Latvijas Arhitektūras savienības simtās jubilejas gadā, kā arī gatavojoties kārtējai 29. Latvijas Arhitektūras gada balvai, Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" ierakstu sērijā "Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā" piecos raidījumos apskata objektus, kuri ir nokļuvuši Latvijas Arhitektūras gada balvas redzeslokā un ieguvuši "Zelta ananasu".
Arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs ir noskaidrojis, ka skolas ir godalgotāko ēku tips Latvijā un gandrīz katru gadu ir kāda jauna skolas ēka, kas gūst žūrijas uzmanību. Vents Vīnbergs stāsta, ka pirmā arhitektūras balva tika iedota Saldus Sv. Gregora skolai, un nepilnus divdesmit gadus vēlāk apbalvojumu ieguvusi Saldus Mūzikas un mākslas skola.
"Mēs lepojamies ar savu skolu" – atzīst Saldus Mūzikas un mākslas skolas darbinieki. Turklāt ēka esot labs resurss, lai to pilnveidotu un pielāgotu laikam.
"Ar šo projektu bija paredzēts, ka mūzikas un mākslas skolas sanāk kopā, un tas mums likās ļoti interesants fakts," stāsta skolas arhitekts Miķelis Putrāms. Skola nav sadalīta stāvos, bet katram mākslas novirzienam ir sava puse, lai mūzikas skola varētu redzēt mākslas skolu un otrādi. "Tādā veidā abas skolas telpiski tika konfrontētas viena ar otru. Un tā ideja bija tieši tāda, iedvesmot jaunos māksliniekus skatoties vienam uz otru, un varbūt, ka viņi izdomātu pāriet uz otru skolu paplašināt savas zināšanas, un tādā veidā mājas arhitektūra iedvesmotu izglītības apmaiņu," stāsta skolas arhitekts.
Skolai apkārt ir plašs laukums, kurā notiek simpoziji, koncerti un pasākumi skolas audzēkņiem. Skolas arhitekts Miķelis Putrāms par skolas apkārtni stāsta, ka "tas bija apzināts urbāns lēmums, jo pirms tam te bija pļaviņa. Pati ēka ir saspiesta maksimāli kompakta un iebīdīta tuvumā pie Brīvības ielas, lai ar dienvidu fasādi veidotu laukumu. Apzināti tika veidots pilsētniecisks laukums, zona, kur var notikt āra aktivitātes".
Skolas direktors Mārtiņš Bērtulis uzsver, ka skola ir labs resurss, kuru var pilnveidot un pielāgot laikam un vajadzībām. Skolā ir ļoti laba akustika, tādēļ arī nesen ir tikusi izveidota telpa ierakstiem un mēģinājumiem, kur skaņa tiek slāpēta. Skolas pagalms un ēkas forma ir izveidoti ekonomiski, lai āra detaļas izgaismotu ēkas vidu un skolas ziemeļu pusē arī būtu gaisma pat vakarpusē. Iekštelpu raksturu nosaka betons un apmetums. Klašu telpās sienas ir gaišas, bet koplietošanas telpās ir izmantots spilgts krāsojums. Skolas direktors norāda, ka ir bijusi kritika par betona sienām, kuras atrodas skolas gaiteņos. Tuvākajā laikā, ar grafiti mākslinieku palīdzību, skolas betona sienas tiks apgleznotas, tās padarot krāšņākas un pievilcīgākas.
Skolas sienās dominē divas krāsas – zaļa un zila.
"Atceros, mēs taisījām paraugus, krāsojām… sākumā doma bija par citiem toņiem, mums bija uzkrāsots dzeltens paraugs, un mēs sapratām, ka tas dzeltenais ir ļoti kodīgs, savukārt zaļais un zilais ir arī Saldus ģerbonī. Es atceros, ka viena no manām mākslas skolas skolotājām ir mācījusi, ka nevajag likt zaļo ar zilo krāsu blakus. Šajā gadījumā tas brīnišķīgi izdevies. Pie ieejas mums ir vienas galvenās kāpnes, kur šī zaļā un zilā krāsa satiekas, kur arī simboliski satiekas mūzikas un mākslas skolas," stāsta Miķelis Putrāms.
Skolas kamerzāle apvieno mūzikas un mākslas skolu. Kamerzāle ir izveidota ļoti skanīga, kas noder akustiskajiem koncertiem.
"Mums tā ir ideāla, mums nevajag apskaņot pasākumus. Koncertos mēs vienkārši runājam un visu var dzirdēt.
Protams, ja ir lieli aplausi, tad neko citu nevar saklausīt, bet skaņas virzība ir ļoti laba," pauž skolas direktora vietniece Merike Armulika.
Skolas projektēšana bijusi kā mācīšanās process arī "Made arhitektiem". Pēc uzvaras konkursā 2007. gadā, kur tika uzsvērta ekoloģiskās arhitektūras principu izmantošana, šos principus nācās ieviest praksē. "Šobrīd ar pieredzes bagāžu mēs vairs neatļautos tā riskēt. Mēs tikko atbraucām no Dānijas, un mums likās, ka Latvijā ir iespējams pilnīgi viss, un ir tikai jādara. Bija tāda bezbailība, ka tu neapzinies būvniecības sarežģītības un to detaļu un mezglu sarežģītības jautājums, ka tie vienkārši radās uz optimisma viļņa," atminas arhitekts Miķelis Putrāms.
Merike Armulika vairākkārt piemin "Made arhitektu" Lindas Krūmiņas un Miķeļa Putrāma jaunību, kad projekts tapis. Arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs stāsta, ka arhitektiem ir jau zināmi tipi un uzdevumu veikšanas pamati, ja ir jābūvē jaunas skolas, slimnīcas un lielas ēkas. Visiem ir pieejams vizuāls priekšstats par to, kā ir jāizskatās skolai. "Linda un Miķelis diezgan drosmīgi, varbūt nezinādami par iespējamām grūtībām būvniecības procesā, atļāvās riskēt un nebalstīties uz esošajiem ēku standartiem.
Es atļaušos atzīt, ka šis ir kļuvis par tādu mācību paraugu arī citiem arhitektiem – redz, kā tas te ir darīts –, lai pēc tam to izmantotu savos projektos," stāsta arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
