Jaunajā LTV raidījuma “Adreses” sērijā, pretstatā citu nedēļu stāstiem par vērtīgām arhitektūras mantojuma pērlēm vai jaunatklātiem pārsteigumiem, mēs pētām kādu ļoti praktisku un ikdienišķu (bet tāpēc jo aktuālāku) jautājumu – kas notiek uz Rīgas jauno dzīvokļu balkoniem?
Problēma ar veco mikrorajonu patvaļīgi aizbūvētajām un lūžņu pārkrautajām lodžijām ir sena un neatrisināma. Mēģinājumi ar atpakaļejošu spēku sakārtot normatīvo bāzi ir bezcerīgs skrējiens pakaļ sen aizgājušam vilcienam. Bet kas notiek jaunajos projektos, kuri veido jauno Rīgas seju? Šī jaunā seja arī domāta galvenokārt jaunajiem – jaunām, modernām, savu lielo dzīvi nupat sākušām rīdzinieku ģimenēm. Ceļabiedrs šai sērijā mums bija atbilstošs – talantīgā jaunā māksliniece Paula Zariņa-Zēmane. Ar pavisam mazītiņo meitiņu Žannu ratiņos. Salīdzināmās adreses – daudzdzīvokļu mājas Skanstē un projektā ''Jaunā Teika''.
Abas vietas ir līdzvērtīgas gan plānoto dzīvokļu skaita (nepilns 1000 katrā), gan dzīvokļu cenu kategorijas, gan mērķauditorijas ziņā. Arī sākti šie projekti ir apmēram vienā laikā – treknajos gados.
Kaut cenu līmenis Skanstē ir augstāks, tie tomēr ir korekti salīdzināmi projekti. Mēs neliekam vienā grozā sociālās mājas ar ekskluzīvo kluso centru.
Jaunā Teika ir viens no lielākajiem un arī pamanāmākajiem Rīgas dzīvokļu un biroju jaunprojektiem. Attīstītājs, lietuviešu uzņēmums “Hanner”, apkaimi pozicionē kā dinamisku, inovatīvu vidi dzīvei, darbam un atpūtai.
Krāšņa projekta rota ir jaunā koprades telpa “Teikums”, slavena ar saviem rīta brančiem. Blakus “Teikumam” kopīgā birojā saimnieko arī pats attīstītājs un apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Serviss Jums”. Arī viņu birojs izceļas ar izsmalcinātu dizainu un modernām inovācijām – gan strādāšanā un klientu apkalpošanā, gan lielā virtuves olīvkoka laistīšanā.
Taču mūsu galvenā uzmanība šoreiz veltīta nevis inovatīviem birojiem, bet inovācijām, ko attīstītājs atvēlējis lielākajai Jaunās Teikas sabiedrības daļai – daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Patlaban te tapusi jau vairāk nekā puse no plānotajiem dzīvokļiem, ap 500, bet drīz to būs 800. Pirmās mājas ar stiklotajiem balkoniem tapa treknajos gados. Jaunajās, kas top tagad, balkonu arhitektūra jau ir pieticīgāka – tie ir vaļēji un ar metāla stieņu, nevis stikla margām. Bet vai aizstiklotie bija pilsētai draudzīgāki?
Izrādās, šais ēkās nav nevienas palīgtelpas mantu glabāšanai – ne koplietošanas ratiņtelpas kāpnēs, ne individuālas noliktavas pagrabos vai dzīvokļos.
Tāpēc aizstiklotie un pilnīgi caurspīdīgie balkoni atgādina pārbāztas velonovietnes un mantu noliktavas.
Arī nākamajās, patlaban topošajās Jaunās Teikas mājās tās pašas vecās kļūdas – absolūti nevienas noliktavas plus caurredzamas balkonu margas, ko cilvēki pašrocīgi barikādē ciet.
Un vienīgā slēgtā velonovietne ir blakus esošajā autostāvvietā. Par maksu.
