvāk ar šo bezgala saistošo un starpdisciplināro nozari – dizainu.
Dizaina nozares piedāvājums programmā "Latvijas skolas soma"
Izstāde "Rok–darbi"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 30. decembrim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Izstāde "Rok–darbi" aicina no 21. gadsimta perspektīvas atklāt vairāku paaudžu latviešu tekstilmākslinieku atstāto mantojumu, kas glabājas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā, sniedzot ieskatu Latvijas tekstilmākslas tapšanas gaitā un rosinot apbrīnot daudzveidīgu, krāsainu un spilgti individuālu radošo rokrakstu parādi.
Vadmotīvs izstādei ir garbārkšu jeb ziemeļnieku tehnika, kuras aizsākumi meklējami rokdarbnieču un mājaudēju darbos. Tehnika sākotnēji lietota paklāju un siltu bārkstainu sienassegu darināšanai, ar laiku kļūstot par neatņemamu mākslinieciskās izteiksmes iespēju laikmetīgu tekstildarbu radīšanā. Tā ne vien dažādo tekstiliju virsmas faktūru, bet arī izceļ kompozīcijas zīmējumu, veido trīsdimensiju apjomu, panāk gaismēnu spēles un krāstoņu variācijas, jūtīgāk izsaka autora ieceri.
Izstādi papildina nodarbības skolēniem.
Bezmaksas īsfilmas "Dizaina stāsti"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? Visi interesenti
"Dizaina stāsti" ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sen lolota iecere dokumentālo filmu formātā iepazīstināt ar Latvijas dizaina nozīmīgākajām personībām un notikumiem. Video pieejami muzeja Youtube.com profilā. Leģendārie mākslinieki un dizaineri dalās savā pieredzē, atklājot jaunas, vēl neizpētītas dizaina vēstures lappuses. Vizuāli bagātīgās videofilmas būs saistošas plašam auditorijas lokam, izglītojot, iedvesmojot un izceļot Latvijas kultūras vēstures faktus padziļinātā tvērumā.
Pirmās trīs videocikla sērijas fokusējas uz Latvijas dizaina pirmsākumiem un radošo vidi 20. gadsimta 60.–80. gados. Filmu varoņi – starptautiski atzītais dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķis un praktiķis Valdis Celms (1943), viens no vadošajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā Artūrs Riņķis (1942), mākslinieks, kritiķis, kurators un publicists Jānis Borgs (1946). Spilgto un harizmātisko personību intervijas ir ne tikai laikmeta dokumentālā liecība, bet arī poētisks ceļojums mākslinieku atmiņās, radošajā daudzveidībā, sapņos, ideālos un viņu attiecībās ar tolaik valdošo realitāti.
Tiešsaistes nodarbība "No-zīmes: Naudas stāsti"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Banku
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 1.–4. klase
Tiešsaistes nodarbībā "No-zīmes: Naudas stāsti" sākumskolas klašu skolēni uzzina vairāk par to, kāds ir naudas un tās dizaina veidošanas stāsts, ceļš no idejas līdz praktisku risinājumu izvēlei. Izmantojot interaktīvus uzdevumus, kurus papildina dažādu nozaru speciālistu video, soli pa solim tiek atklātas naudas tapšanas ceļš.
Nodarbības sākumā Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Kaspars Kravinskis stāsta par naudas dizaina galvenajiem elementiem un simboliem, kuri atšifrē dažādu kultūru mainīgās vērtības un tradīcijas. Tālāk seko uzdevums, kurā pašiem skolēniem jāizveido naudas vēsturiskās attīstības secība. Nodarbības turpinājumā māksliniece Ligita Franckeviča caur piemēriem atklāj darba procesu, kā no dizaina un skices nonākt līdz gatavai monētai, sekojošā uzdevumā skolēniem piefiksējot, kādi ir nepieciešamie materiāli un instrumenti šī procesa īstenošanai. Par kolekcijas monētām, to unikālo stāstu un veidošanu secīgi parāda tēlnieks Ivars Drulle, noslēgumā aicinot skolēniem aizdomāties, ko viņi vēlētos redzēt uz monētas, kā tas varētu izskatīties, attēlojot zīmēšanas uzdevumā abas monētas puses.
