Tā ir viena no liecībām, kas veidos stāstu par interjera muzeju, taču, atklājot muzeju, paralēli tiek domāts par daudzām lietām, arī par Šmita hronikas izdošanu latviešu valodā, kas vēsta par notikumiem 18. gadsimta Liepājā.
Liepājā, Kungu ielā, jau ilgāku laiku restaurē vairākus gadsimtus seno un biežu saimnieku maiņu piedzīvojušo namu, kurā savulaik atradusies arī slavenā Hoijeres kundzes viesnīca un kurā nākamgad durvis vērs 17.-19. gadsimta interjera muzejs. Paralēli pārbūvei arhitekti un būvarheologi namā meklē vēsturiskas liecības.
“Arhitektes Liesmas Markovas un būvarheologa Jura Zviedrāna vadībā mēs mēģinājām izsijāt smiltis, kas bija iegruvušas pagrabā zem bijušā krogus telpām. Mērķis bija tikai viens – uzzināt, ko šī ēka mums var pastāstīt konkrēti,” saka Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Sijājot smiltis un būvgružus zem vēsturiskā krogus telpām, atrasti krāsns podiņu un trauku fragmenti, holandiešu baltmāla pīpju gali, 19. gadsimta lelles roku daļas no marmora, kā arī vairākas dažādu laiku un zemju monētas, vērtīgākā no tām – Holandes zelta dukāts, kas kalts 1802. gadā. Topošā interjera muzeja pārbūves procesā un vēsturiskās izpētes laikā atrastā zelta monēta ir ļoti labi saglabājusies. Par atradumu Liepājas muzeja vēsturniece Antra Brakše stāsta:
“Nav monēta tīrīta, tāda arī smiltīs bija, tāpēc tik viegli varēja ieraudzīt. Izkrita gan cauri sietiņam, kur sijāja, bet uzreiz varēja ieraudzīt, jo ļoti spoža. Uz tās redzams bruņinieks ar zobenu un otrā rokā kā bultu saišķis. 1802. gada monēta. Monēta kalta apvidū, kur atradās Holande, bet tagad Beļģija, Vācija un Holande.”
Muzeja direktore Dace Kārkla uzsver, ka šis ir unikāls atradums, kaut gan viena līdzīga monēta Liepājā atrasta arī agrāk un glabājas muzeja krājumā:
“Latvijas teritorijā tas ir rets atradums, jo ap Rīgu, kā vēsta Nacionālais vēstures muzejs, nav atrasts šāds dukāts. Ir atradumi Kurzemē, bet Latvijai kopā tā ir ļoti reta naudiņa.”
Līdzās šiem atradumiem nozīmīgs ir vēsturiskais fons un notikumi, kas risinājās Liepājā, tāpēc Liepājas muzejs sper vienlaicīgi vairākus soļus, lai, atklājot 17. -19. gadsimta interjera muzeju, tam būtu būtisks pienesums.
“Jau pirms kāda laika mums bija vienošanās ar vēsturnieku Arnoldu Bērzu par to, ka varētu iztulkot Šmita [Liepājas birģermeistars Jirgens Šmits] hroniku, tur fiksējot dažādus notikumus. Šmita hronika ir iztulkota, un mums ir liela vēlme to izdot laikā, kad tiks atklāts muzejs – 2021. gadā,” saka muzeja direktore.
Nama pirmajā stāvā būs redzams gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabas un viņas privātās dzīvojamajās telpas, kā arī tur darbosies 17. gadsimta krogs. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas izbūvi vēlākā laikā, būs 19. gadsimta Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.
Pašlaik Hoijeres kundzes viesnīcas ēkā, kur atradīsies interjera muzejs, turpinās restaurācijas un būvniecības process. Vienlaikus iespēju robežās turpināšoties zemes sijāšanas un izpētes darbi arī citos ēkas spārnos, tā meklējot vēsturiskās liecības.
