ĪSUMĀ:
- Pretrunīgi vērtējumi, kādā stāvoklī pēc nomnieku SIA “CV-R” darba atrodas Mežotnes pils.
- Pils nomnieki SIA “CV-R” kultūras mantojuma ekspertus pilī neielaž vairākas dienas.
- Mazpazīstamais SIA “CV-R” bez atbilstošas pieredzes, bet ar ambīcijām Mežotnes pilī nokļuva ar VNĪ lēmumu.
- Nomnieku darbs publiskajā telpā nemanāms.
- VNĪ ilgi auklējās ar parādnieku un apgalvo, ka pilis nav ienesīgs bizness.
- Latvijas Piļu un muižu asociācija šiem apgalvojumiem nepiekrīt.
- Joprojām nav skaidrības, kāds būs Mežotnes pils tālākais liktenis.
Mežotnes pilī nav bijis saimnieka rokas
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) un “Valsts nekustamie īpašumi” amatpersonas šonedēļ apsekoja Mežotnes pili, lai novērtētu stāvokli, kādā nomnieks SIA “CV-R” atstājis krāšņo namu, kurā saimniekoja kopš 2017. gada rudens. Aprīļa sākumā nomas līgums tika lauzts, jo uzņēmums 15 mēnešus nebija maksājis īri. Kamēr iznomātāji priecājas, ka viss ir kārtībā, kultūras mantojuma pārzinātāju vērtējums nav tik glaimojošs. NKMP Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norāda, ka pils nav demolēta un visas mēbeles ir uz vietas, taču kārtīga saimnieka rokas nav bijis.
“Jūtams, ka pils tikai izmantota, nevis apsaimniekota, un nav ieguldīti līdzekļi pils attīstībā. Pārkāpumus nekonstatējām, bet saimniecisku attieksmi pret pili arī ne,”
atklāta ir Mantrova. Iespējams, ka ekspertu secinājumi būtu skarbāki, ja viņiem būtu izdevies Mežotnes pilī iekļūt, kā iecerēts, – pagājušajā nedēļā. Taču vairākas dienas eksperti pilī netika ielaisti. “Kauties īsti nekāvāmies, bet bija garas diskusijas par apsekošanu. Visu laiku bija ziņas, ka tur kaut kas tiek izvests, kaut kas no mēbelēm tiek pārdots, bet tomēr starpapsekošanā neko nekonstatējam,” stāsta Mantrova.
Saimnieku izvēlējās “Valsts nekustamie īpašumi”
Uzņēmums, kas tikai pāris dienas pirms tam bija izkļuvis no nodokļu parādnieku saraksta, izsolē bija vienīgais pretendents un ieguva iespēju saimniekot par Latvijas klasicisma pērli dēvētajā pilī par 2,7 tūkstošiem eiro mēnesī.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns šo maksu dēvē par pils nomai neatbilstošu: “Tā ir ļoti maza nomas maksa, ja tu pili izmanto biznesam. Nopelnīt divus tūkstošus ar tādu pili ir divu trīs dienu jautājums. Viens pasākums apmēram tikpat izmaksā, ja ne vairāk.” Asociācijas prezidents atzīst, ka toreiz tas licies dīvaini, ka nebija nekādas plašas informācijas, ka tāds objekts tiek iznomāts. Viņš uzskata, ka varētu dabūt daudzreiz lielāku cenu, ja būtu informācija. “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka nomas maksu noteikusi atbildība par pils saglabāšanu: “Primāri vērtējot šo nomas maksas aprēķinu, mēs skatījāmies arī to, ko nomnieks dara, lai šī pils tiktu saglabāta. Tas nozīmē, ka pils saglabāšana pāriet nomnieka atbildībā, tāpēc tā nomas maksa ir tāda.”
