Izstāde "Plūstoši" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu zālē tika atklāta pirms mēneša. Zāle bija pilna – uz atzītā latviešu dizainera Germana Ermiča (1985) personālizstādes atvēršanu bija ieradušies vietējie dizaineri, mākslinieki, jaunieši, sabiedrībā zināmi cilvēki. Tas, ka notikums pievērsa cilvēku uzmanību, nebija gan liels pārsteigums, jo Ermiča vārds, kas izskanējis pasaulē, daudziem ir zināms, bet šī ir pirmā dizainera izstāde Latvijā.
Vizuālā māksla dizaineri interesējusi jau no bērna kājas. Pēc vidusskolas beigšanas Ermičs aizbrauca studēt grafikas dizainu Dānijā. Beidzot studijas, Ermičs savu pieredzi atveda uz Latviju un Rīgā kopā ar draugiem radīja kultūras, mūzikas un modes žurnālu "Veto", kura māksliniecisko vadību dizainers turpināja līdz pat 2018. gadam.
Tālāko studiju laikā Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē Ermičs no grafikas dizaina sāka interesēties vairāk par trīsdimensionālu objektu veidošanu un skolu beidza ar diplomdarbu "Izometriskie spoguļi", kas piesaistīja dizaina pasaules uzmanību un ļāva māksliniekam ielikt pamatus starptautiski veiksmīgas karjeras veidošanā. 2016. gadā "The New York Times Style Magazine" ierindoja Ermiču starp 15 daudzsološākajiem jaunajiem dizaineriem. Tāpat dizainers ieguvis žurnāla "Wallpaper*" balvu un gadu gaitā sadarbojies ar dažādiem uzņēmumiem, tostarp sociālo tīklu "Instagram", "Bang & Olufsen", kā arī luksusa modes zīmoliem "Raf Simons", "Alchemist", "Wandler". Šobrīd Ermičam ir sava studija Amsterdamā, Nīderlandē.
Izstādes "Plūstoši" kuratore ir arhitekte, urbāniste un publiciste Evelīna Ozola, kas bija starp 2018. gada Latvijas paviljona "Kopā un atsevišķi" Venēcijas arhitektūras biennālē veidotājiem, kā arī ir viena no radošo industriju platformas "FOLD" dibinātājām un arī tās direktore. Ozolas pieredzi ar izstāžu veidošanu un darbojoties starp dažādiem medijiem var just arī šajā projektā. "Plūstoši" sadala Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu zāli divās daļās, ko norobežo atvērta siena. Ienākot telpā, var iepazīties ar informāciju par Ermiču, kā veidojusies viņa radošā personība, apskatīt dažāda veida žurnālus un materiālus, kuros aprakstīti viņa darbi, kā arī sniegts konteksts un iedvesmas avoti viņa veidotajiem objektiem. Otrpus sienai ir apskatāmi paši darbi. Telpu piepilda Artūra Liepiņa skaņas kompozīcija "Where the Rainbow Ends".
Izstādes iekārtojums ir pārdomāts un veiksmīgs: Alekseja Muraško veidotais grafikas dizains, izvēlētais informācijas apjoms izstādes "pirmajā daļā", telpas scenogrāfija ar Liepiņa skaņas kompozīciju, kas palīdz radīt vienojošu sajūtu telpā, kurā skatītājam tiek prezentēti teksti, video, fotogrāfijas. Gan siena, kurā izlasāma Ermiča radošā biogrāfija, gan arī izstādītie žurnāli un citi apskates materiāli sniedz kontekstu un ļauj saprast darbu tapšanas procesu, bet nav didaktiski. Tāpat arī dizainera ilgstošā sadarbība ar fotogrāfu Filipu Šmitu ļauj iepazīties ar Ermiča darbiem, kas radīti konkrētām vietām un telpai vai arī nav transportējami, kā, piemēram, 2019. gada stikla paviljons "Where the Rainbow Ends" Kannās, kas tapa sadarbībā ar "Instagram". Teksti veiksmīgi pieturas pie apjoma, kas ir uztverams plašai auditorijai un neieslīgst terminos un atsaucēs, kas cilvēkiem ārpus dizaina pasaules varētu būt ne tikai nezināmi, bet arī nesaprotami un atsvešinoši.
