Īso stāstu cikls "Dziesmas ceļš" 2021. gada rudenī gatavoja raidījumus par populārākajām komponista Mārtiņa Brauna dziesmām. Intervija notika arī pie Mārtiņa, viņa Baltezera mājas pagalmā. Komponists piekrita – sākumā negribīgi, jo bija liela darba gaidās sakarā ar savu 70 gadu jubileju, kas bija par kādu mēnesi atlikta no īstā datuma, noguris no Covid-19 ierobežojumiem. Ar ziņu telefonā, viņš tomēr piekrita ierakstam.
Turpmāk jau ziņas manā telefonā bija ierasta lieta, Mārtiņam bija komentāri pēc katra īsstāsta, gandarījums, ka vienam no raidījumiem ierakstījām viņa jauno kora dziesmu "Tavā laikā", bet pēdējo "WhatsApp" ziņu saņēmu tieši Mārtiņa dzimšanas dienas vakarā 17. septembrī tā bija: "Paldies! Lai interesants Jūsu ceļš." Mārtiņa Brauna paša ceļš aprāvās pēc mazliet vairāk nekā mēneša – 24. novembrī, koncerts uz Mārtiņdienu tā arī nenotika, tam neatļāva notikt gaidāmās Covid-19 pandēmijas kārtējā viļņa dēļ.
Toreiz, protams, viena no obligātajām dziesmām mūsu sarakstā bija himniskā "Saule, Pērkons, Daugava" ar Raiņa vārdiem un LSM.lv arhīvā ir raksts, kuru toreiz sagatavoju par šīs dziesmas ceļu. Tāpēc nebūtu lietderīgi otro reizi aprakstīt jau zināmus vai te pat atrodamus faktus un sarunu fragmentus.
Šajā reizē gatavojot stāstu par dziesmu, mums likās svarīgi papildināt to ar viņa drauga, Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas gan atmiņām par Mārtiņu Braunu, gan paša piedzīvoto diriģējot "Saule, Pērkons, Daugava", jo šogad šī dziesma uzticēta tieši viņam.
Sandra Freiberga: Kādas ir jūsu sajūtas par šo īpašo dziesmu, kur satikušies Mārtiņš Brauns un Rainis?
Sigvards Kļava: Cik vienkāršs jautājums un, ja varētu tik vienkārši atbildēt. Ir tādas dziesmas, ar kurām mūziķis tā kā saaug kopā un dziesma iet to lielo ceļu, ko neviens nezina, kāpēc tieši tā dziesma. Mārtiņš pats teica "man taču ir vēl citas dziesmas" un to aizstāvēja, ka nav vienmēr jāskan tikai vienai konkrētai. Koncertprogrammā, ko gatavojām tā arī nenotikušajam jubilejas koncertam, viņš nemaz nevēlējās "Saule, Pērkons, Daugava" iekļaut, mēs strīdējāmies, nu nevar bez tās, publika gaidīs un pieprasīs jebkurā gadījumā!
Manā gadījumā tā ir kaut kāda sakritība, tā ir kaut kāds dzīves notikumus tas, ka mēs sadraudzējāmies ar Mārtiņu, tas, ka mēs ļoti bieži bijām kopā arī šajā vietā, kur Mārtiņš, arī Uģis Brikmanis bija un radīja. Te mums Mārtiņš spēlēja priekšā savus jaundarbus, man jāatzīst, es esmu viens no tiem, kurus komponista personība magnetizēja. Tāpēc es nevaru vienkārši pateikt, jā "Saule. Pērkons. Daugava" ir viena dziesma, ko svētku organizatori man uzticējuši un es diriģēšu. Nē, tā dziesma ir ar kādu lielu noslēpumu, kaut kādu lielu spēku, lielu enerģiju un to jūt tajā, kā tauta dziesmu uzņem. Tā kā es nekādā veidā nevaru sevi atdalīt no kopējās sajūtas, es arī esmu šīs dziedošās tautas daļa, kuru fascinē dziesma.
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.
Vai jūs atceraties, kad jūs ar dziesmu satikāties?
Pirmo satikšanos neatceros. Noteikti neaizmirstamākās reizes ir tās, kad ir kopkoris un ir Dziesmu svētku estrāde, man tas bija 2008. gada Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Tas nenozīmē, ka, izpildot mazākā sastāvā, šis skaņdarbs ko zaudē un neuzrunā tikpat spēcīgi. Varbūt pat tieši otrādi – tu sajūti ļoti personīgu impulsu, kas lielā sastāvā un plašumā nenostrādā individuāli, aizlido pāri galvām.
