10 pārtraukuma gadi ir atstājuši sekas
Ar Renāra Kaupera un Ingas Cipes "Manu dziesmu" izskanēja XI Skolēnu dziesmu un deju svētku koncerts 2015. gadā. Tie arī bija pēdējie īstie Skolēnu dziesmu svētki, jo 2020. gada svētki tika aizvadīti pēc kovidlaika nosacījumiem – pilnīgi citādā formātā, nekā ierasts.
Nākamgad atkal būs īsti svētki, kad dalībnieki vienkopus pulcēsies Rīgā gandrīz nedēļas garumā, pasākumi notiks 15 norises vietās. Svētki rīkotāji nenoliedz – 10 pārtraukuma gadi ir atstājuši savas sekas, īpaši uz dalībnieku skaitu, bet, svētkiem tuvojoties, dalībnieku skaitam ir tendence pieaugt un skolēni joprojām ir aicināti iesaistīties.
"Jo īpaši kovida laikā pārtrūka mēģinājumu process, radās jaunas intereses, un, protams, tas ir atstājis zināmu ietekmi. Tāpat mums jārēķinās, ka ir skolu tīkla reforma, ka demogrāfiskā situācija slīd uz leju," norāda svētku rīkotāju pārstāve Agra Bērziņa.
"Problēma ir arī mūzikas skolotāju trūkums, mums daudzviet trūkst mūzikas skolotāju. Kopumā problēmas ir ļoti dziļas, bet jauniešiem, kas šajā kustībā iesaistījušies, mums ir jānes nevis kāds negatīvs vēstījums, bet apliecinājums, ka tas, ko viņi dara, ir forši, ka ir vēl daudz blakus skolu, kas to arī dara, un visiem kopā svētki arvien izdodas," uzsver svētku rīkotāju pārstāvis Edgars Vītols.
Mācīties atkal kopā būt – tieši tas izcelts kā viena no ļoti svarīgām gaidāmo svētku vērtībām, uzsver svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva:
"Tiešām, pēc šo 10 gadu pārtraukuma mūsu dalībnieku auditorijai būs jāiemācās atkal kopā būt – kopā būt lielā kolektīvā gan Daugavas stadionā, gan Lielajā estrādē, bet mēs zinām, ka tam ir jānotiek, lai mūsu tradīcija turpinātos."
Prognozē, ka svētkos varētu būt vairāk nekā 30 000 dalībnieku
Šobrīd tiek prognozēts, ka svētkos varētu piedalīties no 30 000 līdz 35 000 dalībnieku, pirms 10 gadiem tie bija 40 000. Precīzāku dalībnieku skaitu, kāds būs nākamajos svētkos, varēs uzzināt oktobra nogalē, kad būs notikusi svētku dalībnieku reģistrācija.
Svētku laikā būs gan tradicionāli, gan jauni notikumi, piemēram, atsevišķs akordeona mūzikas koncerts Dailes teātrī.
Jau ierasti būs tautas deju lielkoncerts Daugavas stadionā, tā nosaukums "Es atvēru Laimas dārzu". Režisore Inga Cipe stāsta, ka tas būs veidots kā dejas spēle: "Mēs ejam caur spēli, kas ir savirknēta no 36 dejām, horeogrāfijām. Katra ir ar savu odziņu, savu spilgtumu. Tas viss saistīts ar uzdevumiem, līmeņiem, kur būs jāmin, jāizdejo un tikai tad tu dosies tālāk. Un tas mūsu stāsts ir tieši tāds – ne jau tikai izdejot svētkus, bet galvenais ir piedzīvot svētkus, jo bērnu emocionālā atmiņa būs tā, kas tālāk kops šo tradīciju."
Simbolisks arī noslēguma koncerta nosaukums "Te – aust", un tā mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Edgars Vītols, kurš atklāj: "Noslēguma koncerts tiek veidots, protams, izvēloties tādu repertuāru, kas patiks jauniešiem un arī klausītājiem. Ar ļoti lielu īpatsvaru dominē mūsdienu komponisti, bet esam atvēlējuši vietu arī klasikai – Jāzeps Vītols, Baumaņu Kārlis. Bet pamatā tie ir mūsdienu komponisti no sirma vecuma līdz jaunajiem, kas šobrīd raksta bērniem un jauniešiem."
13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks nākamgad Rīgā no 5. līdz 13. jūlijam. Pilna svētku programma pieejama mājaslapā – nacgavilet.lv.
Kamēr Saeimā nav apstiprināts nākamā gada budžets, nav zināms arī precīzs finansējums, kādu iegūs svētku īstenošanai.
Tomēr prognozēts, ka nepieciešamais budžets tuvosies 10 miljoniem, līdzīgi kā tas bija Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem pērn.
Svētku rīkotāji vērš uzmanību, ka pēc Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem brīvdienas nebūs, kā tas ir pēc lielajiem Dziesmu svētkiem, jo likumā tas nav paredzēts.
