Skates tēma šoreiz ir „Baltija”, un, to atveidojot tērpos, dizaineres iedvesmu guvušas etnogrāfijā, arhitektūrā, bet visvairāk - Baltijas valstu dabā. Kolekcijās iekļauti gan ikdienai paredzēti, gan gliteriem rotāti ekscentriski ballīšu tērpi.
Lai gūtu ieskatu piedāvājumā, Latvijas Radio devās uz Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūtu, kur tikās ar vairāku kolekciju veidotājām:
„Šinī telpā mēs piegriežam, modelējam un konstruējam, šeit ir arī visas šūšanas iekārtas, preses un gludināšanas aparatūra," stāsta apģērbu dizaina 3. kursa studente Guna Stikāne.
Gunu Latvijas Radio satiek pašā epicentrā, kur pirms skates teju dienu un nakti norit intensīvs darbs pie kolekciju pabeigšanas un noslīpēšanas. Daļa apģērbu detaļu vēl atrodas uz galdiem, kamēr jau gandrīz gatavie tērpi novietoti uz manekeniem un pakaramajiem un gaida vēl pēdējos apstrādes darbus.
Jau pirmajā acu uzmetienā skaidrs, ka tēmu „Baltija” topošās dizaineres risinājušas ļoti dažādi:
„Man ir Baltijas ceļš, jo man liekas, ka tā ir tāds akcija, kaut kas tik unikāls! Un tas fenomens, ka tu stāvi tajā brīdī par brīvību…” stāsta Guna.
Baltijas ceļa ideju un noskaņu Gunas Stikānes kolekcijā raksturo ļoti niansēta Latvijas dabas toņu gamma, dabisku materiālu un plūstošu līniju izmantojums: „Šie tērpi atspoguļo ceļu – mēs esam ceļā, mēs esam ceļā no kaut kā un uz kaut ko. Un mums ir daba apkārt – asfalts, smiltis, zāle, koki.
Šeit man ir kleita, kas arī raisa asociācijas ar smiltīm – gaišākām, tumšākām, vēju, jūru. Šajā kolekcijā vispār daudz liektu līniju, jo ceļš jau arī ir līkumains, tāds plūstošs viss ir, nav nekas tāds nošķelts, kā ar nazi nogriezts.
Kleita ir lins kopā ar zīdu. Man visi ir dabīgie materiāli – vilna, zīds, lins”.
Ar savu krāsu un faktūru daži no modernajiem audumiem rada patiešām interesantas asociācijas – piemēram, kāda no Gunas Stikānes darinātajām jakām tonāli ļoti līdzinās mitram asfaltam, bet kādā citā dizainere iekombinējusi lāsmainu spīdumu, kas arī ļoti harmoniski iekļaujas kolekcijas kopējā stāstā.
„Citreiz peļķēs daudz kas atspīd, un arī šajā spīdīgajā materiālā atspīd apkārtējā vide, atstarojas dažādi apkārtējie apstākļi," viņa stāsta.
4.kursa studentes Laimdotas Vilcēnas diplomdarbs savukārt saucas „Arhitektūra” un tērpu siluetos un krāsās raisa asociācijas par Baltijas arhitektūras saspēli ar dabu. Tērpos dominē priežu meža krāsu gamma un tumši zilais, bet formās un siluetos tērpi ir visai avangardiski.
Laimdota Vilcēna sekojusi šobrīd visā pasaulē aktuālajai tendencei, strādāt ar jaunā veida materiāliem:
„Man tagad rokās ir materiāls poliesters, bet pēc satura tas jau atgādina ādu. Tās ir tās ražošanas īpatnības, ko šobrīd izstrādā cilvēki, kas nodarbojas ar tekstilšķiedru pētniecību. Kolekcijās tiek šī jaunā veida materiāli ievīti, izmantoti. Visādas sintētiskās šķiedras, kam ir dabīgu materiālu īpašības. Tas ir ļoti labi, jo tas veicinās vairāk otrreizējo pārstrādi”.
Kopumā savas kolekcijas skatei izstrādājušas 22 topošās dizaineres. Docente Daina Šķiņķe tās raksturo kā jauneklīgas un ar oriģinālu radošu piegājienu veidotas, jo pats galvenais dizaineram arī ir – sekojot pasaules tendencēm, reizē nepazaudēt tieši savu redzējumu.
„Pamatā universitāte strādā ar valkājamo modi, jo mode-māksla ir Mākslas akadēmijas ziņā. Mēs cenšamies šajā savā nišā veidot tērpus, bet, protams, tie nebūs tikai tādi, kā veikalā var nopirkt, jo katrs ir mēģinājis ielikt kaut ko savu īpašu.
Pats grūtākais ir uztaisīt tiešām lietu, ko var uzvilkt, kas ir moderna un kurā cilvēks jutīsies labi. Tas ir izaicinājums un arī mūsu uzdevums," saka docente Daina Šķiņķe.
