Ar aicinājumu piešķirt ēkai kultūras pieminekļa statusu vasarā pārvaldē vērsās 15 arhitektu grupa, reaģējot uz valdības vienošanos šajā vietā būvēt akustisko koncertzāli. Viņu ieskatā ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs.
Taču pārvaldes eksperti savā izvērtējumā tam nav piekrituši. Kā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Elvita Ruka, pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas lēmums šajā jautājumā bijis vienbalsīgs.
“Lēmums ir tāds, ka ēkai nav tik unikālas vērtības, lai to pasludinātu par valsts aizsargātu pieminekli. Un, ja šāda vērtība tiktu atzīta, būtu jārēķinās ar sekām – lai šo pieminekli saglabātu tādā stāvoklī, par ko tam ir piešķirts šis pieminekļa statuss, tie ieguldījumi būtu neadekvāti. Tas nozīmētu, ka gadus 3 – 4 mēs nevarētu glābt nevienu citu pieminekli,” skaidroja Ruka.
NKMP atbildē arhitektam Uldim Lukševicam uz 30. jūnija iesniegumu “Par objekta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā” norādīts, ka
kultūras pieminekļa statuss nav piešķirams jebkuram objektam, kam piemīt kultūrvēsturiska vērtība, bet tikai īpaši vērtīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem.
NKMP arī skaidroja, ka, lemjot par ēkas atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam, nozares speciālisti vērtēja kontekstu ar Pieminekļu sarakstā jau esošiem objektiem, ņēma vērā starptautisko un vēsturisko pieredzi, kā arī samērīguma principu.
NKMP norādīja, ka ēka tika uzcelta pēc pasūtījuma, demonstrējot padomju politiskā režīma varu, atzīmējot, ka šajā laikā pastāvošā politiskā sistēma pārvaldīja valsti bez sabiedrības līdzdalības. Secināts, ka ēkai kā vēsturiska notikuma vietai (politiskas organizācijas darbības vieta) ir zināma kultūrvēsturiska nozīme, bet tai nav zinātniska un izglītojoša nozīme, un
tās saglabāšana kā Latvijas bijušās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas darbības vieta nākamajām paaudzēm, iekļaujot Pieminekļu sarakstā, neatbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
NKMP pamatojumā arī skaidrots, ka ēka neapšaubāmi raksturo Latvijas pēckara modernisma arhitektūru un ir padomju laikā strādājošo arhitektu darbs. Taču, kopumā izvērtējot ēkas arhitektonisko un māksliniecisko kvalitāti, tomēr vērojamas atkāpes no modernisma pamatprincipiem.
Lai arī ēkas izpildījumā izmantoti dārgi un kvalitatīvi materiāli, tomēr būvniecības izpildījums gan eksterjerā, gan interjerā ir bijis nevērīgs pret detaļām, norādīja NKMP, atzīmējot, ka ēkas “būvniecība parka teritorijā nebija demokrātisks process, kas respektētu pilsētbūvniecisko situāciju, vērojama partijas diktēta specifika, kas iespējams liegusi arhitektiem strādāt, brīvi un bez ierobežojumiem.”
Pilns NKMP lēmuma pamatojums lasāms pievienotajā dokumentā:
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6–7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
