Dizaina nozarei šī brīža situācija nes milzu zaudējumus tāpat kā daudzām citām, bet vienlaicīgi šī ir nozare, kas var arī ļoti daudz darīt, lai situāciju palīdzētu risināt.
Šai saistībā Pasaules Dizaina organizācija šajās dienās nākusi klajā ar aicinājumu – visas pasaules dizaineriem tuvāko nedēļu laikā izveidot kopdarbības kustību. Tās mērķis būtu – attālināti sadarbojoties, radīt reālus produktus, pakalpojumus un stratēģijas, kas palīdzētu risināt krīzes radītās problēmas.
Iesaistīties dizaineri ir aicināti jau kopš 25. marta. Sadarbībai būs atvēlētas aptuveni 10-14 dienas, kad tiks izkristalizēti arī rezultāti.
Arī Latvijas dizaineri tiek aicināti iesaistīties. Plašāku informāciju var uzzināt Latvijas Dizaineru savienības mājaslapā. Savienības vadītāja Barbara Freiberga stāsta, ka šis ir līdzīgs projekts aizvadītajā nedēļā Latvijā notikušajam hakatonam, tikai globāla mēroga, tāpēc ietilpīgāks cilvēku skaita ziņā un laikā.
Barbara Freiberga ieskicē hakatonu un dizaineru kopdarbības principu līdzības:
“Ja atskatāmies uz tikko notikušajiem hakatoniem, viņiem parasti tiek dotas 48 stundas, kur tiek noformētas komandas, un šo 48 stundu laikā šie cilvēki kopā intensīvi strādā un maksimāli veido jau gatavu vai nu prototipu, vai produktu, vai procesu, kas tālāk varētu būt kā rīks, lai atrisinātu problēmu.”
Latvijā pagājušajā nedēļā notikušajā hakatonā uzvarēja komanda, kas piedāvāja ražot sejas aizsargmaskas ar 3D printeru palīdzību. Idejas autori – uzņēmums "Baltic3D” – jau sākuši masku ražošanu, un pirmās maskas jau nonākušas pie mediķiem. Hakatonā izkristalizējās arī ideja par automatizētu plaušu ventilatoru, kas būtu alternatīva mākslīgās elpināšanas aparātam, un citi risinājumi šobrīd aktuālām problēmām.
Šādu produktu izstrāde ir dažādu jomu speciālistu sadarbība, un dizaineram ir ļoti svarīga loma šajā komandā.
Jau sen novecojis ir priekšstats, ka dizaineri rada tikai fiziskas lietas – skaistas puķītes uz krūzītēm vai aizkarus, viņu darbības lauks ir daudz plašāks. Ir sociālais dizains, ir procesu dizains, stratēģiju dizains un citi veidi. Būtībā dizains ir oriģināls domāšanas un zināšanu veids, un tieši krīzes situācijas rosina domāt ārpus ierastajiem rāmjiem.
Kultūras ministrijas dizaina eksperte Dzintra Purviņa stāsta: “Es paredzu, ka šobrīd ir lielas iespējas tieši darboties, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā. Dizaina nozare ir arī starpdisciplināra nozare. Tas nozīmē, ka, atbalstot arī citas nozares, dizainera pienesums šajā brīdī būs vajadzīgs. Dizaineri šobrīd var būt kā pionieri, var savu iniciatīvu parādīt un līdzdarboties tieši, lai palīdzētu gan veselības jomai, ekonomikas jomai, sociālajai, labklājības jomai, arī izglītības jomai. Tas būtu šis jaunais izaicinājums dizaineriem šajā krīzes situācijā.''
Kopumā gan dizaina nozarei, tāpat kā daudzām citām radošajām sfērām, klājas ļoti grūti.
Dizaineri un dizaina uzņēmumi piedzīvo piespiedu dīkstāvi, daļa darbību ierobežo, citi pilnībā pārtrauc, jo viņu radītie produkti lielākoties nav to primāri nepieciešamo produktu grupā, ko cilvēki patērē krīzes apstākļos, pieprasījums pēc šiem produktiem krities par aptuveni 80%.
Daļa dizaineru meklē, kā pārprofilēties, iesaistās krīzes produktu un pakalpojumu radīšanā, kuriem vajag šo dizaina pievienoto komponentu, stāsta Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa. Kā piemēru viņa min Latvijas modes zīmolus, kas nākuši klajā ar paziņojumu, ka ir gatavi ražot sejas maskas.
Danosa min, ka, piemēram, scenogrāfs un uzņēmuma “Don’t Panic” dizainers Mārciņš Ziemiņš radījis prototipu dezinfekcijas līdzekļu stendiem, kas ir izvietojami publiskās ārtelpās un iekštelpās.
“Tie ir tikai daži piemēri, ko mēs redzam, ka dizaineri un dizaina uzņēmumi mēģina atrast savai profesionalitātei pielietojumu, cik nu viņi spēj to atrast šajā krīzes situācijā,” atzīmē Danosa.
Dizaina nozari Kultūras ministrija šobrīd nav iekļāvusi ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā. Kā skaidro ministrijas dizaina eksperte Dzintra Purviņa – šobrīd ministrija apzina visakūtāk skartās nozares, bet tas nenozīmē, ka pārējās nozares tiek ignorētas. Dizaina padome šobrīd apkopo visus no dizaina joma nākušos priekšlikumus vienotā sarakstā, tad noformulēs savu redzējumu, iesniegs ministrijai, kas tālāk jautājumu virzīs valdībā.
Bet kopš 25. marta pēc Pasaules Dizaina organizācijas aicinājuma arī Latvijas dizaineri ir aicināti pieteikties vispasaules dizaineru kopdarbības kustībā, kuras mērķis ir globālā līmenī izstrādāt risinājumus, kā dizaineri varētu likt lietā savas zināšanas krīzes pārvarēšanā.