Jaunās Teikas attīstītājs par balkonu aizkraušanu saka – neko nevaram darīt, tas ir cilvēku privātīpašums. Bet aizkraušana ir tikai puse no nelaimes. Cilvēki arī patvaļīgi maina margu izskatu (vairīdamies no caurspīdīguma, tās aizlīmē, aiztaisa ar dažādiem žodziņiem vai aizkariem), skrūvē pie margām un ēku ārsienām satelītantenas un kondicionēšanas iekārtas. Un tā vairs nav viņu privāta būšana, jo ēkas ārējās arhitektoniskās detaļas, arī margas un ārsienas, ir iedzīvotāju kopīpašums – to aizsargāt būtu apsaimniekotāja pienākums. Bet nē – Jaunās Teikas saimnieki uzskata, ka ar to jācīnās pašvaldībai.
Arī Skanstē pirmās uzceltās mājas (projekts ''Skanstes virsotnes'') atkārto tās pašas Jaunās Teikas kļūdas – balkoni ir pilnīgi caurspīdīgi un apsaimniekotāja kopīpašuma pārvaldīšanas līgums – nekonkrēts un attiecībā uz balkonu izskatu liberāls.
Tāpēc arī tur balkoni ir aizkrauti un atgādina šmulīgu geto rajonu.
Un tomēr ir viena ļoti būtiska atšķirība. Pretstatā Jaunajai Teikai, kur nav nevienas ratiņtelpas, Skanstes virsotnēs tādas ir katrā kāpņutelpā, pieejamas par brīvu. Un par papildus samaksu – arī individuālas noliktavas pagrabā. Izpirkti ir 60%. Tātad varam pieņemt, ka lielāko šmuci uz balkoniem taisa tie 40% iedzīvotāju, kas par noliktavu nav gribējuši piemaksāt.
Nesen blakus ''Skanstes virsotnēm'' tapa nākamais tā paša attīstītāja (“Merks”) projekts – ''Skanstes mājas''. Var teikt – kā nākamais solis attīstītāja un apsaimniekotāja domāšanas evolūcijā. Ar vienkāršiem arhitektoniskiem paņēmieniem ir panākts, ka šeit balkoni izskatās daudz kārtīgāki. Tie ir vaļēji, turklāt margas – vai nu puscaurspīdīgas vai arī pavisam necaurredzamas. Arī pārvaldīšanas līgums šajās ēkās ir stingrāks un konkrēti uzskaita, ko uz balkoniem bez atļaujas nedrīkst darīt – uzstādīt antenas, kondicionierus, veļas žāvētājus, kā arī mainīt margu un ārsienu izskatu.
Jaunākajā un dārgākajā Skanstes dzīvokļu projektā – ''Skanstes parkā'' – pārvaldīšanas līgums ir vēl stingrāks (piemēram, aizliegts uz balkoniem lietot grilus, kas Jaunajā Teikā ir populāri).
Turklāt arhitektūra te vēl vairāk sargā pilsētu – stikloto balkonu margas ir pilnīgi necaurredzamas. Pat ja cilvēki uz balkoniem glabā sazin ko, no ārpuses tas paliek neredzams. Vienā apkaimē trīs secīgi realizētos projektos uzskatāmi redzams, kā attīstītājs, ja vien vēlas, var nesacūkot pilsētvidi un mainīt pilsētnieku kultūru.
Elementāra trīs lietu kombinācija: arhitektūra – proti, balkonu margas; apsaimniekošana – stingrs līgums; ērtība – noliktavas.
Turpat Skanstē, tieši iepretī jaunajam ''Skanstes parkam'', top vēl divas mājas. Ar balkoniem, protams. Tās ceļ Jaunās Teikas attīstītājs. Un tajās beidzot būs personīgās noliktavas! Uz 102 dzīvokļiem – piecas vai sešas. Attīstītājs pieticīgi saka – kā eksperiments. Es šādu “eksperimentu” atceros jau no savas bērnības hruščovkas – arī tur mums pagrabā bija katram dzīvoklim sava noliktava...
