Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Šobrīd Rīgā joprojām ir gandrīz 100 pēc Šmēlinga projektiem būvētas ēkas – skolas, slimnīcas, kultūras iestādes, ugunsdzēsēju depo, tirgi un dzīvojamās ēkas, kas lielākoties saglabājušas oriģinālam tuvu izskatu un sākotnējo funkciju.
Šmēlinga vadībā tika izstrādāts arī jauns pilsētas attīstības plāns, pēc kura Rīgas seja ieguva modernai pilsētai raksturīgus strukturālus vaibstus.
Ja viņa priekštecis – arhitekts Johans Daniels Felsko – bija Rīgas centram devis mugurkaulu, tad Šmēlings to apaudzēja ar miesu.
Arhitekta darbības laiks sakrita ar brīdi, kad Rīgā strauji pieauga iedzīvotāju skaits un attīstījās rūpniecība, līdz ar to bija nepieciešama jauna transporta sistēma, atpūtas vietas un dzīvojamās mājas. Šmēlinga ieviestā jaunu zemesgabalu uzskaites sistēma tiek lietota vēl mūsdienās.
Šmēlinga karjeras sākumā būvētas ēkas veidotas neorenesances stilistikā, ko viņš bija apguvis, dzīvojot Itālijā, vēlāk arhitekts pievērsās racionālajam jūgendstilam (Paula Stradiņa slimnīca), neogotikai un latviešu nacionālajam romantismam (īres nams Ģertrūdes ielā 38). Tomēr par Šmēlinga parakstu Rīgas pilsētā ir kļuvušas eklektisma paveidā – sarkanu “ķieģeļu stilā” – būvētās ēkas, kuru spilgts piemērs ir nesen restaurētais Āgenskalna tirgus. Šim stilam raksturīgas fasādes ar gaiša apmetuma laukumiem, nereti izmantotas dažādu toņu ķieģeļu joslas.
Šmēlings ir projektējis tādas ēkas kā Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcas, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra, Āgenskalna Valsts ģimnāziju, Matīsa tirgu, Āgenskalna tirgu.
Pēc Šmēlinga projekta arī atjaunota ugunsgrēkā cietusī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka.
Šmēlings mira Pirmā Pasaules kara laikā un ir apglabāts Rīgas Lielajos kapos. Kopš 2012. gada Rīgas pilsētas arhitekta birojs katru gadu rīko Šmēlinga vārdā nosauktu konferenci, kā arī viņa vārdā nosaukta vidusskola Rīgā.
Kultūras ABC