Jau toreiz prese apšaubīja nomnieka izvēli
“Kas tas par kareivi, kas negrib kļūt par ģenerāli!” – šos vārdus 2017. gada rudenī žurnālistiem “aiz auss lika” Krimuldas uzņēmējs Gunārs Salmiņš, skaidrojot, kāpēc bez atbilstošas pieredzes nolēmis saimniekot Mežotnē. Laikraksts “Latvijas Avīze” jau tolaik pauda šaubas par Salmiņu uzņēmuma atbilstību darbam Mežotnes pili.
Līdz tam SIA "CV-R" gada apgrozījums bijis tikai divreiz lielāks par pils gada nomas maksu, turklāt iepriekšējā gadā uzņēmums bija strādājis ar zaudējumiem, bet pamatkapitāls bija tikai 14 eiro.
Intervijā laikrakstam Gunārs Salmiņš bija bravurīgs: “Jūs interesējaties par manu finansiālo stāvokli? Kāds ir jūsu mērķis? Izskatās, ka jūs meklējat kašķi. Jums ir neveselīga interese. [..] Ja mums pietrūks padoma, mēs nolīgsim kādu padomdevēju.”
Pils nomnieki ar darbiem sevi tomēr nepierāda
Ieraksti sociālajos tīklos gan rada iespaidu, ka Salmiņi īpaši necentās ar pili nopelnīt. Laikā, kamēr konkurenti cīņā par klientiem viens otru pārspēj ar krāšņām bildēm un izsmalcinātiem gardumiem piļu un muižu restorānos, Mežotnes pils trīs gadu laikā "Instagramā" tikai vienreiz aicinājusi savus sekotājus iebaudīt burgerus ar frī kartupeļiem pils atmosfērā. Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīst, ka, skatoties publiskajā telpā, Mežotnes muiža dusēja uz lauriem. “Es neredzēju reklāmas, nekādus citādus piedāvājumus.
Es neredzēju Mežotnes muižas aktivitātes, ka viņi būtu nodarbojušies ar kādu biznesu. Nevar teikt, ka bija neveiksmīgs bizness, jo biznesa nebija vispār, ”
tiešs ir Jānis Lazdāns.
VNĪ ilgi auklējas
Valsts akciju sabiedrība demonstrēja pat Covid-19 krīzes apstākļiem pārsteidzošu iecietību pret īres nemaksātāju, rīkojoties tikai tad, kad nomas parāds sasniedza 40 tūkstošus eiro, bet parāds Valsts ieņēmumu dienestam – 52,6 tūkstošus eiro. “Mēs bijām pretimnākoši un devām tās atlaides, kas paredzētas, bet tanī brīdī, kad izveidojās parāds pret VID, tad tas vienkārši nav iespējams,” lēmumu beidzot lauzt līgumu skaidro Andris Vārna. Tiesa, jau 2019. gadā publiskajā telpā parādījās ziņas, kas meta nopietnu ēnu pār Mežotnes pils nomniekiem. Gunārs Salmiņš, arī kā vienīgais pretendents, 2014. gadā bija ieguvis tiesības uz nomaksu iegādāties Tērvetes skolu, kurā savulaik mācījusies rakstniece Anna Brigadere. Arī šajā objektā solījumi bija grandiozi – ne tikai ierīkot viesu namu, bet arī publiskiem sarīkojumiem paredzētu Annas Brigaderes Balto zāli un daļu telpu atvēlēt novadpētniecības muzejam. Taču no vērienīgajiem plāniem nekas neiznāca. Viesu nama projekts īstenots netika, kopā ar soda naudas procentiem uzkrājās nomaksas parāds, un 2019. gadā Tērvetes pašvaldība īpašumu atsavināja.