Ir bijuši brīži, kad taisni ar šo dziesmu manā dzīvē, ir atklājušies, pavērušies kādi konkrēti un svarīgi dzīves posmi, kurus es atceros un atcerēšos visu mūžu!
Piemēram, man bija tā laime pavisam nesen uzvest un ieskaņot Mārtiņa un Raiņa "Daugavas" pilno versiju, vēl kopā ar Mārtiņu.
Tagad ikdienas koncertdzīvē, pēc Mārtiņa aiziešanas, mēs ārkārtīgi, nu ārkārtīgi intensīvi atskaņojam Mārtiņa mūziku, mēģinot viņu sveicināt un tā kā atdot viņam to parādu, jo, es atzīstos, es jūtos viņam parādā! Jā, es tā jūtos!
"Daugava", ko daži sauc par kantāti, daži par kora mūzikas ciklu, nav svarīgi, ir strukturāls lielformas kora koncerts, un tas ir piemērs, kā no viena žanra, viena muzikāla veikuma viena dziesma pāraug par kora mūzikas ikonu. Bet Mārtiņš allaž gribēja, lai tas viss skan kopā, un man ir tā laime trīs daļas no šī brīnišķīgā darba diriģēt vienā no šīs vasaras Dziesmu svētku koncertiem. Un tas ir tik labi, jo, ja koru repertuārā ir kas tāds, kas ienes citādību, ienes nelaipošanu, uzdrīkstēšanos, tad tā ir Mārtiņa mūzika. Viņš tik ārkārtīgi necieta pelēkumu vai pareizumu, jo ne vienmēr pareizi ir labi. Viņām vajadzēja ķērkt, brēkt vai elsot tāpēc, lai pateiktu to, ko tu gribi. Tāpēc Mārtiņam tik ļoti grūti bija atrast tekstus savai mūzikai, un, starp citu, cik interesanti, ka vienam no pēdējiem skaņdarbiem viņš nekautrējās, mierīgi uzrakstīja savu valodu, nevis ar saviem vārdiem, bet savā valodā, tādā, kādu tikai viņš pats saprot!
Visu sasummējot, ar kādām domām jūs šovasar stāsieties lielā kopkora priekšā, lai diriģētu "Saule, Pērkons, Daugava"?
Ar tādām domām arī stāšos. Būs pirmie svētki bez Mārtiņa! Būs svētki, kuros mums ir iespējas sūtīt kādu ārkārtīgi spēcīgu un gaišu sveicienu!
Man kaut kā liekas, ka Mārtiņa gadījumā nestrādā tas skaistais teiciens, ka visi cilvēki ir aizvietojami, jo Mārtiņš kā muzikāla personība bija tik savpata, ka allaž dod kaut kādu virsmērķi katram priekšnesumam, sevišķi, ja zinām, ka Mārtiņš neatteica piedalīties, viņš vienmēr bija klātesošs.
Tas allaž ir ļoti svarīgi. Kā būs tagad, tad jau redzēsim…
Tradicionāli šī dziesma ir koncerta izskaņā – "Saule, Pērkons, Daugava", "Gaismas pils" un noslēdzošie "Pūt, vējiņi!"…
Dziesmu dziedās divos koncertos, un esmu pārliecināts, ka svētku rīkotāji ir izsvēruši, kā savietot repertuāru programmā. Esmu pamanījis, ka ierasti dziesmas ļoti labi ieguļas tām paredzētajās vietās, dziesmu secība ir tikpat nozīmīga kā repertuāra atlase, tas ir ļoti atbildīgs un radošs process.
Šogad pirmo reizi svētki notiks atjaunotajā Mežaparka estrādē, vai esat jau izbaudījis, kā skan?
Jā, es nebeidzu priecāties par šo pirmreizējo sajūtu, un tās dažas reizes, kad mēs tur dziedājām lielākā vai mazākā pulciņā, es sapratu – ir lieliski, un es jebkuru savu radošo ārzemju kolēģi, kurš iebrauc Latvi jā, aizvedu un rādu, paplaukšķinu un lieku padziedāt. Cik tas ir skaisti! Es domāju, koristi to novērtēs un tas būs brīnišķīgi!
Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Dziesmu svētku biedrība 2021. gadā rīkoja aptauju par populārākajām latviešu kora dziesmām. Tajā piedalījās 2145 amatieru koru diriģenti un dziedātāji. Vispārliecinošāko amatieru koru atsaucību aptaujā guvušas trīs Dziesmu svētku lielās dziesmas – Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei", Jāzepa Vītola, Ausekļa "Gaismas pils" un Mārtiņa Brauna dziesma ar Raiņa vārdiem "Saule, Pērkons, Daugava".
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