Ermiča darbu mākslinieciskā kvalitāte neļauj tos pilnībā racionalizēt, bet ir interesanti pārdomāt attiecības starp radošumu un funkcionalitāti dizaina objektos, jo atšķirībā no "tīrās mākslas" dizains vienmēr pastāv attiecībās ar tā lietojamību: ja tiek taisīts krēsls no stikla, tam ir jāvar arī noturēt cilvēku, kas uz tā apsēžas.
Dizains ir klātesošs jebkura mūsdienu cilvēka dzīvē vairāk kā jebkura cita vizuālās mākslas nozare – domāt un saprast to kā komunikācijas rīku ir svarīga daļa no mūsu ikdienas.
Konkrēti izgudrojumi un tehnoloģiju attīstība arī ir ļāvusi tapt tam, ko redzam "Plūstoši", un Ermiča darbus ar saviem priekšgājējiem saista ne tikai tradīcija kā noteikts domāšanas veids, bet arī to veidošanā izmantotās tehnoloģijas. "Plūstoši" seko laikmetīgu dizaina un arhitektūras muzeju izstāžu piemēram, sniedzot skatītājam kontekstu tam, kā darbi ir tapuši, un paskaidrojot arī tehnoloģisko un funkcionālo domāšanu, kas objektos ierakstīti.
Piemēram, izstādē apskatāms viens no Ermiča zināmākajiem darbiem – krēsls "Ombré" (2017), kas ir veltījums pazīstamā japāņu dizainera Širo Kuramatas (Shiro Kuramata) "Stikla krēslam" (1976). Ermičs par savu darbu saka: "Kuramatas ikoniskais krēsls ir vistīrākais krēsls, kāds jebkad radīts no stikla. Es gribēju izveidot tam savu, krāsainu interpretāciju, jaunu trīsdimensionālu pieredzi, kas no katra leņķa izskatās citādi." "Ombré" ir iekļauts arī Dekoratīvās mākslas un muzeja kolekcijā, bet "Plūstoši" sniedz kontekstu gan Ermiča konceptam, gan paša Kuramatas ikoniskā darba tapšanai. Kuramatam iedvesma radīt krēslu, kas izskatās tā, it kā tās būtu vienkārši salikts no stikla plaknēm, kas turas kopā bez jebkādiem stiprinājumiem, radās pēc Stenlija Kubrika filmas "2001: Kosmosa odiseja" noskatīšanās. Viņaprāt, šajā filmā par nākotnes pasauli nebija pietiekoši progresīvas mēbeles, un tāpēc viņš izdomāja "Stikla krēslu", bet to izveidot fiziski bija iespējams, pateicoties tajā laikā izgudrotai īpašai ultravioletā gaismā cietējošai līmei. Savukārt Ermiča "Ombré" krēslā lielu lomu spēlē ne tikai materiāls un forma, bet arī krāsa. Viscauri izstādei redzams, ka dizainers krāsu savos darbos izmanto kā materiālu, un precīza krāsu izvēle un to savstarpējā saspēle ir viens no galvenajiem elementiem viņa radītajos objektos.
Izstāde veiksmīgi parāda attiecības starp darbu tapšanas kontekstu, dizaina vēsturi un Ermiča pienesumu laikmetīgā dizaina pasaulē, bet neieslīgst arī ļoti tehniskās detaļās, kas varētu būt saistošas tikai nozares profesionāļiem. Protams, arī tas, ka otrpus telpu sadalošajai sienai ir iespējams redzēt dizaina objektus dzīvē, ir reti īpaša iespēja. Kā izstādes autori vairākās intervijās min, darbus atvest uz Rīgu nav bijis vienkāršs vai lēts process. Jāizmanto iespēja tos apskatīt, jo, lai gan Ermiča darbi ir ļoti "Instagram-draudzīgi", atšķirībā no ļoti daudz kā cita, kas pirmo reizi redzēts internetā, šie objekti retu reizi dzīvē izskatās vēl labāk nekā uz ekrāna.
