Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.
"Ir liecības, ka šo dziesmu Jāzeps Vītols komponējis tā gandrīz garām ejot, un, zinot, ka viņam latviešu dzejnieku lirika šķita ne īpaši vērtīga, izņemot Ausekļa dzeju, viņš tomēr to tālajā Pleskavas guberņas ciemā ir pārvērtis dziesmā," par "Gaismas pils" vēsturi zina stāstīt Aira Birziņa. "Dzejolī Vītols ir atradis kādu vēstījumu, un ne ļoti sarežģītā nošu tekstā komponists varējis ielikt mūžīgu simbolisku sajūtu, kuru ikreiz izdziedam un izdzīvojam. Par sevi noteikti varu teikt, ka, dziedot šo dziesmu, dzejas stiprā jēga manī vienmēr atbalsojas.
Es teiktu, ka "Gaismas pils" kontekstā nedrīkstētu par maz novērtēt Ausekli, te būtu pareizi kristīgi dalīt šo dziesmu viņiem abiem!"
Kordziesmu "Gaismas pils" Jāzeps Vītols komponēja 1899. gada vasaras saulgriežos, dzīvodams pie sava brāļa, ārsta Hansa Vītola, ciemā Zarečjē. Vītolam tobrīd bija 35 gadi, viņš jau bija absolvējis Pēterburgas konservatoriju reizē ar pirmajiem Pēterburgā akadēmiski izglītotajiem latviešu mūziķiem – Jēkabu Ozolu, Pāvulu Jurjānu, Andreju Jurjānu, Arvīdu Dauguli, kurš, starp citu, bija pirmais Haralda Medņa klavierskolotājs. Dziesmas pamatā ir 19. gadsimta otrās puses tautas atmodas laikmeta dzejnieka Ausekļa teksts. Dzejniekam, sacerot šo dzejoli, bija 25 gadi, un dzejolim ir deviņi panti, Vītols ir izmantojis tikai septiņus. Iespējams, ka Jāzepa Vītola rīcībā bija Ausekļa dzejoļu krājums, kas bija Krievijas impērijas cenzēts, jo tajā astotais pants sākās ar rindām: "Zilā gaisā plivinātos sarkanbaltie karogi…"
Varam minēt, kāds būtu dziesmas ceļš, ja tajā skanētu arī šī rinda. Savukārt devītais pants, visticamāk, nav izmantots tieši mūzikas dramaturģijas formas dēļ. Dzejolis pirmo reizi tika publicēts 1888. gadā Ausekļa dzejoļu krājumā.
1899. gadā Rīgas Latviešu biedrības kora koncertā notika dziesmas pirmatskaņojums, "Gaismas pili" diriģēja Jēkabs Ozols. Savu debiju dziesmu svētku kopkorī tā piedzīvoja 1910. gadā piektajos Vispārējos dziesmu svētkos, kad diriģenta godā, un tas notika vienīgo reizi dziesmas ceļā, bija pats Jāzeps Vītols.
Pirmie padomju okupācijas laika dziesmu svētki notika vien trīs mēnešus pēc Vītola nāves Lībekā, tas bija 1948. gads, un svētkos skanēja "Gaismas pils". Šis fakts liecina, ka sirmā vecumā no padomju varas bēgušais un par trimdinieku kļuvušais komponists tiek reabilitēts un viņa daiļrade arī turpmāk tiek izmantota arī okupācijas varas apstākļos.
Ar Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem šai dziesmai saistās divi leģendāri notikumi. Vispirms 1980. gadā Latvijā viesojas Jāzepa Vītola jau 90 gadu vecumu sasniegusī sieva Annija Vītola, un kopkoris, jau divas reizes nodziedājis "Gaismas pili", izsauc uz skatuves Anniju Vītolu un dzied viņas dzīvesbiedra dziesmu trešo reizi.
Otro īpašo notikumu atceras arī kordiriģente Aira Birziņa: "Es biju vidusskolniece, un mans koris piedalījās 1985. gada XIX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Oficiālā programma bija jau izskanējusi, kad es īsti neaptvēru, kas notiek, jo kopkoris arvien spēcīgāk sāk unisonā saukt: "Gaismas pils! Gaismas pils!" Es zināju, ka ir tāda dziesma, kas no repertuāra bija izņemta, kādreiz mācījusies biju, bet manu mulsumu iztraucēja dunka sānā, tā bija blakus stāvētāja, kas teica: "Dziedi!" Nu soprāna balsi nav tik grūti nodziedāt, skatījos uz Haraldu Medni un dziedāju.
Tikai vēlāk aptvēru, ka esmu bijusi klāt vēsturiskā mirklī!
Man kā vidusskolniecei Haralda Medņa interpretācijas nav tik labi pazīstamas, tāpēc man šīs dziesmas dziedāšana vairāk saistās ar Imantu Kokaru, viņa lielumu un episkumu."
Sigvarda Kļavas žesta vadīts kopkoris "Gaismas pili" ir izpildījis divos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2018. un 2013. gadā.
