Restaurē ar tiem pašiem materiāliem
Šonedēļ Liepājas Restaurācijas centrā kaļķa mūra restaurācijas meistarklasi vadīja amatnieks Oskars Ķimenis no Tukuma, kura uzņēmums SIA "Laukakmens" nodarbojas ar dažādiem restaurācijas darbiem. Viņš restaurējis arī Latvijas Etnogrāfiskā muzeja eksponātēku pamatus. Meistars izmanto senā dakstiņa fragmentus, rādot, kā iespējams atjaunot mūri vai ēkas pamatus.
"Mācījos brigādē par akmens mūrnieku, mēs darbojāmies ar plēstajiem akmeņiem tajā laikā. Tad 2014. gadā sākās restaurācijas bums, kad visi gribēja restaurēt vecās ēkas. No plēstajiem akmeņiem pārgājām uz restaurāciju.
Lielākā kļūda ir materiāla izvēle, jo tirgū ir visādi varianti, ar ko to var darīt – cements, kaļķis, kaļķa imitācijas, dažādi paveidi," stāsta amatnieks.
Oskars Ķimenis pats izmanto Igaunijā ražotu kaļķi mūrēšanai. Galvenais princips, kas jāņem vērā, restaurējot senas ēkas, ir darīt to ar tiem pašiem materiāliem, kas ēkā izmantoti senāk – vai tas būtu kaļķis, koks vai kas cits.
Uzzinot par meistarklasi, no Tērvetes uz Liepāju ceļu mērojis Oskars Beržinskis, viņš vēlas savām rokām atjaunot vectēva celto māju.
"Pašiem īpašumā ir māja, kura ir līdzīgā stāvoklī. Ļoti laba prakse gan par materiāliem, gan par tehnoloģiju. Gribas braukt uz mājām un mēģināt. Ir mazliet savādāk, bet tehnoloģija ir tāda pati. Galvenais ir pamatu stiprināšana, jo stāvējuši gadu gadiem un ir izjukuši," stāsta Oskars Beržinskis.
Ilgtspējīgi, kopā un skaisti
Liepājas restaurācijas centram šis jau ir trešais darbības gads. Liepājas Restaurācijas centra izveidotājs Ivars Pilips stāsta, kam uzmanība tiek pievērsta šajā vasarā un kāpēc ir svarīgi dalīties ar zināšanām un praksi:
"Praktiski apskatām divas tēmas – kaļķa mūra atjaunošanu un vēsturisko koka detaļu, logu, durvju, slēģu atjaunošanu, tai skaitā arī metāla konservāciju un restaurāciju. Strādājot ar restaurācijas centra ēku, bija skaidrs, ka meistari ir, bet viņi ne vienmēr ir pieejami, līdz ar to ir svarīgi iemācīties pašam.
Un šajā gadījumā es gribu iemācīt arī saviem kaimiņiem, pilsētniekiem. Mums pat ir viesi no Rīgas, kuri ir atbraukuši un ieinteresējušies iemācīties šīs lietas darīt paši."
Pērn Liepājas restaurācijas centrs kļuva par Jaunā Eiropas Bauhaus programmas oficiālo partneri Latvijā, kas ļāvis īstenot arī starptautiska mēroga rezidenci.
"Jaunā Eiropas Bauhaus programma ir Eiropas Savienības iniciēta programma, kas rūpējas par dažādām sfērām. Šajā gadījumā finansējums ir no arhitektūras nozares, kas ir saistīta ne tikai ar arhitektūras atjaunošanu, bet arī ilgtspējīgu dzīvošanu, atjaunojamas enerģijas lietošanu un tamlīdzīgi. Jaunā Eiropas Bauhaus programmas vadmotīvi ir darīt lietas kopā, ilglaicīgi un lai būtu skaisti. Man pēdējais patīk vislabāk, jo galvenais mērķis, lai pilsēta kļūtu skaistāka," stāsta Ivars Pilips.
Pēc zināšanām uz Liepāju brauc no Itālijas un Portugāles
Liepājā šonedēļ restaurācijas centrā rezidencē piedalās Anitra Ačeturo no Itālijas, kurai Itālijā pieder vēsturisks īpašums viduslaiku ciematā. Viņai noder pieredze, strādājot ar kaļķa javu. Viņa ir gandarīta par iespēju būt Liepājā un piedalīties rezidencē.
"Tas ir brīnišķīgi, es apgūstu to, ko tieši gribēju – kā atjaunot akmens mūri. Izvēlējos šo programmu, jo var pagūt dažādas specifiskas prasmes ēku restaurācijā.
Tā ir iespēja piedzīvot citu kultūru, taču svarīgākais ir tieši šī meistarklase, jo nav daudz iespēju apgūt restaurācijas iemaņas, kā darīt visu pašam bez citu palīdzības,"
atzīst Anitra Ačeturo.
Vēl šonedēļ rezidenci apmeklē arhitekte no Portugāles, kurai interesē, kā ēkas atjauno Latvijā.
Savukārt 26. jūlijā notiks gan vasaras rezidences izvērtēšanas sesija, gan publiska diskusija "Vēsturiskais mantojums šodienas kontekstā". Ar savu eksperta viedokli dalīsies vietējās restaurācijas kopienas pārstāvji – arhitekte Laura Kozlovska, arhitektūras projektu vadītājs Normunds Žieds un vēsturisko ēku un kultūras telpas īpašnieks Ingus Krūmiņš.
