"Arhitektūras telpa MAD", kas iestājas par E2 atvēršanu plašākai sabiedrībai un saglabāšanu, ir 2020. gada augustā Pasaules Tirdzniecības centra ēkā, Elizabetes ielā 2, īstenota arhitektu biroja “NRJA” iniciatīva – atbildes reakcija Kultūras ministrijas lēmumam nojaukt ēku Nacionālās koncertzāles vajadzībām.
“Par spīti daudziem iebildumiem – gandrīz 3000 parakstiem, kas savākti platformā Manabalss.lv, Latvijas starptautiskā modernisma pieminekļu aizsardzības organizācijas “DoCoMoMo” aicinājumam ēku saglabāt un atvērt sabiedrībai, arhitektu grupas lūgumam E2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes vadības iebildumiem pret sasteigto un nepārdomāto procesu, Baltijas arhitektūras skolu plenēru dalībnieku secinājumiem, ka E2 nav piemērotākā vieta koncertzāles būvniecībai un bijušās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres aizrādījumiem, ka par E2 nojaukšanu vai pārbūvi ir jāinformē Pasaules mantojuma centrs, Kultūras ministrija ir palikusi pie sava," vēstīts paziņojumā.
VNĪ: Ēkas ekspluatācija nav apdraudēta, ugunsdrošības sistēmas izbūvei nepieciešami 700 000 eiro
VNĪ NĪ Attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš – 1. aprīlis – tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018. gada valdības konceptuālo lēmumu.
"Divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020. gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs. Šobrīd nozare Kultūras ministrijas uzdevumā atkārtoti izvērtē koncertzāles novietnes alternatīvas. VNĪ veikusi virkni dažādas izpētes, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ēku Elizabetes ielā 2 un tai piegulošo teritoriju, un nodrošinātu Kultūras ministriju un projekta darba grupu ar nepieciešamo priekšizpētes materiālu. Līdz nozares lēmumam VNĪ nodrošinās ēkas uzturēšanu, lai nepasliktinātu tās tehnisko stāvokli," uzsvēra Ivanovskis-Pigits.
Viņš arī norādīja, ka 2019. gadā ēkas ekspluatācija līdzšinējā stāvoklī valstij radījusi zaudējumus ~134 700 eiro apmērā. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas izbūves, kas ir priekšnoteikums ēkas tālākai ekspluatācijai, izmaksas ir aptuveni 700 000 eiro.
"Pērn Kultūras ministrijas uzdevumā veiktais ēkas tehniskās apskates atzinums sniedz priekšstatu par padomju laikos celtās ēkas patieso tehnisko stāvokli un ļaus pieņemt faktos balstītus lēmumus. Kopumā ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta, taču vienlaikus jāņem vērā, ka pēc ekspertu aprēķiniem ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroju vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro," informēja Ivanovskis-Pigits.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Tika izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību. Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metāla žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku. Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.
Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) aicinājumam, izvērtējusi 36 vietas, kur varētu atrasties Rīgas akustiskā koncertzāle, un no tām atlasījusi 11 tehniskiem kritērijiem atbilstošās vietas, kuras turpina vērtēt.
