"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Jautājums, vai pieņemami akustiskās koncertzāles projektu attīstīt, nojaucot ēku Elizabetes ielā 2, kur padomju laikā mitinājās kompartija, bet tagad izvietoti biroji, ir sašķēlis arī arhitektu rindas. Lai arī domas dalās par ēkas kultūrvēsturisko nozīmi, tomēr lielākie iebildumi ir par veidu, kā valdība izlēma jautājumu par koncertzāles vietu.
Jānis Dripe uzsvēra, ka steiga būtisku lēmumu pieņemšanā nekad nav vēlama, taču var saprast kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) vēlmi izšķirties ātri. “Jo šis nosacītais naudas dalījums gan bija steidzīgs, un kultūra tur pieteica savas pretenzijas. Man šķiet – pamatoti pieteica,” atzīmēja Dripe, uzsverot, ka “tālākam procesam ir jābūt jēgpilnam un sabiedrībā izdiskutētam.”
Arhitekts norādīja: “Tiesa gan, politiskajos gaiteņos, šķiet, pārlieku steiga nav bijusi. Jo vismaz vienu gadu pēc brīža, kad valdība atteicās no idejas būvēt koncertzāli uz AB dambja, ir visu valdībā pārstāvēto partiju cilvēki strādājuši tā saucamajā koncertzāles attīstības grupā.”
Svarīgi akcentēt, ka ir ticis pieņemts politisks lēmums, norādīja Dripe:
“Ir šī valdības griba to darīt. Tas ir diezgan svarīgs signāls visai sabiedrībai, kurš tagad ir profesionāli jāinterpretē.”
“Ko es kā profesionālās kopienas pārstāvis gribētu redzēt – ka nav šis striktais vietas nozīmējums, ka vietas jautājums ir atvērts,” turpināja Dripe. “Bet katrā konkrētā situācijā arī arhitektam kā profesionālim, kā sabiedrības kalpotājam ir jātiek galā ar situāciju, kāda tā ir.”
Dripe atzīmēja, ka nav pārsteigts par savu kolēģu vēlmi aizstāvēt šīs ēkas kultūrvēsturisko vērtību un pat piešķirt tai kultūras pieminekļa statusu. “Cits aspekts – vai, aizsargājot modernisma pieminekli, mēs vērtējam sabiedrības labumus? Vai mēs sveram svaru kausus un sakām – kāda šī ēka ir pēc sava funkcionālā risinājuma, kā tas savulaik ir noticis no pilsētplānošanas viedokļa, ka šāda slēgta, liela biroju ēka ir parkā? Un vai tā turpmāk nesīs sabiedrībai labumu? Vai tā būs atvērta ēka sabiedrībai? Tie ir tie smalkie jautājumi, kuri tagad būtu mierīgi, bez karstuma jāizvērtē un jādod skaidra atbilde sabiedrībai,” uzsvēra arhitekts.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Nacionālā arhitektūras padome rosinājusi Kultūras ministriju (KM) veidot daba grupu, kura ar sabiedrības iesaisti izstrādātu akustiskās koncertzāles Rīgā projekta īstenošanas ceļa karti un pēc kuras izstrādātiem kritērijiem izvērtētu teritoriju Elizabetes ielā 2 kā iespējamo koncertzāles atrašanās vietu.
