Straume-Brolišs atzina, ka Baltijā, ieskaitot viņu, palikuši tikai divi neona mākslas meistari, kas neona lampas loka ar savu roku darbu.
"Kaut kur 24 gadus atpakaļ tā bija ļoti populāra lieta, jo nebija LED pieejami. Izmantoja pilnīgi visur – burtos, reklāmās kā tādās. Bija pieprasījums, un daudzi ar to strādāja," stāstīja Straume-Brolišs.
Vēsturiski neona tehnoloģija ir viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem vides reklāmas attīstībā. Šo cēlgāzi 1898. gadā atklāja britu ķīmiķi, bet pirmo neona lampu izveidoja franču inženieris Žoržs Klods (Georges Claude) 1910. gadā, kad, pētot inertās gāzes, viņš atklāja, ka, caur tām vadot elektrisko strāvu, rodas gaisma.
"Kādreiz Rīgā bija diezgan liela ražotne, kaut kur 11 cilvēki strādāja, un tad es sāku mācīties. Kaut kas sāka aiziet – ne gluži profesionāli, bet kaut ko varēju uztaisīt. Tad pagāja vēl kāds laiks, un jau neons gāja no modes laukā, jo nāca LED. LED bija lētāki, ar tiem varēja strādāt visi, un tas lēnām noklusa. Cilvēki sāka meklēt citus darbus, brauca uz ārzemēm, un tas kantoris izputēja," stāstīja Straume-Brolišs.
LED lampas visai ātri nomainīja neona lampas, jo kalpoja vieniem un tiem pašiem mērķiem, taču bija lētākas un arī izturīgākas. Stiklu nomainīja plastmasa.
"Neons vairāk paliek par tādu kā mākslas elementu, dizaina elementu, jo tas tomēr ir stikls. Cilvēki, kas sāk iedziļināties, saprot, kas ir roku darbs, ka tas ir jāmācās, ka viss nav tik vienkārši, un arī izejmateriāli ir padārgi. Murano stikla viena trubiņa var līdz 180 eiro maksāt, kas ir tikai pliks stikls," skaidroja Straume-Brolišs.
Mūsdienās neona priekšmetus no LED gaismas objektiem pa gabalu atšķirt ir visai pagrūti. Tikai tad, kad pievērsīsi uzmanību, kļūs skaidrs, kas ir kas. "LED kā tāds spīd drusciņ savādāk – sintētiski," pauda Straume-Brolišs.
Straume-Brolišs sadarbojies ar reperi Ozolu albuma "Neona pilsēta" dizaina radīšanā, mākslinieku Kristianu Brekti pie murāļa "Veltījums Džemmai Skulmei" noformējuma, līdzdarbojies pie Dailes teātra izrādes "Rotkho" scenogrāfijas. Viņa darbi izstādīti arī ārpus Latvijas, bet šobrīd rit sadarbība ar "MuseumLV".
"Mēs jau visi gribam, lai mūs novērtē, bet mums ir jācenšas parādīt lietas, par ko būtu vērts vērtēt," atzina Straume-Brolišs.
Lai varētu domāt par dalību radošajos procesos, Straume-Brolišs vada arī meistarklases neona gaismas lampu veidošanā savā darbnīcā Valmierā. Tāpat viņš veido interjera priekšmetus un lampas privātiem interjeriem un publiskajām vidēm ar savu zīmolu – "Neonlightroom".
"Ar komerciālo darbību nevar izkonkurēt LED un plastmasu, pat nevar konkurēt. Mēs ar Ķīnu vispār nevaram konkurēt, tas diemžēl nav iespējams. Arī mārketings ir tik agresīvs palicis un melīgs, varētu tā pateikt, jo to, ko nereti pārdod kā neonu, tas jau nemaz nav neons. Neons ir gāze, bet tur silikona šļauku, organisko stiklu un plastmasu saliek kopā un pozicionē kā neonu," stāstīja Straume-Brolišs.
Vienlaikus netrūkst cilvēku, kas novērtē īstu neonu un mākslinieka roku darbu. Turklāt, ja cilvēks vēl arī pats atbrauc uz neona meistara darbnīcu un piedalās lampas vai interjera objekta tapšanā, tas kļūst vēl vērtīgāks.
"Tu iemīli lietu tikai tad, kad tu spēj kaut ko radīt, kad tu sāc izspēlēt savu domu. Tas viss veido kaut kādu stāstu, un tikai tad tu sāc iemīlēt to," pauda Straume-Brolišs.
Straume-Brolišs atzina, ka neona mākslu nav iespējams apgūt līdz galam. "Kad tev kaut kas sāk sanākt, tad atkal nesanāk, un tu atkal ej uz priekšu. Tagad ir tā, ka var izdarīt līdz galam, kaut kas jau sāk labi sanākt, bet tad, kad ir jāsāk sarežģītas 3D figūras taisīt, tad atkal kaut kas ir no jauna jāsāk. Katrs līkums ir unikāls. Tā pati locīšana notiek ātri, jo stikls ātri atdziest, bet ir vairākas tehnikas pasaulē, kā meistari strādā, vairākas gāžu un uguns temperatūras, ar kurām tiek sildīts stikls, stikla sastāvs. Mācoties, katrs meistars principā paņem un iemācās savu tehniku. Tādas globālas, vienādas tehnikas principā nav," stāstīja Straume-Brolišs.
Ņemot vērā, cik daudz gadu, laika un savu roku darba neona mākslas apgūšanā ieguldīts, mākslinieks atzina, ka no neona vēlas radīt darbus ar nozīmi vai pievienoto vērtību.
"Gribas radīt gaismas ar saturu, ar stāstu. Tas ir tas mērķis. Mērķis ir nevis radīt kaut ko, kas tiks izlikts un strādās tikai kā piesaistes objekts, bet pie kura varēs iedziļināties un padomāt. Tas ir tas mērķis. Mērķis, pie kā jāstrādā," pauda Straume-Brolišs.
