Kā paziņojumā medijiem norādīja NKMP pārstāvji, saistībā ar ēku Elizabetes ielā 2 iestādes uzdevums bija izvērtēt tās atbilstību vai neatbilstību valsts aizsargāta kultūras pieminekļa statusam: “Šis ir lēmums, ko pieņem profesionāļi, cilvēki ar ilggadēju pieredzi un izstrādātiem kritērijiem.”
NKMP lēmums ticis kritizēts publiskajā telpā, tai skaitā Uldim Lukševicam – vienam no arhitektiem, kuri ar aicinājumu piešķirt ēkai kultūras pieminekļa statusu pārvaldē vērsās vasarā, – aģentūrai LETA paužot viedokli, ka ar šo lēmumu NKMP ir izpildījusi Kultūras ministrijas ēkas “pasūtījuma slepkavību”.
Tikmēr NKMP ieskatā informācija par lēmumu publiskajā telpā “bieži tikusi pasniegta tendenciozi, jautājums nav izvērtēts kompleksi.”
“Publiski ticis pausts apgalvojums, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izpilda kādus augstāk stāvošas iestādes vai personas norādījumus, kas neatbilst patiesībai. Vienīgais agresīvais spiediens un lēmuma ietekmēšana nākusi no pašu iesniedzēju puses un interesēm, ko viņi pārstāv,” norādīja NKMP.
Ar mērķi aicināt sabiedrību "ieklausīties pieminekļu aizsardzības profesionāļos un domāt kritiski", NKMP eksperti sagatavojuši sava lēmuma argumentāciju video formātā.
Viedokļus pauž:
- Jānis Krastiņš – Dr.Arch., profesors, akadēmiķis, arhitektūras teorētiķis, NKMP eksperts, NKMP zinātniskās padomes priekšsēdētājs;
- Anna Ancāne – Dr.Art., pārvaldes Arhitektūras un mākslas nodaļas vadītāja;
- Jānis Zilgalvis – Dr.Arch., pārvaldes Arhitektūras un mākslas nodaļas eksperts;
- Sandra Zirne – Arheoloģe, Mg.Hist, NKMP vēstures un arheoloģijas daļas vadītāja;
- Jānis Asaris – arheologs, Mg.Hist. NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs;
- Ingūna Jekele – arhitekte eksperte pilsētplānošanā, NKMP Arhitektūras un mākslas nodaļas speciāliste;
- Juris Dambis – Dr.Arch., Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs.
Video materiālu sagatavoja Elvita Ruka – Mg.Art., NKMP sabiedrisko attiecību speciāliste, un Edgars Šulcs – NKMP informācijas tehnoloģiju speciālists.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.
Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres neatsakās. 2021. gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.