Tiešsaistes nodarbība "No-zīmes: Naudas dizains un māksla"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Banku
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 5.–9. klase
Pamatskolas vecuma skolēniem tiešsaistes nodarbība "No-zīmes: Naudas dizains un māksla" veidota, lai parādītu un izskaidrotu, cik liela ir dažādu mākslu sintēze un speciālistu iesaiste, lai radītu gala produktu – naudu. Izmantojot video stāstījumus, spēles elementus ar dažādiem uzdevumiem, kuros nepieciešams meklēt atbildes, diskutēt, kritiski izvērtēt un sniegt savu viedokli, skolēni uzzina arī to, kā radoši izmantot atkārtoti lietojamus materiālus, aktualizējot ekoloģijas un reciklēšanas tēmas.
Vispirms mākslinieks, bijušais Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas vadītājs Laimonis Šēnbergs palīdz saprast, kas priekšmetus padara par mākslas darbiem vai dizaina objektiem, sniedzot ieskatu naudas dizaina izvērtēšanas procesa aizkulisēs. Pēc stāstījuma seko atmiņas uzdevums, kas pārbauda skolēnu klausīšanās prasmes. Arhitekts Mārcis Kalniņš atbild uz jautājumiem, kas veido monētas dizainu, kā domāt par ilgtspējību un ekoloģiju naudas izveidē. Apskatot "zaļās domāšanas" pusi, skolēniem jāizsaka savas domas, kādas ar dabas un cilvēka mijiedarbību saistītas tēmas vēl būtu pietiekoši aktuālas attēlojumam uz naudaszīmēm. Gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Vija Zariņa savos darbos izmantojusi sasmalcinātas latu banknotes kā materiālu. Lai gan darba process atšķīrās no ierastās eļļas gleznošanas, tapa gleznas – naudas noslēpumainās sejas. Video iedvesmoti, skolēni rada savas idejas, ko veidotu no sasmalcinātām banknotēm. Vai tas būs mākslas darbs? Varbūt tas būs kāds ikdienā lietojams objekts?
Tiešsaistes nodarbība "No-zīmes: Dizains un pieejamība"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Banku
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? Visi interesenti
Tiešsaistes nodarbība "No-zīmes: Dizains un pieejamība" vidusskolas klašu skolēniem aktualizē tēmas, kas saistītas ar sociāli iekļaujošajiem pakalpojumiem un resursu pārvaldību pakalpojumu dizainā. Nozaru speciālistu video stāstījumi un uzdevumi, kas liek kritiski domāt, argumentēt savas domas, darboties grupā un "iekāpt citu cilvēku kurpēs", apskatot jautājumus par vides dizaina risinājumiem, balstoties uz dažādu cilvēku vajadzībām.
Nodarbības ievadā mākslinieks Artūrs Analts stāsta par universālā dizaina principiem, kas sniedz iespēju naudu ērti lietot cilvēkiem arī ar redzes traucējumiem. Lai turpinātu iesākto tēmu, seko uzdevumi, kas mudina darboties grupā, apskatot mūsdienu norēķinu sistēmu, dizaina risinājumus un pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Pēc diskusijas daļas seko dizainera, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas vadītāja Edgara Zvirgzdiņa video, kas atklāj, ka nauda un tās dizains ir vērtību nesējs jebkurā kultūrā un laikā. Apskatot neseno vēsturi, jauniešiem jāizdara secinājumi, kādas kultūras vērtības nes eiro un lata banknotes, kas tām ir kopīgs, kas atšķirīgs. Noslēgumā pakalpojumu dizaina stratēģe Liene Kupča uzsver izmaiņas finanšu pakalpojumos mūsdienās un to, kā dizains komunicē par drošību un lietotāju pieredzes izpētes svarīgumu.
Izglītojoša un izzinoša programma "Anšlavs Eglītis. No Inciema līdz Holivudai"
Kas? Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbības uzmanības centrā ir trimdas rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un korespondents Anšlavs Eglītis. Skolēni tiks iepazīstināti ar rakstnieku video formātā – kas ir Anšlavs Eglītis, kā viņš nonāca Inciemā, ko viņš te darīja un kāpēc viņa ceļš aizveda līdz pat Holivudai, kur Anšlavs Eglītis darbojās kā kino žurnālists un tikās ar tā laika kino zvaigznēm.
