Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Vecāku naudas trūkuma dēļ viņa mācījās Jelgavas skolotāju institūtā, jo šī bija profesija, ko varēja apgūt bez maksas. Paralēli Staņa apmeklēja Romana Suta mākslas studiju, tomēr pēc pedagoģijas studiju beigšanas devās uz Latgali strādāt par skolotāju.
Radīšanas alkas tomēr izrādījas lielākas par mācīšanas alkām, un pēc vairākiem gadiem viņa iestājās Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.
Staņa starp trīs pasniedzēju – Eižena Laubes, Paula Kundziņa un Ernesta Štālberga – studijām izvēlējās pēdējo. Štālbergs bija atbalstītājs funkcionālisma arhitektūrai, kurai pamatus lika 1918. gadā Vācijā nodibinātā “Bauhaus” skola, kuras pamatprincipi bija – askētsisks dizains, vienkāršība un efektivitāte.
Vēlāk jau pēc studijām Staņa nokļuva Zvejniekciemā, kur vairāku gadu laikā radīja modernās arhitektūras kompleksu, kas joprojām uzskatāms par ilgtspējīgas domāšanas paraugu provincē. Staņa kopā ar arhitektu Andri Kalniņu izveidoja Zvejniekciema kultūras namu, skolu, kā arī dzīvojamo ēku kompleksu un trīsstūrveida formas Postažu vasarnīcu. Viņa pielietojusi praksē arī savas pedagoģijas prasmes, strādājot par pasniedzēju gan Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, gan arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Staņa mudināja savus audzēkņus apgūt modernas, dizainiskas formas mēbeļu ražošanu un mazu dzīvokļu interjera veidošanu. Arhitekte ir arī bijusi viena no veidotājām daudzstāvu dzīvojamajai ēkai Brīvības un Krustabaznīcas ielu stūrī, kā arī piedalījās dažādos arhitektūras konkursos, Staņas projektiem izceļoties ar lielu drosmi un ideju vērienu un ejot pa priekšu savam laikam.
1959. gadā Staņa uzvarēja konkursā par būvniecību Dailes teātra ēkai, kas arī kļuva par viņas dzīves kulta celtni. Būvniecība Brīvības ielā 75, kur iepriekš atradās dažādas koka ēkas, sākās tikai 1964. gadā un tika pabeigta vien 1977. gadā.
Ēkas atklāšanu nepiedzīvoja ne Marta Staņa, ne teātra ilggadējais vadītājs Eduards Smiļģis, ar kuru arhitekte daudz diskutēja projekta izstrādes laikā.
Dailes teātris ir viens no nozīmīgākajiem pēckara modernisma arhitektūras darbiem Baltijas reģionā, kā arī unikāls internacionālā funkcionālisma arhitektūras paraugs. Ēku Staņa projektēja kopā ar arhitektiem Imantu Jākobsonu un Haraldu Kanderu, un tās vienīgais dekoratīvais akcents ir tēlnieka Ojāra Feldberga veidotais
cilnis ar stilizētu uguns liesmu atveidu, kas interpretē Dailes teātra emblēmu ar mākslas tempļa nedziestošajām uguns liesmām.
Milzīgais Dailes teātris ar 944 skatītāju vietām, kā arī Mazo un Kamerzāli gan neieguva tūlītēju publikas atzinību – sliktās kvalitātes iekārtu dēļ ēkā valdīja caurjvējš un trokšņi. 2006. gadā Dailes teātrī norisinājās NATO samita aktivitātes, pirms tam ēku pilnībā renovējot. Dailes teātra ēka ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Atzīmējot arhitektes simtgadi, 2013. gadā iznākusi arhitektūras doktora Jāņa Lejnieka grāmata “Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu”. Ievas Zībārtes kūrētā izstāde “Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa” 2010. gadā ieguva Latvijas arhitektūras Gada balvu.