"Nu es laikam nebūšu oriģināls, kā daudziem mūsu paaudzes cilvēkiem, kas ir bijuši kopā ar Haraldu Medni, man "Gaismas pils" kaut kādā veidā ārkārtīgi saistās ar viņu," teic Sigvards Kļava. "Tā saistās ar viņa cilvēcisko un māksliniecisko gājumu. Pirms daudziem gadiem, kad Haralds Mednis aizgāja, mums ar režisoru Uģi Brikmani bija projekts, kurā apkopojām "Gaismas pili" no visiem dziesmu svētkiem, kuros viņš ir diriģējis un kuru ieraksts ir pieejams. Sanāca kori Doma baznīcā skatīties, kā Haralds Mednis diriģē. Manā atmiņā Mednis vienmēr būs kā liela gaita – ne tikai muzikāla, bet radošā gara gaita kopā ar visu dziedošo tautu, un šī kopīgā skatīšanās to apliecināja! Mēs skatījāmies arī pēdējos dziesmu svētkus, kur Haralds Mednis jau gandrīz tikai ar pirkstu galiem diriģēja šo balādisko dziesmu. Tas ir brīdis, kad muzikālais lielums saplūst kopā ar visas dziedošās nācijas vajadzību izteikties dziedot. Man pašam, diriģējot šo dziesmu, ir milzīga bijība pret to. Tas ir milzīgs avanss. Es nevaru pieņemt to tikai kā profesionālu varēšanu, es esmu šīs dziedošās tautas daļa, kas ir kopā ar lielo kori."
Šovasar Sidraba birzī Vītola un Ausekļa "Gaismas pils" skanēs divdesmito reizi un to diriģēs svētku virsdiriģents Māris Sirmais.
""Gaismas pils" mani ir pavadījusi visu saprātīgo mūžu, esmu pats gan dziedājis, gan arī diriģējis daudzos citos pasākumos, protams, ne dziesmu svētkos līdz šim," stāsta diriģents. "Varu padalīties savās atmiņās – 2008. gadā, kad bija mākslinieciskais vadītājs dziesmu svētkiem, tad mans galvenais mērķis bija veidot programmas secību, visu svētku vizualizāciju, tādā veidā, lai atgrieztu "Gaismas pilij" svētku svētuma, kulminācijas sajūtu. Jo pirms tam diemžēl tas bija kaut kā izčākstējis. 2008. gadā dziesmu diriģēja Imants Kokars, un, man šķiet, mums izdevās pacelt " Gaismas pili" tādā cienīgā pakāpē. Mums ir ļoti daudz skaistu dziesmu, bet "Gaismas pils", ja mēs tā paanalizējam, ir Vispārējo latviešu dziesmu svētku simbols. Arī tāpēc, ka tā ir "a cappella" dziesma, nevis dziesmas ar pavadījumu, kas ir ļoti populāras, kuras ļoti mīl, kā "Manai Dzimtenei", "Lec, saulīte" vai "Saule, Pērkons, Daugava", kuras ir daudz vieglāk dziedāt pavadījuma dēļ. Bet "Gaismas pils" ir bijis tāds īsts dziesmu svētku fenomena apliecinājums, jūs nenosauksiet otru "a cappella" dziesmu, kas ir tik ļoti pieprasīta un bijusi repertuārā. Tajā gadā, kad tā bija izņemta no programmas (1985.), esmu dzirdējis no vecmeistariem, ka patiesībā to nav darījusi padomju nomenklatūra, tā bieži nemaz nemācēja iedziļināties dziesmā un tekstā, bet to izdarīja mūsu aroda brāļi, kā saka, izsvītrojuši šo dziesmu, lai neraisītu kaut kādus izaicinājumus, bet tauta – koris "Gaismas pili" izsauca.
Ja paskatās to fragmentu, redzam, stāv mūsu lielie virsdiriģenti, no viņiem laikam kādi trīs četri tikai dzied līdzi, pārējie tā kā ar ūdeni nolieti, šokēti par to, ka tik daudz uzņēmības un drosmes bija tautai vienkārši izteikt savu viedokli, bet viņi nobijās!"
"Protams, atbildība to diriģēt ir ļoti, ļoti liela, bet es tā kā baigi nestresoju – es ļaujos, ļaujos," turpina Māris Sirmais. "Šai dziesmai, tieši pateicoties tam, ka tā ir kā simbols, ir izveidojies uzslāņojums no dziesmu svētkiem uz dziesmu svētkiem, ko iedod kopkoris un diriģenti. Tas attiecas gan uz tempu, gan uz dinamiku, gan arī tas izmaina satura atklāsmi. Un tas viss ir veidojies tieši izejot no tā, ka lielais kopkoris ir ļoti specifiska daudzu balsu saaušanās un mums ir pietāte pret mūsu vecmeistariem, kuri reiz izpelnījušies šo godu diriģēt Vītola balādi.
Mans mērķis ir atgriezties pie Jāzepa Vītola un Ausekļa. Vienkārši, pavisam vienkārši, un man nekāda cita skaidrojuma nav! Es dziedātājiem saku – atveriet, lūdzu, grāmatas un apskatieties notīs, tur viss ir!
Es jaunu pasauli neatklāšu, atgriežamies pie Vītola iecerēm un Ausekļa domas plūduma, un arī pie mūzikas materiāla, kas ierakstīts notīs!"
Jāzeps Vītols šo dziesmu neesot uzskatījis pat par pietiekami novatorisku, lai iesniegtu kādā dziesmu konkursā, mums tā kļuvusi par kora balādi ar episku vēstījumu, pateicoties Ausekļa tekstam, tā ir ierakstīta Latvijas Kultūras kanonā. Tā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas himna, mums Daugavas krastā ir augšāmcēlusies sava Gaismas pils, mūsu sirdīs tā arvien iededz gaismu.
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
