Ar konkursa uzvarētāju notiks sarunas par līguma nosacījumiem un paredzams, ka līdz šā gada beigām tiks parakstīts līgums ar arhitektu biroju, lai nākamgad sāktu darbu pie muzeja projekta izstrādes un 2018.gadā – pašu būvniecību.
Starptautiskā žūrija lēmumu par uzvarētāju pieņēmusi vienprātīgi, lai gan izcēluši arī vācu "Sauerbruch Hutton" un "Arhitekts Ingurds Lazdiņš, kā arī dāņu "Henning Larsen Architects" un "MARK arhitekti" veikumu, norāda žūrijas pārstāvis arhitekts Jānis Dripe.
„Žūrijasprāt, un es esmu solidārs ar šo lēmumu, Adžeja un Mitenberga priekšlikums respektēja reģionālo kontekstu. Mūs īpaši uzrunāja ziemeļu gaismas lietojums, varētu teikt, tāda gaismas materialitāte," norāda Dripe. "Tāpat arī materiālu lietojums – koka klātbūtne visiem šķita būtiska šajā projektā, lai arī tas nebija kritērijs izvēlei. Tāpat arī pilsētbūvnieciskā konteksta ievērtēšana ar izvērstu ieejas mezglu kā publisko telpu, publisku pulcēšanās vietu ar izteiksmīgu scenāriju skatītāju plūsmas virzībai. Arī konteksts ar ārtelpu. Nerunāšu tik daudz par to, ko novērtējuši interneta skatītāji – šo ūdens plakni ar slidotājiem, tas varbūt ir tāds mazs acu prieks. Bet arī tam ir kāda nozīme. Tas viss kopā ļāva teikt, ka šis projekts darītu mums godu un būtu tas īstais.”
Žūrijas vērtējumā "Adjaye Associates" izstrādātais projekts ir “izceļams kā skaista un poētiska atbilde uz metu konkursa grūto uzdevumu”.
“"Adjaye Associates" un "AB3D" piedāvājums ir ne vien elegants konkursa uzdevuma risinājums, bet visupirms tas ir atbilstošs Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Komanda ir veiksmīgi izmantojusi dzidro un maigo ziemeļu gaismu, kas bijis galvenais darba iedvesmas avots, ar tās palīdzību akcentējot telpas organizāciju un daudzveidību. Ēkas apjoms rezonē ar tradicionālo vietējo arhitektūru un piedāvā elastīga plānojuma telpu grupas ar pamanānu un uzrunājošu ieeju. Paredzams, ka atvērto un mājīgo muzeja veidolu novērtēs tā apmeklētāji un muzejs būs topošā kvartāla rota,” norāda žūrijas priekšsēdētājs Deivids Bikls.
Jau vēstīts, ka 6.jūnijā žūrijas vērtējumam un publikas apskatei tika nodotas septiņas versijas par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM). Tās radījuši septiņi slēgtā atlasē izvēlēti starptautiski arhitektu biroji partnerībā ar pašu izvēlētiem Latvijas arhitektiem.
LLMM metu konkursa žūrijā darbojas Deivids Bikls (žūrijas priekšsēdētājs), “Design, Exhibitions and FuturePlan “direktors no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā; Džanni Botsfords, “Gianni Botsford Architects” vadītājs; Renjē Degrāfs, “Office for Metropolitan Architecture” (OMA) partneris un AMO (OMA’s think-tank) vadītājs; Lūks Džerams, mākslinieks un “Luke Jerram Ltd” vadītājs; Ieva Valtere, SIA “Pillar Management” izpilddirektore; Elīna Vikmane, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle; Kultūras ministriju pārstāvēs Uldis Balodis, arhitekts un SIA “Vizuālās modelēšanas studija” līdzīpašnieks un Jānis Dripe, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts.
Laikmetīgās mākslas muzejs ir līdz šim lielākais kultūras mecenātisma projekts Latvijā – Borisa un Ināras Teterevu fonds un „AB.LV Bank” labdarības fonds tam atvēlējuši 30 miljonus eiro, vīzijas izstrādē iesaistot vadošus pasaules arhitektu birojus. Visu pieredzē jau ir laikmetīgās mākslas muzeji vai tiem līdzīgas ēkas.
LLMM tiek veidots kā valsts nozīmes un starpreģionāli funkcionējoša kultūras institūcija. Muzejā līdzās izstāžu darbībai, izglītībai un sabiedriskās līdzdalības instrumentiem mājos arī nozīmīgs krājums par laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras aspektiem Baltijas jūras reģionā un īpaši Latvijā no 1960. gada līdz mūsdienām. Muzeja ēka ar tai pieguļošo pilsētas dārzu plānota kā "New Hanza City" centrālais kvartāls, iezīmējot ieceri Skanstes apkaimei kļūt par Rīgas moderno centru. Izraudzītā vieta Ganību dambja un Hanzas ielas krustojumā ir vien pāris minūšu gājienā no Rīgas košākajiem jūgendstila dzīvojamajiem kvartāliem.
Muzeju paredzēts atklāt 2021.gadā.
