No 11. līdz 15. septembrim norisinājās Latvijas Arhitektūras skolu plenērs, kas šoreiz koncentrējās uz Ukrainas ostas pilsētu Mariupoli, kurā vairākus mēnešus ilgušā aplenkuma rezultātā nopostīta gandrīz puse no apbūves. Noslēdzoties saspringtajam nedēļu ilgajam darbam, ir izdevies iegūt vērtīgas idejas Mariupoles vēsturiskā centra atjaunošanai un iezīmēt kopējo vektoru pilsētas atdzimšanai, uzsverot, ka tai ir nākotne, kurā ir vieta arī pagātnei.
Ieņemtajā Mariupolē Krievijas karaspēks ir uzsācis vērienīgu Ukrainas "izdzēšanas" kampaņu, ik dienu nojaucot pa kādai no drupās pārvērstajām pilsētas celtnēm, tostarp arī plaši pazīstamo Mariupoles Drāmas teātri.
Aizvākto gruvešu vietā okupanti sākuši būvēt jaunu pilsētu. Šādā veidā, visticamāk, mēģinot pēc iespējas drīzāk atbrīvoties no pierādījumiem, kas varētu apliecināt agresorvalsts pastrādātos kara noziegumus.
Ņemot vērā vēl aizvien notiekošo karadarbību un izvērtējot daudzo studentu interesi par notiekošo, 18. Latvijas Arhitektūras skolu plenērs norisinājās attālināti, izmantojot tehnoloģiskos rīkus un platformas. 10 darba grupās apvienotie studenti no trīs kontinentiem strādāja dažādās laika joslās, līdz ar to bija iespējams "izstiept" radošajam procesam tik ļoti nepieciešamo laiku un, par spīti lielajam darba apjomam, iekļauties plenēram atvēlētajos termiņos ar kvalitatīvām idejām izpostītās pilsētvides atjaunošanai.
Radošo procesu veicināja domu apmaiņas un radošas diskusijas, kurās plenēra norises gaitā iesaistījās arī eksperti no Latvijas, Honkongas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Indijas.
"Ir jau otrais gads, kad tieši internacionālismam esam uzlikuši lielāku uzsvaru, un tiešām ir studenti no Honkongas, Indijas, Amerikas, protams, arī Ukrainas, jo tas arī ir vērienīgs komponents šajā pasākumā. Kā redzam pēc dalībnieku reģistrācijas, ir arī vācieši, studenti no Lielbritānijas un citām pasaules valstīm," stāstīja Ņikiforovs.
Pēc dalībnieku reģistrēšanās beigām visi tika sadalīti grupās, izlasot no katras augstskolas pa vienam, diviem studentiem un tā izveidojot starpdisciplināru un starptautisku, dažādās laika zonās izvietotu arhitektu komandu.
"Katrai grupai tika izvirzīts uzdevums atrisināt vienu no 10 piedāvātajiem Mariupoles vēsturiskā centra kvartāliem un plus kā rozīnīte arī Drāmas teātra laukums ar pašu Drāmas teātri," norādīja Markus.
Katrs kvartāls izmēra ziņā ir ekvivalents četriem Rīgas centra kvartāliem, tāpēc uzdevums studentiem nav bijis no vienkāršākajiem. Vienlaikus viņiem tika dota pilnīga radošā brīvība.
"Mēs ļāvām studentiem brīvu vaļu darboties. Viņiem pašiem bija jāizvērtē, cik un kādā veidā viņi ņems vērā to substanci, kas ir palikusi. Ļoti interesanta bija dažādā attieksme pret lietām, bet es teikšu, ka grupas "raka ļoti dziļi". Viņi ne tikai izpētīja esošo ēku stāvokli un konstatēja, kura no tām atrodas drupu stāvoklī, kuras ir vēsturiskie pieminekļi, kuras noteikti būtu jāsaglabā vai jārestaurē, bet pat pētīja ģeoloģiju. Izrādās, ka tur ir diezgan nenoturīgas gruntis ar kriteņiem. Es varētu teikt, ka katra grupa skatījās uz šīm lietām pilnīgi atšķirīgi," stāstīja Markus.
Jaunajiem arhitektiem, protams, nebija iespējas ģeoloģisko un cita veida informāciju iegūt klātienē, taču tīmeklis ir pilns ar pieejamiem datiem, un jaunieši tos lieti izmantoja. To, kā atrast un apgūt šos datus, plenēra pirmajās dienās tā dalībniekiem mācīja arī uzaicinātie eksperti.
Šāda plenēra norise sniedz pienesumu ne tikai jauno arhitektu izglītošanā un pieredzē, bet paplašina to ideju loku, kas reāli var tikt izmantotas Ukrainas atjaunošanā.
"Velkot paralēles ar Rietumeiropu pēc Otrā pasaules kara, ir jau laicīgi jāsāk domāt par pilsētplānošanu, jo tajā brīdī, kad kaut kas būs jāsāk darīt, kaut kas, protams, tiks darīts, bet, ja tas nebūs plānoti koordinēts, tad mēs, iespējams, jau nākošajiem gadsimtiem uzbūvējam tādu nepilnīgu un nepilnvērtīgu vidi, ar kuru beigās nākas samierināties. Šis bija kā tāds iegansts un motivācija piedāvāt šo tēmu," norādīja Ņikiforovs.
Viņš norādīja – jo vairāk ir ideju pilsētas atjaunošanai, jo vairāk iespēju izstrādāt labāko, izvelkot veiksmīgākos risinājumus.
"Tā doma ir, ka tiešām vienā brīdī cilvēki, kuriem būs iespēja šo [Mariupoles atjaunošanas] virzienu noteikt, smelsies idejas arī no šo studentu veikuma," skaidroja Ņikiforovs.
Markus tikmēr nolasīja vienu no pašu studentu secinājumiem par plenēru:
"Strādāt grupā ierobežotā laikā ir liels izaicinājums. Dažādas laika zonas, daudz ideju, ierobežota informācija un dažreiz vienkārši komunikācijas trūkums, bet, lai cik tas mums būtu bijis grūti, to nevar salīdzināt ar cīņu par savas zemes neatkarību. Mēs domājām, ka būtu pareizi uzklausīt pašus ukraiņus, ko viņi vēlas, un mēs atskārtām, ka daudzas idejas jau ukraiņu arhitektiem ir pašiem. Mums, tāpat kā pārējai pasaulei, ir viņiem jāpalīdz, viņi jāatbalsta, viņi jāiedrošina. Izpētot šo brīnišķīgo pilsētu, mēs atklājām tās potenciālu un ticam tās labākai nākotnei – būt zaļai un patīkamai Eiropas pilsētai."
