Pirmdien, 3. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau vienpadsmito reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs balvu izpelnījās par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.
„Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.
„Tāpat jāatzīmē, ka pieņemt lēmumu par gada balvu Rīgas arhitektūrā vienmēr ir īpašs izaicinājums, jo balva ir tikai viena, bet tās cienīgi objekti šogad – vesela virkne, kas liecina par pieaugošu konkurenci nozarē. Tāpēc man ir patiess prieks un gandarījums sadarbībā ar žūrijas pārstāvjiem atzīmēt arī citus īpašus šā gada skates finālistus, piešķirot tiem atzinības un izceļot šo objektu vērtības arhitektūras un pilsētvides kontekstā. Jāatzīmē arī sabiedrības aktīvo iesaisti pretendentu vērtēšanas procesā un tāpēc arī šogad jau tradicionāli pasniedzam „Sabiedrības atzinību” būvei, kuru pozitīvi novērtējuši visvairāk sekotāju Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook vietnē,” viņš piebilst.
Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pērn 2015. gada balva Rīgas arhitektūra „Par vīziju un ambīcijām izaicināt priekšstatus un tradīcijas Rīgas arhitektūrā, īstenojot nacionālas nozīmes objektu” tika piešķirta arhitektam Gunāram Birkertam, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu.
2016. gada balvai izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā ir Zigmārs Jauja, Agnese Putna un Vilnis Šlars no Latvijas Arhitektu savienības, Maija Križmane, Mārtiņš Žvīgurs un Andris Veinbergs no Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Inga Langenfelde no Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Ilmārs Leikums, Artis Dzirkalis un Aldis Grasmanis no Latvijas Būvinženieru savienības, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorande Antra Viļuma, kas izstrādā doktora darbu par tēmu “Koks Latvijas arhitektūrā”. Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras iestāžu un objektu, ražošanas būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, ostas, dzelzceļa un saistītās infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī parku un dārzu kategorijām. No turpat 800 pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, tālākai izvērtēšanai ir izvirzītas 32 būves.
Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2015. gadā.
Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām un partneriem. Dalībniekus – būves un to autorus – skatei varēja izvirzīt Rīgas pilsētas arhitekta birojs, valstiskās un nevalstiskās institūcijas un organizācijas, kā arī jebkura juridiska un fiziska persona.
Lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu, kopš 2006. gada tiek organizēta jaunāko objektu skate. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.
Galveno godalgu iepriekšējos gados saņēmuši: „Tērbatas ielas brāļi” – divi biroju un veikalu nami Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī (arhitektu birojs „Kubs”, 2006.g.); VEF 1. un 1.a korpusu pārbūve (Arhitekta J.Pogas birojs, 2007.g.); „Ostas skatu” ēka Ķīpsalā (arhitektu birojs „Arhitektonika”, 2008.g.); dzīvojamais komplekss „Dienvidu pakavs II” Ziepniekkalnā (arhitektu birojs „Sarma & Norde”, 2009.g.), darījumu centrs „Rietumu Capital Centre” Vesetas ielā (uzņēmums „Zenico projekts”, 2010.g.), „DnB Nord bankas jaunbūve” Skanstes ielā (Audrius Ambrasa arhitektu birojs birojs, Lietuva, 2011.g.), „Rīgas biržas ēkas atjaunošana” Doma laukumā 6 (SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, arhitekte Liesma Markova, arhitektes palīdze Tatjana Toropova un arhitekte Aiga Rozentāle, 2012.g.); Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māja „Zirgu pasts” (SIA „Arhitektu birojs KRASTS”, arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija, 2013.g.), Rīgas Tehniskās universitātes Radošo industriju centrs (arhitekti Ģirts Valeinis, Jānis Prusaks, Kristīne Krakope, Signe Zihelmane, inženieris Artis Silmanovičs, 2014.g.), Latvijas Nacionālā bibliotēka (arhitekts Gunārs Birkerts, sadarbojoties ar arhitektiem Modri Ģelzi, Mārci Mežuli, Sandru Laganovsku, Daini Šmitu).
