Paiet gadsimts, lai izaugtu priede, "tas ir laika sprīdis, kas nepieciešams, lai nobriestu kā valsts, kā sabiedrība, lai kļūtu par zaļojošu mežu, kurā katrai priedei ir sava balss. Tā ir brīvās un radošās Lietuvas balss. Tā ir mūsu atmiņas balss."
Pirmie Lietuvas Dziesmu svētki notika 1924. gadā Kauņā, un tolaik tos dēvēja par Dziesmu dienu. Lietuvas Nacionālā kultūras centra pārstāve Ieva Krivickaite stāsta: "Tagad mums ir 14 pasākumi svētku laikā, bet pirmajā gadā bija tikai viens koncerts. Tajā piedalījās ap 3500 dziedātāju, klausītāju bija kādi 10 tūkstoši. Tie ir pirmie oficiālie svētki, taču ideja un iedīgļi radās jau agrāk – Lietuvas piejūras reģionā kori sanāca kopā un dziedāja, tas bija jau 19. gadsimta beigās. Tikai pēc padomju okupācijas svētkus sāka rīkot Viļņā."
Šogad Lietuvas Dziesmu svētku simtgades svinības pulcē aptuveni 37 000 dalībnieku – dziedātājus, dejotājus, folkloras kopu dalībniekus un ansambļus, amatniekus un amatierteātra dalībniekus, notiek pūtēju orķestru un kokles spēles lielkoncerti.
"Vairums no dalībniekiem ir lietuvieši vai cilvēki, kas dzīvo Lietuvā, bet starp dalībniekiem ir vairāk nekā divi tūkstoši pasaules lietuviešu, kā mēs viņus saucam, kuri dzīvo dažādās valstīs, daži no viņiem pat nerunā lietuviski, bet dzied mūsu valodā. Dažiem no viņiem šī ir pirmā viesošanās Lietuvā. Mums ir universitāšu deju kolektīvi, kas dejo tautas dejas, kuriem ir lietuviešu saknes, bet kuri nekad nav bijuši Lietuvā."
Lietuvas dziesmu svētku laikā šogad notiek dažādi pasākumi, jau piedzīvots pasaules lietuviešu un nacionālo minoritāšu koncerts, tautas mākslas meistaru izstādes atklāšana, folkloras diena un kokļu mūzikas lielkoncerts, kurā piedalījās ap 500 spēlētāju no visas Lietuvas, pievēršot īpašu uzmanību šim senajam tautas mūzikas instrumentam un kopš 1998. gada Dziesmu svētkos rīkojot kokļu mūzikas lielkoncertus.
Kokļu mūzikas koncerta mākslinieciskā direktore Regina Maroziene atklāj: "Kanklēm ir plašs spēles tehniku diapazons un žanriskās iespējas. Mēs vēlējāmies parādīt, kā mūzika var pārveidoties no tradicionālām noskaņām līdz improvizācijai, laikmetīgajai mūzikai, stilu sajaukumiem. Koncerta galvenā tēma bija, kā sargāt dabu, jo mēs visi esam dabas radības. Mums ir jādomā, kā to saglabāt, uzturēt tīru un nodot mūsu bērniem nākotnē. Un mūzikā jūs varējāt dzirdēt šīs dabas skaņas."
3. jūlijā Viļņā valda teātra noskaņa, vairāk nekā 80 dažādu paaudžu amatierteātru kolektīvi izklaidē publiku vecpilsētas ieliņās un parkos, uzbur dzīvas ainiņas pils telpās un pagalmā. Lietuvas Dziesmu svētku teātra dienas režisore Neringa Daniene stāsta: "Tā kā teātris ir radies laukumos un ielās, Viļņas vecpilsētas visaktīvākajās ieliņās notiek ielu teātra izrādes, trupas sadarbojas ar skatītājiem, staigā dažādi personāži, notiek teatralizētas ekskursijas, improvizācijas. To mēs nosaucām par Teātra ielu. Otra daļa notiek pilī. Tā kā mēs šobrīd atrodamies pils pagalmā, skatītāji varēs staigāt pa pils telpām un redzēt dzīvus personāžus – kā mācās dejot, kāds varbūt strīdas, kaut kur kalpones darbojas. Teātra dienas svētkos tas notiek pirmo reizi. Trešajā, fināla daļā, ko šobrīd mēģinām, mēs apvienojam spēkus, lai parādītu vissvarīgākos dramatiskos darbus, kuri radījuši kādu īpašu pavērsienu Lietuvas dramaturģijas un teātra attīstības vēsturē. Nelielus fragmentus esam iekļāvuši vienotā uzvedumā, un finālā visi,
vairāk nekā 1200 dalībnieku, sapulcēsies šeit uz skatuves, lai parādītu mūsu kopējo spēku."
