Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un nolēmusi būvatļauju Latvijas Okupācijas muzeja piebūves celtniecībai neizsniegt.
Pagājušā gada maijā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iesniedza būvvaldē būvniecības iesniegumu par būvniecības ieceri Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, ar lūgumu izsniegt būvatļauju ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.
Pērnā gada 9.jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka iesniegtajos dokumentos ir trūkumi, un lūdza tos novērst.
Rīgas pilsētas būvvalde norādīja uz trīs trūkumiem iesniegtajos dokumentis: Rīgas domes Satiksmes departamenta saskaņojuma trūkums, tehniskās apsekošanas atzinuma trūkums, nav noteikts ēkas kultūrvēsturiskais līmenis.
Tāpat būvvalde lūdza Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča viedokli par VNĪ būvniecības ieceri un arī pagarināja būvvaldes lēmuma pieņemšanu līdz 10.septembrim.
VNĪ norāda, ka būvvaldes administratīvajā aktā norādītais liecināja par to, ka iesniegtais projekts tiek skatīts pēc būtības vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, jo iesniegtais projekts ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām, projekts ir saskaņots ar inženiertīklu īpašniekiem, kā arī projektam ir veikta ekspertīze.
VNĪ apgalvo, ka būvvaldes norādītie trūkumi novērsti, taču administratīvais akts netika izdots, jo Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis tika saņemts novēloti.
Administratīvā akta izdošanas termiņš atkārtoti tika pagarināts ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 10. septembra lēmumu.
Par šo lēmumu VNĪ iesniedza Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam sūdzību, lūdzot tiesu atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu kā nepamatotu un noteikt būvvaldei saīsināto termiņu administratīvā akta izdošanai. Tomēr vēlāk būvvalde lēmuma pieņemšanu pagarināja jau līdz šā gada 11.maijam, tādējādi atliekot lēmuma pieņemšanu par gadu kopš projekta iesniegšanas.
Ņemot vērā ilgstošo Rīgas pilsētas būvvaldes bezdarbību, Administratīvā rajona tiesa 2015.gada 25.novembra lēmumā konstatēja, ka lielāko pierādījumu kopumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau ir bijusi iespēja izvērtēt, un noteikusi Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma izdošanas termiņu šā gada 25.janvāri.
VNĪ uzsver, ka viņu rīcībā nav oficiālu dokumentu no Rīgas pilsētas būvvaldes, kurā būtu norādīts, kādas izmaiņas ir veicamas 11.maijā iesniegtajā projektā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.
