Interese par tautastērpiem pieaug no gada uz gadu. Tautastērpu ekspertiem šķitis, ka par sava dzimtā novada brunčiem un citām tērpa detaļām jau ļoti interesējušies pirms pieciem gadiem – uz mūsu valsts simtgadi. Taču nekā – Dziesmu svētku simtpiecdesmitgade sit pušu visus iepriekšējos svētkus. Pirmā tautastērpu modes iezīme šogad ir interese par pareizu tērpa nēsāšanu, perfektām detaļām jeb par pareizi nokomplektētu tautas tērpu.
Tautastērpu eksperte Ziedīte Muze stāsta: "Ļoti daudz, īpaši jau kolektīvi, deju kolektīvi un kori, nāk un vaicā, kā būtu pareizi. Ja ir tērps, varbūt vajag kaut ko pamainīt, pielabot vai iekļaut, tad ir tas jautājums – kā būtu pareizi? Ko vajag vēl izdarīt, lai tas tērps atbilstu mūsu novadam?"
Ja pirms pieciem gadiem gan deju kolektīvu, gan koru uzmanības centrā vairāk bija Latgales tautastērpi, tad tagad liela daļa svētku dalībnieku vēlas tērpties Latvijas piektā vēsturiskā novada – Augšzemes jeb Sēlijas tērpos.
Tomēr arī tautastērpa pasūtītāji dalās divās ļoti raksturīgās daļās – vieni, kas par tērpu sākuši interesēties tūlīt pēc iepriekšējo svētku beigām, bet otri – kas sāk galus vilkt kopā tikai tagad. Daudziem pēdējais brīdis pienāks nedēļu pirms Dziesmu svētkiem. Tautas tērpu darinātāji ir ļoti priecīgi, ja potenciālais tautastērpa nēsātājs ir pabijis konkrēta novada vai pagasta muzejā un izpētījis katru detaļu savam novadam raksturīgajā tērpā.
"Piemēram, ka Augšzemes brunčos ir vajadzīgs batikots pavediens, lai tie brunči būtu tādi, kā senāk bija, ka nebūt ne visi brunči ir jāliek ielocītēs, ka ir savilkums – gan lielākas, gan mazākas ielocītes, gan speciāli apstrādātas apakšmalas. Katrai tērpa sastāvdaļai, kad aizej uz muzeju un sāc pētīt, atrodas ļoti interesantas lietas," stāsta tautastērpu eksperte. Turklāt, pētot konkrēta novada muzeju krātuves, aizvien var atrast kaut ko jaunu, kādu līdz šim pat speciālistiem nezināmu niansi.
Tautastērpu tēma ļoti tuva ir arī Dziesmu un Deju svētku izpilddirektorei Dainai Markovai, kura svētkos arī vēlas tērpties Augšzemes jeb Sēlijas tērpā, kas šķitis pilnīgs atklājums un, viņasprāt, pilnībā atšķiras no pārējiem tautastērpiem.
"Josta tapusi. Brunču vēl nav. Villaine top. Josta – nu tāda.. skaista, smalka, viens raksts pāriet citā rakstā. Brunču audums būs sarkanīgāks. Lina josliņa, lai bruncis kuplāk stāv. Arī izšuvumiņu apkaklīte un skaisto rokas galu. Arī galvas auts man likās ļoti skaists un cēls," par sava tērpa ieceri stāsta Daina Markova.
Viņa atzīst, ka tautastērpu būs jāprot nēsāt: "Tas arī nav vienkāršs uzdevums. Jāatceras tā mugura. Visu laiku par to muguru."
Dziesmu un Deju svētkos Daina Markova iepriekš vilkusi Vidzemes novada tautastērpu un ar to atradusies skatītāju rindās. Viņas sens sapnis ir, ka, tāpat kā svētku dalībnieki, arī skatītāji koncertus ierastu baudīt tautastērpā.
"Īpaša sajūta, ka tu uzvelc to tērpu.. un, kas man patīk – katra sieviete izskatās ļoti skaista tautastērpā. Ļoti skaista. Lai kādas mēs nebūtu – visdažādākās," piebilst Dziesmu un Deju svētku izpilddirektore.