Kā Latvijas Radio norādīja darba grupas vadītāja vietnieks, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”), pašlaik tiek formulēti kritēriji, pēc kuriem vēlreiz izvērtēt gan Elizabetes ielu, gan deviņas citas iepriekš apspriestās iespējamās koncertzāles vietas.
“Un tad tiks dots uzdevums vēlreiz pēc šiem kritērijiem izvērtēt, kā šī vieta iekļaujas, salīdzinot ar tām pārējām. Līdz oktobrim “Valsts nekustamie īpašumi” veiks dažādus pētījumus – tur ir ģeoloģija, mākslinieciski arhitektoniskā izpēte, ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums, kas tiks veikts vēlreiz,” skaidroja Dālderis.
“Savukārt oktobrī notiks starptautisks arhitektūras plenērs, kurā iesaistīsies gan trīs Baltijas valstu arhitektūras studenti, gan pasniedzēju loks par to, kā varētu labāk izmantot esošo infrastruktūru gan Kronvalda bulvārī 6 un Elizabetes ielā 2, gan starp ēkām atrodošos laukumu, lai nodrošinātu to telpu programmu, kas šobrīd ir paredzēta koncertzālei.”
Savukārt 20. augustā koncertzālei noskatītās bijušās Centrālkomitejas ēkas vienā no kabinetiem durvis vērs arhitektu biroja “NRJA” veidota “MAD Arhitektūras telpa”. Tās autori iestājas pret ēkas nojaukšanu un iepazīstinās ar vīziju par laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina centru.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu. Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