Inciema torņa 2. stāvā izvietota ekspozīcija "anšlavs eglītis. jaunais cilvēks", kurā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem "sarunāties" ar Anšlavu Eglīti. 3. stāva nelielajā viesistabā izveidota Anšlava lasītava, kurā ir apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade.
Telpa ir veidota kā grāmata – stāsts bez robežām, pilns humora, neraugoties uz grūtībām, meklējot savu pašizpausmes ceļu. Ekspozīcijas dizaina pamatā izmantots "Bauhaus" mākslas virziens. Pētot un iepazīstot Anšlava Eglīša personību, veidojot ekspozīcijas dizaina konceptu neviens cits virziens nebija tik tuvs un atbilstošs, kā "Bauhaus" – nebaidīties no visa jaunā, spēt paraudzīties uz lietām no cita skatu punkta, eksperimentēt un būt "jaunajam cilvēkam" saskan gan ar Anšlava Eglīša personību, gan "Bauhaus" garu , kuri veidojušies vienlaicīgi.
Mijiedarbībā ar ekspozīcijas saturu – Anšlava biogrāfiju – skolēni tiks rosināti domāt par dzīvē svarīgiem jautājumiem – ko var panākt ar neatlaidību un uzdrīkstēšanos, cik nozīmīgi ir nepazaudēt sevi plašajā pasaulē un spēt paraudzīties uz lietām no citu skatu punkta.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Herbārija stunda Stenderu apartamentos"
Kas? Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs. Hoijeres kundzes viesu nams.
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Muzejpedagoģiskās nodarbības "Herbārija stunda Stenderu apartamentos" laikā skolēni iepazīs muzeja ēkas vēsturi un restaurācijas procesu, kā arī radīs priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību.
Nodarbība norisināsies muzeja 19.–20. gadsimta mijas ekspozīcijā jeb Stenderu ģimenes dzīvoklī, kur iespējams vērot pārsteidzošu tapešu kolekciju, podiņu krāsnis, greznas mēbeles, izšūšanas rokdarbu galdiņus, porcelāna servīzes, bērnistabā atrodamās rotaļlietas un leļļu māju un citus tam laikam raksturīgus interjera priekšmetus un dekorus.
Nodarbības laikā īpaša vērība tiks pievērsta tieši ekspozīcijā redzamajiem ziedu dekoriem, mēģinot izprast ziedu kā dekoru nozīmi, kā arī to pielietojumu interjera noformējumā.
Nodarbības noslēgumā iegūtās zināšanas tiks nostiprinātas radošajā darbnīcā, kurā skolēni apgūs iemaņas, veidojot kompozīciju no sausajiem ziediem.
Hoijeres kundzes viesu nams 1835. gadā nonāca Kristofa Vilhelma Stendera īpašumā un viņš ar ģimeni pārcēlās uz šo namu dzīvot. Stendera kungs studēja jurisprudenci, kā arī darbojās kā notārs Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā tika ierīkoti veikali un telpas birojiem, turpretī otrais stāvs tika pārbūvēts un pielāgots Stenderu ģimenes vajadzībām. Tur iekārtoja ģimenes dzīvokli ar greznām istabām, kas atbilda ģimenes materiālajam stāvoklim.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Otējumi. Bauskas muzeja pūralāžu stāsts"
Kas? Bauskas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Muzejpedagoģiskajā nodarbībā "Otējumi. Bauskas muzeja pūralāžu stāsts" skolēni tiek mudināti atšifrēt senču gleznojumos uz etnogrāfiskajām mēbelēm ietverto simbolu nozīmi un vērtību kodu.
Atrodoties muzeja atklātajā krātuvē "Pūra lādes", kurā apskatāma Zemgalē darinātu pūra lāžu un pūra skapju kolekcija (18. gs. 2. puse–20. gs. 30. gadi), audzēkņi iepazīst otējumus, kas ir no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam zīmēti vai gleznoti dekoratīvi motīvi uz etnogrāfiskajām pūra mēbelēm. Sarunā ar muzejpedagogu skolēni tiek mudināti pētīt otētos motīvus (ziedi, putni, dzīvnieki) un gūst informāciju par vienu no būtiskākajiem ģimenes godiem latviešu tradicionālajā kultūrā – kāzām. Skolēnu uzdevums ir atšifrēt senču gleznojumos caur simboliem nodoto ziņu jaunajai ģimenei un tajā iekļautās vērtības: uzticību, čaklumu, spēcīgu ģimeni, labklājību.
