Ierakstu sērijā "Zelta ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā" par Latvijas arhitektūrā godalgotajiem objektiem, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" tiekas biroja "Ruume arhitekti" pārstāvji Liene Adumāne-Vāvere, Oskars Vāvere un Līva Nordmane, lai stāstītu par 2020. gadā apbalvoto Viesturdārza kvartāla dzīvojamo ēku projektu.
Latvijas Arhitektūras gada balvu šis projekts ieguva par Viesturdārza kvartāla dzīvojamo ēku projekta 1. kārtu, bet pašlaik realizētas jau trīs, un nākotnē iecerēta arī ceturtā.
Dzīvojamās apbūves ir viens no lielākajiem un tuvākajim "Ruume arhitektu" darbības laukiem, kurā viņi jūtas droši. Savas darbības laikā vienmēr projektējuši dzīvojamās apbūves ēkas dažādās lokācijās: gan Rīgas centrā, gan nostāk no centra, gan ārpus galvaspilsētas. Viesturdārza kvartāla veidotāji piekrīt uzskatam, ka dzīvojamajām ēkām pilsētā vajadzētu aizņemt lielāko daļu būvmasas un apbūves.
"Pilsēta ir dzīva tikai tad, ja tajā dzīvo cilvēki. Protams, viņiem ir nepieciešamas arī darba vietas, taču dzīvojamā ēka cilvēkam ir bāzes vieta un svarīgākais, lai viņš varētu komfortabli justies," skaidro arhitekte Līva Nordmane.
Ārzemēs gūto atziņu realizēšana
Tolaik vēl jaunie "Ruume arhitekti", kuri kopā bija nostrādājuši vien pusotru gadu, 2017. gadā ar savu ideju pieteicās konkursā, kurā ieguva galveno godalgu. Pēc tam sākās dzīvojamā kompleksa projektēšanas process, un līdz pat pagājušā gada beigām arhitekti strādāja pie tā izveides.
Arhitektu apvienība ieguvusi izglītību un pieredzi arī studējot un viesojoties dažādās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs. Lai iedvesmotos šī projekta izveidei, arhitekti īpaši pētījuši Kopenhāgenas arhitektūru un tajā iekļautos risinājumus. Līva Nordmane teic: "Visas savas zināšanas, kas bija gadu laikā krājušās, mēģinājām likt vietā."
Arhitekti savā darbības laikā novērojuši, ka iedzīvotājiem patīkamas ir tās pilsētas, kurās ir viegli pārvietoties un kur nevalda nomācošas skaņas vai pārlieku liela satiksme. "Tieši otrādi – viss ir pakārtots mieram un klusumam. [Pilsēta] ir darbīga un dzīvīga, bet viņa ir patīkami ņurdzoša. Tas cilvēkiem ļoti patīk," teic arhitekti.
Arhitektu grupa stāsta, ka Ziemeļeiropā un Rietumeiropā ēkas funkcija noteikti ir svarīgāka par tās izskatu, tāpēc pēc iespējas vairāk funkcionalitātes mēģinājuši panākt arī savā projektā: "Daudz svarīgāk par skaisti izraibinātu fasāžu dekoru [ir tas], lai iedzīvotājs no savas istabas var redzēt foršu skatu, lai viņam ir liels logs un varbūt terasīte. [Vajag] nevis ieguldīt līdzekļus mazās ciku cakās, bet padomāt par citām, funkcionālām nepieciešamībām."
Lokācija nosaka projekta attīstību
"Tas, kurā vietā atrodas apbūve, lielā mērā nosaka to, kāda tā izveidosies," stāsta arhitekti, uzsverot, ka no atrašanās vietas izriet dzīvojamo istabu novietojums ar skaistākajiem skatiem, izpratne par to, kur atradīsies guļamzonas, kur tiks izbūvēts bērnu laukums un kur tiks likti velosipēdi.
Arhitekti atzīst, ka projekts ir primāri pakārtots tā atrašanās vietai, un šajā gadījumā bija svarīgi ņemt vērā gan vēsturiskā Rīgas centra, gan Viesturdārza klātbūtni.