“Valsts nekustamie īpašumi” nejūtas atbildīgi par neveiksmi
“Valsts nekustamie īpašumi” atbildību par neveiksmīgu Mežotnes pils nomnieka izvēli neuzņemas. Valsts akciju sabiedrība pat uzskata, ka piļu bizness nav rentabla nodarbe. To pierādot iepriekšējā pieredze. Līdz 2017. gadam valstij piederošās Igates un Mežotnes pilis apsaimniekoja VNĪ meitas uzņēmums SIA “VNĪ pilis”. Abas pilis, kas bija izslavētas ne tikai kā vērienīgu kāzu un lielu firmu korporatīvo pasākumu norises vietas, bet pat ministru un prezidentu tikšanās vietas, šajā laikā valstij ienesa tikai 7 līdz 8 tūkstošus eiro gadā. “Šī uzņēmējdarbībā nenesa tos augļus, kas būtu nepieciešami, lai varētu uzturēt pili un investēt tajā,” skaidro Vārna. Tikmēr Jānis Lazdāns ir pārliecināts, ka ar pili var pelnīt un uzdod retorisku jautājumus: “Kurš ir vainīgs? Tie cilvēki, kas nebrauca un nemaksāja to naudu, vai tie, kas nemācēja atvest tos cilvēkus? Var, stāstīt visu, ak, man nesanāca bizness.
Katrai muižai var atrast to lietu, ar kuru nopelnīt, piesaistīt cilvēkus, bet ar to ir jāstrādā, jāstrādā profesionāli, tas ir jādara.”
Mežotnes pils liktenis joprojām neskaidrībā
Pēc Valsts nekustamo īpašumu paziņojuma par nodomu Mežotnes pili nodot izsolē Bauskas pašvaldības rīkotā diskusijā vairums dalībnieku pauda uzskatu, ka izcilam klasicisma arhitektūras paraugam jāpaliek valsts vai pašvaldības īpašumā ar kultūras, piemēram, muzeja funkciju. Mežotnes pils renovācijas projekta uzraudzības eksperts Dainis Bruģis gan neslēpj, ka ar to, kas pilī ir apskatāms tagad, muzejam nepietiek: “Būtībā pils telpas jau ir tukšas. Te ir izgrūstītas pa kaktiem padomju laika replikas un kopijas no dažām bildītēm. Tas ir arī viss.
Ja mēs vārdos visu laiku runājam par Mežotnes pili kā pērli, par izcilāko klasicisma brīnumu, tad dabā mēs no tā neko neredzam.”
“Valsts nekustamie īpašumi” gaida, ko teiks Kultūras ministrija un vai tā šajā projektā iesaistīsies arī finansiāli. Kultūras ministrija valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš norāda, ka, pirms nav izlemts, kādu muzeju Mežotnē veidot, ir pāragri minēt, cik līdzekļu tam vajadzētu. Viņš norāda:
“Vieglākais un ātrākais risinājums būtu likt šo objektu izsolē, bet tad tiešām jāgūst pārliecība, ka privātais īpašnieks pietiekami atbildīgi izturēsies pret šo ēku kā pret kultūras pieminekli.”
Ja “Valsts nekustamie īpašumi” izlems pārdot Mežotnes pili, atklāts paliek jautājums, vai viņi spēj un grib uzrunāt “kareivjus”, kas jau ir kļuvuši par “ģenerāļiem”. Daudzas “Valsts nekustamo īpašumu” rīkotās izsoles sabiedrības uzmanību izpelnās tikai pēc to norises. Pērn Igates pils Dzirnavu krodziņa nomas tiesību izsolē arī pieteicās tikai viens pretendents. Tiesības tur saimniekot ieguva pašu cilvēks – bijusī SIA “VNĪ pilis” valdes locekle, kādreizējā Igates un Mežotnes piļu pārvaldniece Guna Preimane.
KONTEKSTS:
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2021. gada aprīlī neizpildītu saistību dēļ lauzusi līgumu ar Mežotnes pils nomnieku, un tagad labprāt atbrīvotos no pils kompleksa. Izskanējuši trīs varianti – pārdot to izsolē, nodot pašvaldībai vai izveidot par Rundāles pils struktūrvienību. Visas iesaistītās puses gan labprātāk redzētu, ka to pārņem pašvaldība, kas šādam solim ir gatava piekrist tikai tad, ja līdzi nāk finansējums.