Patstāvīgā un radošā darbā, izmantojot gumijas spiedogus ar otējumu motīviem, skolēni veido paši savus otējumus, gan ievērojot krājumā redzēto otējumu kompozīciju, simetriju un simbolu izkārtojumu, gan radot oriģinālu otējumu ar mērķi izpausties jaunradē un gūt iedvesmu un prieku no otējumu dekorativitātes.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Latvijas modes vēsture 10 priekšmetos"
Kas? Modes muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Rīga izsenis ir bijusi modes pilsēta, un modes joma vēl aizvien ir ļoti svarīga Latvijas kultūras un ekonomikas daļa. Kā mums tas izdevies? Un kas bijis raksturīgs Latvijas modei dažādās 20. gadsimta desmitgadēs?
Šajā nodarbībā skolēni apskatīs 10 priekšmetus no Modes muzeja kolekcijas un izpētīs, ko tie var pastāstīt par Latvijas modi 20. gadsimtā: noskaidros, kāpēc Rīgu dēvēja par "mazo Parīzi", kāda nozīme bijusi Rīgas ģeogrāfiskajam novietojumam, kā mums par spīti milzīgām grūtībām padomju laikā izdevās saglabāt un turpināt iemaņas un tradīcijas, kas palīdz augt un veidoties mūsdienu Latvijas modei.
Nodarbība sniegs ieskatu būtiskos Latvijas 20. gadsimta vēstures posmos – no 20. gadsimta sākuma līdz pat 80. gadu beigām. Tos palīdzēs akcentēt nodarbības vizuālā prezentācija, kas papildinās muzeja eksponātus un palīdzēs orientēties ne vien katra perioda modē, bet arī Latvijas vēstures būtiskākajos pavērsienos. Tāpat prezentācija palīdzēs sekot līdzi laika skalai. Prezentācijas noslēgumā būs īss ieskats arī mūsdienu Latvijas modē. Nodarbība dos priekšstatu par tiem faktoriem, kas ietekmējuši Latvijas modi un tās attīstību. Nodarbībai sekos Modes muzeja izstādes apmeklējums.
Izglītojoša nodarbība "Marienburgas astotā brāļa noslēpums"
Kas? Alūksnes Tūrisma informācijas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa ekspozīcija "Marienburgas astotais brālis" ir mūzikas un gaismas vēstījums par pils astoto torni, kurš saglabājis savu vēsturisko apjomu un kurš atceras visu, kopš Marienburgas pils dzimšanas – no Marijas pasaules rašanās brīža – līdz pat šodienai. Ekspozīcijas tapšanas procesā apvienojās vairāki izcili mākslinieki: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, skaņas dizainers Sigvards Kļava un dizaina birojs "H2E". Teiksmu ar Ojāra Vācieša vārdiem iedziedājis Latvijas Radio koris.
Nodarbības mērķis ir rosināt 7.–12.klašu skolēnu interesi par vēstures nozīmi, sasaistot to viduslaikiem Alūksnē, Lielo Ziemeļu karu, muzikālās teiksmas izzināšanu, kā arī kultūras mantojuma dažādību. Klausoties un skatoties ekspozīciju, skolēniem ir iespēja ne tikai dzirdēt profesionālu sniegumu mūzikā, bet arī izjust dažādu emociju gammas.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazīstas ar Alūksnes viduslaiku pils vēsturi un atjaunotajā Dienvidu tornī apmeklē ekspozīciju, savukārt otrajā daļā noskaidro Marienburgas pils kādreizējās funkcijas – Dienvidu torņa nozīmi pils uzturēšanā, izzin Livonijas ordeņa pils noslēpumu.
Izglītojoša nodarbība "Stikla pūtēji laiku lokos"
Kas? IK "Raena"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–6. klase
Nodarbībā Līvānu stikla un amatniecības centrā skolēni iepazīst stikla rašanās vēsturi, uzzina, kā stiklam rodas dažādas krāsas, kāda bijusi stikla pielietošanas vēsture pasaulē un Latvijā. Skolēni apskata stikla figūriņu kolekciju, kā arī vēro praktiskus demonstrējumus stikla veidošanā, redzot, kā stikls maina formu, to izstiepjot, izpūšot utt.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
