Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
"Jaunā Eiropas Bauhaus" kopiena veidojas arī Latgalē, kur par vidi rūpējas mantojuma atjaunotāji, novadpētniecības entuziasti un pat Rāznas ezera burātāji. Spilgts piemērs ir Lūznavas muiža, kur pie projektiem kopā strādā Rēzeknes novada pašvaldība un partneri, piemēram, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.
Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt arī kādu sociālu problēmu.
Uzņēmēji var radīt darbavietas un pakalpojumus cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem, tādā veidā aktivizējot viņu neatkarību un līdzdalību sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Sociālā uzņēmējdarbība var būt arī tāda, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi. Abi šie vadmotīvi ir rosinājuši Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijai kopā ar partneriem no Horvātijas un Itālijas Lūznavas muižā un partnervalstīs īstenot projektu "Sociālā uzņēmējdarbība "Jaunajam Eiropas Bauhaus"".
Jau tagad Rēzeknes novadā un tuvākajā apkārtnē ir ap 40 uzņēmumu, kuru darbības pamatā ir sociāli mērķi. "Jaunā Eiropas Bauhaus" projekts Lūznavā notiek kā darbnīca, kur, citam no cita mācoties, partneri iegūst ne tikai jaunas zināšanas, bet arī labākas sadarbības prasmes. Īpaša loma šajos kopīgas vides veidošanas projektos ir pašvaldības un iedzīvotāju dialogam.
Lūznavas muiža darbojas arī kā novada tūrisma informācijas centrs. Tā ir aktīva kultūras un izglītības telpa, un platforma sociālās uzņēmējdarbības produktiem. Muiža ir arī sikspārņu izziņas centrs, jo tās skaistais parks ir mājvieta vairākām sikspārņu sugām.
Neparasts jūgendstila arhitektūras darbs ir arī Lūznavas muižas kungu māja, kur iekārtota ekspozīcija par tās bijušajiem īpašniekiem – tiltu inženieri Staņislavu Kerbedzu un viņa ģimeni. Gan izzinot izstādi, gan viesojoties ēkā un muižas parkā, ikviens var redzēt, ka arī Kerbedzi pirms vairāk nekā simt gadiem strādāja atbilstoši "Jaunā Eiropas Bauhaus" principiem. Viņu darbs bija skaists, ilgtspējīgs un iekļaujošs.
Lūznavas muižas kompleksu izveidoja inženiera meita Eugēnija Kerbedza, mākslas kolekcionāre un filantrope. Kerbedzu ģimenei bija arī īpašumi Polijā un Itālijā, taču nav šaubu, ka Lūznavai bija īpaša loma.
Īsti nav zināms, kas ir ēkas projekta autors. Ģimenei piemita visas prasmes, lai būvētu un iekārtotu, taču autors varēja būt arī kāds no Eugēnijas draugiem poļu mākslas un arhitektūras aprindās.
Eugēnijai Kerbedzai Lūznavā bija sava mākslas darbnīca, bet ģimenei piederošajā Riebiņu muižā viņa iekārtoja mākslinieku rezidences. Pie viņas vairākas vasaras pavadīja arī pazīstamais poļu mākslinieku pāris Jūlija un Kazimirs Stabrovski.
Lai arī ģimenes inženieri, Eugēnijas tēvs un vīrs, atstāja paliekošu industriālo mantojumu, tikpat ievērojams ir arī Eugēnijas mecenātisms, piemēram, par viņas naudu tika uzbūvēta Varšavas publiskā bibliotēka. Viņu iesāktais darbs vides un kopienas veidošanā Lūznavas muižā turpinās arī šodien.
