Jānis Krievs bija radoši aktīvs pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, viņu raksturo novatoriskas un avangardiskas idejas un vērienīgs to īstenojums. Grandiozākais viņa projekts bija Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas interjeru rekonstrukcija un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums. Bet viņš realizējis vēl daudzus citus nozīmīgus objektus, par kuriem varēs uzzināt izstādē.
Jāņa Krieva veikums Latvijas dizaina attīstībā ir ļoti nozīmīgs, bet diemžēl līdz šim maz izcelts un nav pienācīgi novērtēts.
Visdrīzāk tas tādēļ, ka savus novatoriskos projektus viņš radīja laikā, kas vēsturē iegājis kā stagnācijas periods, kuru mūsdienās mēdzam vērtēt ļoti piesardzīgi.
Taču Jāņa Krieva idejām nebija nekā kopīga ar politiski smacīgo gaisotni, viņš strādāja ar skatu nākotnē, ieviesa jaunas formas, jaunas tehnoloģijas.
Studējis viņš bija glezniecību kopā ar Maiju Tabaku, Imantu Lancmani un citiem tā sauktās "Franču grupas" māksliniekiem, taču ģeometriski optiskā abstrakcija, ar ko viņš aizrāvās, glezniecības izstādēm bija par radikālu. Un tad viņš atrada tai pielietojumu interjera mākslā, stāsta Jāņa Krieva radošajam mantojumam veltītās izstādes kurators Vilnis Vējš: "Viņš noteikti bija novators, jo viņa radošā darbība saistās ar to, ka, no vienas puses, viņš saņēma lielus pasūtījumus, no otras puses – viņam visu laiku bija cīņa ar dažādām radošajām un neradošajām padomēm un birokrātijām, lai šīs viņa oriģinālās idejas iemiesotu.
Protams, ka viņš vilka uz priekšu visu procesu, jo viņš arī sabiedriski kaismīgi iestājās par to, ka ir vides māksla, nevis vienkārši telpu dekorēšana, par to, ka projektiem jābūt funkcionāliem un sociāli atbildīgiem.
Un arī pēc formu valodas tas ir tāds vēlīns, bet ļoti iespaidīgs modernisms."
Izstādes nosaukumā ietvertais neloģisms "Pagājusī nākotne" norāda uz faktu, ka šie Jāņa Krieva objekti ar nākotnē vērsto redzējumu, nākotnei pienākot, diemžēl gandrīz visi tika pakļauti iznīcībai, skaidro kurators:
"Diemžēl no šiem viņa darbiem nekas nav saglabājies dabā. Jo nākamais laiks pienāca, un visu šo skaisto modernismu sagrāva, tā īsti neko vietā neliekot.
90. gados mainījās sabiedriskā iekārta, politiskā sistēma, daudzas šīs ēkas kļuva ekonomiski un visādi citādi neiespējamas."
Izstādē galvenokārt skatāmi rasējumi, skices un radošas interpretācijas, kas iepazīstina ar nozīmīgākajiem Jāņa Krieva savulaik īstenotajiem objektiem, to vidū ir Daugavpils Kultūras pils skatuves kinētiskā siena, Dzelzceļnieku kultūras pils kinētiskais gaismas objekts un skatuves cilnis, Rīgas Sporta pils foajē interjers, kā arī, protams, pats grandiozākais projekts – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas vides dizains un stacijas pulksteņa kinētiskais risinājums. Par to arī izstādē neliels videostāsts no arhīviem, kurā stāstām redzams un dzirdams pats Jānis Krievs: "Mums laimējās iesākt darbu pie Rīgas Pasažieru stacijas. Stacija ir vieta, kur apgrozās visvairāk cilvēku. Lai atvieglotu pasažieriem informācijas iegūšanu, mēs izvietojām laikam lielāko vilciena sarakstu, kāds man ir zināms. Kopējā kvadratūra – 320 kvadrātmetru. Ir arī piktogrammu sistēma, kas informē par servisu un maršrutu dienestiem. Darbs jāturpina piepilsētas zālē."
Bet daži absolūti autentiski objekti, kas tomēr saglabājušies līdz mūsdienām, izstādē būs skatāmi. Tie ir lielformāta dekori, kas tapuši 1974. gadā un savulaik greznoja kādreiz tikai padomju elitei pieejamā atpūtas nama "Dzintars" foajē telpas.
Dekori atklāti, tieši strādājot pie šīs piemiņas izstādes, jo pirms tam muzejā bija skices un zīmējumi, bet muzeja speciālisti nezināja, kur un vai vispār vēl eksistē arī reālie darbi.
Tagad dekori restaurēti un plašākai publikai būs skatāmi pirmo reizi, stāsta Vilnis Vējš: "Tehnika ir liets stikls un metāla plāksnes, tas viss ir ļoti smags, tas viss ir instalēts ar gaismu. Un tas izskatās efektīgi pat šodien. Un šie darbi plašai auditorijai ir apskatāmi patiešām pirmo reizi, jo iepriekš tie bija paredzēti tikai elitei."
Izstādi pavadīs plaša izglītības programma, pirmais pasākums notiks šo sestdien, un par to stāsta izglītības programmu kuratore Kortnija Māra Gurtlava: "19. oktobrī būs iespēja satikt izstāde kuratoru Vilni Vēju, scenogrāfu Mārtiņu Ratniku un vēl vienu ļoti interesantu viesi – Niklāvu Krievu, Jāņa Krieva dēlu, kurš arī ir arhitekts. Mums šeit ir svarīgi ne tikai parādīt šo mantojumu vizuālajā ziņā, bet arī parunāt par Jāni Krievu kā personību."
Izstāde "Pagājusī nākotne" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma no 18. oktobra līdz janvāra nogalei.
