"Mēs esam Pārdaugavas entuziasti, strādājam Pārdaugavā. Un Pārdaugavas viena no sirdīm ir tieši Āgenskalna tirgus paviljons. Tirgus vienmēr ir svarīgs objekts cilvēkiem," norāda arhitekte Liene Griezīte.
Āgenskalna tirgus vēsture ir patiesi sena. 1893. gadā Rīgas pilsētas valde vēlējās veco tirgu likvidēt un ierīkot jaunu lielākā laukumā, tādējādi tika nolemts būvēt jaunu paviljonu, kas pārdaugaviešiem kalpotu kā tirgus ēka. Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas pilsētas arhitekts Reinholds Šmēlings. Viņš bija ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu, ko var novērot arī Āgenskalna tirgus paviljona ēkā.
Kā stāsta arhitekte Liene Griezīte, tad sākotnēji tirgus celtniecība nebija vienkārša: "Paviljons sāka darboties tikai 1925. gadā. Notika ilgstoši būvniecības darbi, kurus pārtrauca Pirmā pasaules kara apstākļi. Tad šī ēka tikusi izmantota armijas vajadzībām.
Kopumā tā ir cēla ķieģeļu ēka ar ritmisku, brīnišķīgu logu kompozīciju, ar ļoti plašu iekštelpu, ar ažūrām metāla konstrukcijām un ar plašu, vērienīgu plānojumu, kur cilvēks var justies brīvi un pārredzēt visu."
Pēdējie četri gadi Āgenskalna tirgū ir pagājuši rosīgi. Un, ņemot vērā ēkas apjomu, tās atjaunošana nebūt nebija viegls uzdevums. Āgenskalna tirgus vadītājs Kārlis Dambergs atzīst, ka ēka esot bijusi pilnībā nolietota.
"Uzslāņojumi, kas bija veidojušies gadu garumā, ne tikai padomju laikos, bet arī pēc neatkarības atjaunošanas, bija izveidojuši iekšējo bardaku, kas bija, maigi sakot, nepanesams ar tām drazām un uzkrājumiem daudzu gadu garumā.
Pamata lieta bija attīrīt šo uzslāņojumu, lai varētu saprast, kas šī ēka vispār ir," stāsta Kārlis Dambergs.
Āgenskalna tirgus vadītājs atklāj, ka rekonstrukcijas procesā komanda esot saskārusies ar patiesi interesantiem 90. gadu risinājumiem: "Tur bija tāds popūrijs vai pārsteigumi, kurus reti var ieraudzīt. Teiksim, plastmasas logu kombinācijas, ar kuriem tika aizvietoti oriģinālie veidojumi. Tas popūrijs bija tāds, ka tu vari iet kā izstādēs un skatīties."
Tirgus priekšējā fasāde esot atjaunota ļoti tuvu oriģinālajai versijai, jo, gan kā norāda arhitekte Liene Griezīte, gan tirgus vadītājs Kārlis Dambergs, viens no galvenajiem uzdevumiem bijis atklāt ēkas oriģinālo arhitektūru. Liene Griezīte uzsver, ka viņi ir centušies izcelt ēkas sākotnējo izskatu, to attīrot, saglabājot un nostiprinot:
"Mēs primāri nodarbojāmies ar restaurāciju un necentāmies ieviest kaut kādus mūsdienu speciāli pamanāmus objektus arhitektūrā iekšēji un ārēji. Mēs radījām platformu, kur var notikt tirdzniecība tādā formā, kā tā mūsdienās ir pazīstama."
Kārlis Dambergs, kas ir gan Āgenskalna tirgus, gan Kalnciema kvartāla vadītājs, uzskata, ka tirgus būtība mūsdienas nav mainījusies, un tieši tādēļ svarīgi esot bijis radīt struktūru šajā vēsturiskajā ēkā, lai regulētu tirgum raksturīgo nepārtraukto dinamiku.
"Ja Liene sauc Āgenskalna tirgu par sirdi, tad es teiktu, ka tirgus ir Āgenskalna deguns. Šis deguns ir tas, kas patiesībā jūt visas smaržas – šīs jaunās vēsmas, tajā skaitā arī senās vēsmas.
Tirgus ir spēcīga bāze notikumiem, kas risinās gan mūsu sabiedriskajā, gan ekonomikas dzīvē. Daudzie piemēri, kad tirgus ietvaros top jauni biznesi, jauni produkti, – tirgus ir notikumu sasmaržotājs," Āgenskalna tirgu vērtē Kārlis Dambergs.
Āgenskalna tirgus paviljona atvēršana notiks 7. maijā, sestdienā, kas ir tirgus diena, kā norāda Kārlis Dambergs. Tāpat arī 8. maijā tirgus strādās, notiks dažādas aktivitātes. Interesants fakts, ko atklāja arhitekte Liene Griezīte, ir tas, ka arī agrāk tirgus paviljonā esot notikuši koru koncerti un uzstājušies pat akrobāti.
"Šī atklāšana ir diena, kad mēs paveram durvis apmeklētājiem, bet pašam tirgum tas ir tikai pats sākums, lai tas veidotos un attīstītos tālāk," stāsta Kārlis Dambergs, kas informēja, ka Āgenskalna tirgus būs atvērts divos stāvos – pirmajā stāvā pārsvarā būs pārtikas tirdzniecība, bet otrajā stāvā būs neliela kafejnīca, kas būs atvērta līdz pat pulksten 23.00.
