“Patiesībā tas sākās ar to, ka es kaut kā kosmosam izteicu vēlmi, ka es gribētu kaut ko pamēģināt šādu darīt, un tad nāca piedāvājums - tieši no šīs vietas [Bauskas muzeja],” Latvijas Televīzijai stāsta rekonstruktore.
Vēlēšanās strādāt ar audumu Santai radusies, kad mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžas rokdarbu nodaļā.
Lai uzšūtu 16., 17. gadsimta stilā veidotu tērpu, nav daudz publiski pieejamu piegrieztņu. Ir virkne, kas uzzīmētas pēc arheoloģiskajiem izrakumiem, taču, faktiski bijis jāzīmē, skatoties uz gleznām. Bet
gleznās nevar redzēt, kas slēpjas zem tērpa virskārtas. Zem tās senajiem tērpiem bijuši gan stienīši, gan apakšveļas kārta utml.
“Es zinu, kāds tērps no ārpuses izskatās, tā forma, un man ir jāsaprot, kas tur apakšā - kā panāk, lai stāv tā forma tāda, kā vajag. Un tad ir eksperimenti, maketi, kad es mēģinu; nesanāk, tad es taisu no jauna,” darba procesu apraksta Santa. Tomēr, rekonstruējot un radot šos tērpus, jārēķinās, ka virkni lietu mūsdienās vairs nav iespējams dabūt. Tāpēc tiek izmantoti arī mūsdienu materiāli. “Tur tāda izlīšana caur adatas aci bieži vien ir. Lai ir tāds kā kompromiss, bet es cenšos pieturēties pie vēsturiskās patiesības, lai tas neizmaina to, ko es gribu panākt.”
Viena tērpa uzšūšana Santai prasa aptuveni trīs mēnešus. Taču arī tad tas nav, diendienā strādājot.
“Tur ik pa laikam man ir jāatkāpjas, un vienkārši viņš ir jāpamet nedaudz, jo jāsaprot, vai es pareizā virzienā eju vai nepareizā, jo, darbu sākot, es nekad nezinu, kā īsti.. Kā es atrisināšu visādas lietas, kā viņu uzvilks, kā viņu aiztaisīs, kuras detaļas atāķējas, kuras pieliekas, piešņorējas,” stāsta Santa. Viņa tērpa darināšanu salīdzina ar mājas būvniecību, kas arī notiek vairākās kārtās.
Tērpus Santa darinājusi dažādu Eiropas projektu ietvaros, bet daļēji arī par pašu valkātāju naudu. Viens tērps var izmaksāt ap 1500 eiro, materiālus ieskaitot.
Bauskas muzejā apskatāmi pieci 16., 17. gadsimta kostīmu atdarinājumi izstādē “Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1561 – 1620”. Vēl 2019. gadā tapis viens galma kārtas vīriešu kostīms, kuru tagad izmanto muzeja tematiskajā programmā, ietērpjot mūsdienu kungu senajā kostīmā.
Bauskas pils seno deju grupai «Galms» Santa tērpus gatavo kopš 2012. gada. Viņiem tapušas sešas 16. un 17. gadsimta galma vēsturisko personāžu tērpu rekonstrukcijas un desmit parasto pilsētnieku kārtas ļaužu kostīmu paraugu. Katrs no tiem ir unikāls, nav divu vienādu.
Par tērpu darināšanu deju grupai rekonstruktore 2017. gadā saņēmusi Bauskas novada pašvaldības pateicības rakstu par profesionālo meistarību. Viņa radījusi dažādu gadsimtu vēsturiskos kostīmus arī citiem pasūtītājiem – muzejiem Turaidā, Cēsīs, Tukumā, Ventspilī, Vecauces pilij, arī Traķu pils muzejam Lietuvā.
