Vairums studentu savās prezentācijās sliecās ēku saglabāt, akcentēja parka nozīmi. Vairāk nekā vienu reizi izskanēja jautājums – cik daudz esam gatavi upurēt, lai šeit uzbūvētu koncertzāli, kā arī – vai koncertzāle ir pelnījusi šādus kompromisus.
“Vingrinājumam ar koncertzāli” bija doti trīs varianti:
- saglabāt vēsturisko Centrālkomitejas ēku pilnībā un koncertzāli būvēt atstatus no tās;
- saglabāt to daļēji un sapludināt ar jauno koncertzāles apjomu;
- nojaukt veco ēku un būvēt koncertzāli tās vietā.
Plenērā radās iespaids, ka studentiem daudz interesantāk ir bijis vingrināties ar izaicinošo ideju – kā radīt ko jaunu, saglabājot veco.
Tallinas Mākslas akadēmijas komanda uzreiz norādīja – viņuprāt, modernisms ir jāsaglabā un nevajag izdzēst kādu vēstures slāni. Turklāt “ēka ar mazāko CO2 nospiedumu ir tā, kas jau ir uzbūvēta”. Tādēļ tika piedāvāts jauns koncertzāles apjoms dziļāk parkā, ko ar esošo ēku savienotu kopīgs pirmais stāvs. Risinājumu ar ēkas saglabāšanu piedāvāja arī Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes studenti, kas startēja ar koncepciju “Rīgas mūzikas dārzi” un piedāvāja Elizabetes ielas 2 ēkā iekārtot “mūzikas māju” ar koncertzāles atbalsta funkcijām, bet tukšajā Kronvalda 6 ēkā veidot viesnīcu mūziķiem un skatītājiem.
No Latvijas startēja trīs Rīgas Tehniskās universitātes komandas un RISEBA komanda. Izskanēja piedāvājumi koncertzāles apjomu veidot daļēji vai pilnībā pazemē. To gan vēlāk kā praktiski neiespējamus noraidīja eksperti. Piedāvāta iespēja koncertzāles apjomu veidot pat virs jau tā augstās Centrālkomitejas ēkas.
Ekspertu komisija – arhitekti, pilsētplānotāji, īpašumu vērtētāji un ainavu arhitekti – sliecās secināt, ka šajā vietā ir iespējams rīkoties laikmetīgi un apvienot jauno ar veco, taču vienlaikus arī skaidrs, ka koncertzāles apjomu nebūs viegli iespiest parkā. Viskritiskāk rezumēja arhitekts Harijs Alsiņš – projekti ir labi, bet vieta – aplama.
Kultūras ministrija studentu veikumu sauc par pirmo soli, lai veidotu auglīgu augsni un piedāvājumu starptautiskam arhitektu metu konkursam par koncertzāli šajā pašā vietā, ko varētu izsludināt jau nākampavasar.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6–7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Tas gan tika noraidīts.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
