Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Tas viss bija iespējams, pateicoties Latvijas starpkaru perioda kvalitatīvajai dizaina skolai un vecajiem meistariem, kuri bija nodevuši savas zināšanas arī nākamajai paaudzei. Rūpnīcā "Rīgas audums" ražoja kvalitatīvus un padomju laikam pat ekskluzīvus audumus, "Latvijas šūšanas fabrika" apģērba visu Padomju Savienību, bet "Rīgas Modeļu nama" rīkotajām modes skatēm tekstus rakstīja Imants Ziedonis un mūziku piespēlēja maestro Raimonds Pauls. Viss gan nebija arī tik vienkārši, jo apģērbu uzņēmumu darbinieki tika pakļauti stingru normu ievērošanai, meklējot iespējas apiet un pārkāpt vadības noteiktos ierobežojumus.
Protams, milzīga loma Rīgas modes metropoles statusa uzturēšanā bija žurnālam "Rīgas Modes", kas bija padomju ekvivalents amerikāņu "Vogue". Žurnāls sāka iznākt Latvijas valsts izdevniecībā (vēlāk – izdevniecība "Liesma") 1949. gadā, pirmo numuru piesakot kā "palīgu ģimenēm un drēbnieku darbnīcām glīti un gaumīgi veidot apģērbu". Šeit varēja uzzināt visu par to, kāds svārku garums, krāsas, dekoratīvie elementi vai aksesuāri būs populāri nākamajā sezonā. Diemžēl žurnālā redzamie tērpi pārsvarā bija jābauda tikai ar acīm, jo tos reti varēja atrast padomju veikalu plauktos. Padomju cilvēkam, kurš gribēja kaut nedaudz atšķirties no citiem padomju cilvēkiem, bija jārīkojas radoši – iedvesmojoties no žurnālā redzētā, vecs ķitelis kaut kā jāpārvērš modernā žaketē vai gari svārki jāsaīsina par koķetiem "miņukiem". "Rīgas modes" iznāca latviešu un krievu valodā četras reizes gadā, tirāžai sasniedzot 220 tūkstošus eksemplāru.
1965. gadā žurnālu no izdevniecības "Liesma" pārņēma "Rīgas Modeļu nams". Ja līdz šim brīdim visi žurnālā redzamie tērpi bija zīmēti, tad tagad žurnālā parādījās īstas fotogrāfijas, kurās fotomodeļu loma tika uzticēta "Rīgas Modeļu nama" tērpu demonstrētājām. Žurnālā redzamajiem fotoattēliem bija jābūt ļoti augstas izšķirtspējas, ļaujot lasītājiem izpētīt sīkāko tērpa podziņu, bet diemžēl šo mērķi bija grūti sasniegt ar padomju laikā pieejamo fototehniku. Žurnāla fotomodeles kļuva par visas Padomju Savienības slavenībām, viņu vidū bija arī aktrises Regīna Razuma un Maija Ķirse, bet bērnu modes demonstrētāju vidū bija arī tagad slavenā kinokritiķe Dita Rietuma un gleznotāja Dace Lielā. Līdzās "Rīgas modēm" iznāca speciālais bērnu izlaidums un izdevums adītājām – "Adīsim". Visiem žurnāla numuriem bija arī pielikums, kurā atradās pats, pats lielākais dārgums – piegrieztnes un padomi šūšanā, tamborēšanā un citos rokdarbos.
Vecākās paaudzes rīdzinieki joprojām mēdz teikt "Tiekamies pie "Rīgas modēm!", ar to domājot ēku Brīvības ielā 49/53. Šim nosaukumam nav tiešas saistības ar žurnālu, bet gan individuālās šūšanas meku – ateljē "Rīgas modes", pie kura 1980. gados cilvēki stāvēja garās rindās, lai pasūtītu iekāroto apģērbu. Žurnāls "Rīgas modes" beidza darboties tikai 1993. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību un mainoties ekonomiskajai iekārtai.
Kultūras ABC