Līva Nordmane stāsta, ka kvartāla ēkas sajūtu līmenī šķiet atbilstošas Rīgas vēsturiskā centra apbūvei, un tas ir darīts apzināti. Tās ir līdzīgas savās proporcijās, tomēr katra ir nedaudz atšķirīga. "Ar nedaudz viltīgiem arhitektu paņēmieniem, izmantojot tikai dažus fasāžu risinājumus, mēģinājām panākt iespaidu, ka [šeit] ir liela dažādība, bet patiesībā ir tikai trīs tipu fasādes," saka arhitekte.
Arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs atzīst, ka arhitektu grupas veiksmīgā lokācijas īpatnību uztvere un iekļaušana šajā projektā bijusi viena no atslēgām godalgas iegūšanai: "Par spīti tam, ka šis ir Rīgas industriālais gals ar daudzām nojauktām rūpnīcu ēkām, šeit nav daudz brīvu vietu. Šeit tuvu ir pilsētas klusais centrs ar savu raksturu un specifisko urbāno sajūtu, un viņi to šeit ir laikmetīgā valodā panākuši. Tāpēc arī tas tika novērtēts."
Arhitekts Oskars Vāvere kā lokācijas nozīmes piemēru izceļ kompleksa daļu, kas atrodas vistuvāk parkam. Ēkas šajā zonā būvētas kā četras rindu mājas divos stāvos. Kopā tās veido astoņas privātmājas ar zaļajām zonām, pirmajā stāvā atrodoties dzīvojamajai zonai, bet otrajā – guļamistabām. Arhitekti stāsta, ka bija pamatīgi jācenšas, lai šādu māju izveidi realizētu, jo Latvijā tās nav īpaši izplatītas, līdz ar to bija šaubas par to, vai būs pircēji. Tomēr izrādījās, ka šaubas bija nepamatotas.
Runājot par citām kvartāla daļām, Līva Nordmane stāsta:
"Šeit tika zīmēti un ietverti dažāda tipa dzīvokļi. Gandrīz vai katrai gaumei un maciņam kaut kas atrastos."
Gudri risinājumi plašuma sajūtai
Latvijas iedzīvotājam ir svarīga ārtelpa, tāpēc kvartālā esošos dzīvokļus rotā terases, lodžijas, priekšdārziņi, balkoni. Vents Vinbergs atzīst: "Balkonu blīvums dod tādu simpātisku uzirdinājumu," pieminot, ka kvartāls rada iespaidu par plašumu. "Ir egalitāra sajūta," Vents Vinbergs turpina, minot arī, ka dzīvojamie projekti visai reti tiek līdz balvām, jo tie pārsvarā veidoti, domājot par biznesa iespējām, ne par māksliniecisko un funkcionālo meistarību. Arhitektūras kritiķis atzinīgi teic: "Es agrāk teicu, ka pirmos 20 gadus arhitekti mācījās apgūt materiālus un biznesa iemaņas.
Reti, kad parādījās ar drošu roku radīti risinājumi. Bet šeit tas ir redzams.
Viņi ir jauni, viņos nav apbružātības, cinisma. Viņi iet uz skandināviski ģermānisko ideālu, kāds savulaik bija iecerēts Rīgai. Viņi ir tam pietuvojušies."
Dzīvojamā kvartāla centrā, uz kuru ved cauri visam projektam ejošā taka, atrodas laukums, kurš būvēts uz augsnes, ne virsū pazemes autostāvvietai, kā tas ierasts citos projektos. "Tas nozīmē, ka arī kokiem nākotnē ir iespēja augt lielākiem," stāsta Liene Nordmane, akcentējot dabas klātesamību. Arhitekte ar prieku stāsta par koplietošanas terasi, kas atrodas uz kādas ēkas jumta: "[Tā ļauj] mājas iedzīvotājiem rīkot publiskus vai privātus pasākumus, kas vēl vairāk paceļ [kvartāla] sociālo vērtību."
Liela daļa dzīvojamo māju ir augstceltnes, kas stiepjas pat septiņu stāvu augstumā. Oskars Vāvere stāsta, ka kopā ar kolēģiem esot domājis par to, lai cilvēks šo māju pakājē nejustos nospiests. Starp mājām izbūvētas daudzas mazas taciņas un celiņi, kas mazina sajūtu, ka cilvēku ieskauj mājas sienas, bet šķietami paplašina laukumu.
Veiksmīgo izbūvi novērtē ne tikai māju iedzīvotāji, bet arī daudzi citi, kuri šo objektu labprāt iekļauj savā pastaigu maršrutā.
