Daži mūziķi baltos aizsargtērpos un vairāki mācītāji celtnieku aizsargķiverēs. Ar šādu pieticīgu ceremoniju Lielajā Piektdienā pirmo reizi kopš pagājušā gada 15. aprīļa traģiskā ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē tika noturēts svētbrīdis. Tā laikā arhibīskaps Mišels Opetī godināja ērkšķu kroni, kas tika izglābts ugunsgrēka laikā.
Darbi apturēti vīrusa dēļ
Tieši pirms gada Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka katedrāle, kas ir viens no Parīzes pazīstamākajiem simboliem, pēc ugunsgrēka tiks atjaunota vēl skaistāka, nekā bija, un tas tiks izdarīts tuvāko piecu gadu laikā.
Taču restaurācijas darbi nebūt nerit uz priekšu tik raiti, kā gribētos. Pirms ugunsgrēka aizsāktajai katedrāles restaurācijai tika izveidota milzīga metāla stalažu konstrukcija, kas liesmās ir sakususi kopā. Tiek uzskatīts, ka virs ēkas joprojām atrodas vairāk nekā 500 tonnu smags metāla veidojums, kurš ir jādemontē ļoti pakāpeniski. Pretējā gadījumā šī masa draud nogāzties, radot jau tā bojātajai ēkai vēl lielākus postījumus. Papildus tam ugunsgrēka laikā izdalījās arī ievērojams svina daudzums, un daudz laika pavadīts arī šīs indīgās vielas aizvākšanai.
Kā norādīja katedrāles celtniecības darbu vadītājs Stefans Tisjers, redzot postījumus, bieži vien ir skumji, taču ir cerība, ka baznīcu izdosies atjaunot. “Dievmātes katedrāle ir ļoti īpaša ļoti daudziem. Un katru dienu, ierodoties šeit, uz brīdi ir ļoti skumīgi, jo daudz kas brūk kopā. Patiešām skumīgi. Mana cerība ir šo visu atjaunot. Tā tiešām ir cerība, un tā mums ir nepieciešama,” sacīja Tisjers.
Sākotnēji bija plānots, ka sakusušo stalažu novākšana sāksies 23. martā,
taču koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ atjaunošanas darbi pašlaik ir apturēti.
Pirmie darbi ar mazo ziedotāju atbalstu
Pirms gada ugunsgrēka liesmas vēl nebija pilnībā apdzēstas, kad sabiedrība jau sāka aktīvi ziedot katedrāles atjaunošanai. Vairāki ietekmīgi uzņēmumi un to vadītāji ziedoja desmitiem un pat simtiem miljonus eiro. Līdz pagājušā gada nogalei saņemto ziedojumu apmērs bija pārsniedzis miljardu eiro. Šeit gan jāsaka, ka līdz reālai lielo ziedotāju solījumu izpildei bija jāgaida aptuveni pusgads.
Faktiski pirmie glābšanas darbi tika segti no mazo ziedotāju atvēlētajiem līdzekļiem, kas dažreiz bija viens vai daži eiro.
Notre-Dame fonda vadītājs Kristofs Ruselo skaidroja, ka atvēlētie līdzekļi noteikti tiks izmantoti paredzētajam mērķim. Taču līdz brīdim, kamēr nebūs pārliecības par ēkas stabilitāti, nav iespējams ēkai uzcelt arī tik ļoti vajadzīgo jauno jumtu. Tāpat notiek diskusijas par to, kādus materiālus izmantot ēkas atjaunošanā.
Sākotnējā izskatā vai mūsdienīgi?
Sākotnēji bija ļoti daudz viedokļu par to, kādai tad īsti katedrālei būtu jāizskatās pēc atjaunošanas. Vai sagruvušajai torņa smailei būtu jāpiešķir mūsdienīgs izskats? Vai arī to būtu nepieciešams atjaunot sākotnējā veidolā?
Viena no mūsdienīga risinājuma aizstāvēm ir arhitekte Odile Deko, kura piedāvāja izveidot stikla torni: “Es domāju, ka mums ir jāparāda mūsu spējas atrast inovatīvus materiālus, lai izveidotu šo ārkārtējo objektu. Un tas ir pilnīgi ekstremāli izmantot stiklu un atrast konstrukcijas, kas stiepjas 100 metru augstumā un spēj noturēt stiklu. Tas var būt metāls, tie var būt sakausējumi. Ir arī kompozītmateriāli. Brīva izvēle arhitektiem.”
Jau pagājušā gada maija beigās Francijas parlaments nobalsoja par to, ka sabrukušais tornis būtu jāatjauno tā sākotnējā izskatā. Taču līdz gada beigām bija nobriedis jauns konflikts starp ēkas galveno arhitektu Filipu Vilnēvu, kurš vēlas torņa atjaunošanu tā oriģinālajā izskatā, un ēkas atjaunošanu uzraugošo, prezidenta Makrona iecelto Žanu Luī Žarželānu, kurš atbalsta mūsdienīgu risinājumu.
Uzrunājot parlamenta deputātus, Žarželāns pret Vilnēvu vērsies ļoti skarbi: “Cienījamie deputāti, kas attiecas uz galveno arhitektu, es viņam jau vairākas reizes esmu teicis un teikšu vēlreiz un daudz skaidrāk – aizvērt muti! Mums ir jākļūst gudrākiem un jāpieņem tādi lēmumi, kas būs labākie Parīzes Dievmātes katedrālei, Parīzei un visai pasaulei.”
Tikmēr Filips Vilnēvs uzskata, ka sagruvusī torņa smaile ir meistardarbs, gluži kā gleznā Mona Liza. Tāpēc būtu muļķīgi mēģināt to izveidot no jauna citā veidolā.
Ar vaļēju jumtu, bet ar mērķi atjaunot līdz 2024. gadam
Līdz šim katru dienu ēkā strādāja arī Francijas valdības vēsturisko pieminekļu pētniecības laboratorijas eksperti, pētot gan izglābtos ēkas elementus, gan mākslas darbus un atklājot arvien jaunus pierādījumus par katedrāles vēsturi.
Mākslas zinātnieki arī īpaši izceļ ugunsdzēsēju darbu pirms gada, jo ugunsgrēks tika dzēsts pēc rūpīgi izstrādāta plāna, novēršot gan daudzu mākslasdarbu bojāeju, gan saudzējot vērtīgās vitrāžas, kuras varēja sašķīst no spēcīgajām ūdensstrūklām vai karstuma maiņām.
Taču to, ko savulaik izdevās izglābt ugunsdzēsējiem, pašlaik pakāpeniski iznīcina lietusūdens, kas caur vaļējo jumtu iekļūst ēkā, bojājot tās konstrukcijas. Un pagaidām nav zināms, kad restaurācijas darbus izdosies atsākt. Taču prezidenta Makrona izvirzītais mērķis – katedrāles atvēršana uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē - joprojām ir spēkā.
