Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu veido gan valsts, gan pašvaldību finansējums. Kā skaidroja Logina, mērķis ir panākt, ka valsts mērķdotācijas daļa tiktu pielīdzināta pašvaldības daļai. "Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešami tiešām lieli finansiālie līdzekļi, kurus šobrīd mēs neredzam," atzina ministre, skaidrojot, ka, lai būtiski kāpinātu māksliniecisko kolektīvu atalgojumu, nepieciešami 4,9 miljoni eiro. "Lai sāktu šo procesu, lai spertu pirmos soļus un signalizētu, ka mēs tiešām ejam uz to, šobrīd ir jāatrod vēl 1,2 miljoni. Meklējam, strādājam, Saeimā norisinās sarunas ar visām frakcijām gan politiskā līmenī, gan arī nozares pārstāvji runā ar politiķiem. Es ticu, ka mums ir iespējams atrast risinājumu." Logina norādīja – alternatīva māksliniecisko kolektīvu atalgojuma palielināšanai būtu līdzekļus meklēt Kultūras ministrijas bāzes budžetā. "Tas ir kaut kas tāds, ko es ļoti nevēlos darīt, tīri tāpēc, ka Kultūras ministrijas budžets ir plāns un tur nav īsti, kur griezt," sacīja ministre.
Logina apstiprināja – minētos 1,2 miljonus eiro ministrija cer atrast topošajā, 2024. gada budžetā, savukārt pārējo summu – pēc tam.
Logina arī uzsvēra, ka būtiski ir sakārtot sistēmu, kā māksliniecisko kolektīvu vadītāji saņem atalgojumu. Pašlaik tiekot strādāts pie konceptuālā ziņojuma. "Mums ir jāsakārto, kā šie cilvēki tiek nodarbināti, kas un kādā veidā viņiem maksā," skaidroja Logina. "Tā ir otra šī stāsta daļa – ne tikai finansējuma meklēšana, bet arī sistēmas sakārtošana. Tos nevar skatīt atrauti."
Tikmēr Dziesmu svētku biedrība sociālajā tīklā "Facebook" norādīja: "No biedrības puses turpinām darbu ar politiskajām partijām, lai 2024. gada budžetā iekļautu plānotos 4,9 miljonus. Aicinām arī Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru turpināt sarunas budžeta kontekstā par plānoto pieaugumu pilnā apmērā. 1,2 miljoni nav adekvāta un pamatota summa."
KONTEKSTS:
Pēc asām diskusijām svētku izvērtēšanas konferences atklāšanā, kurā diriģenti prasīja skaidru atbildi kultūras ministrei algu jautājumā, un Latvijas Diriģentu asociācijas atklātās vēstules Kultūras ministrijā 3. novembrī turpinājās diskusijas īpašā darba grupā, kurā lemts virzīt tālāk Finanšu ministrijai ziņojumu par dziesmu un deju svētku amatierkolektīvu vadītāju atalgojumu.
Latvijas Diriģentu asociācija atklātā vēstulē valdībai norādīja, ka par dziesmu svētku fenomenu kā nacionāli svarīgu lomu rakstīts vairākos dokumentos, taču realitāte esot skarba un diriģentu profesionālais ikdienas darbs esot apdraudēts. Asociācijas ieskatā nozares izstrādātais kolektīvu vadītāju atalgojuma modelis Kultūras ministrijai neesot prioritāte. Līdz ar to nākamā gada budžetā tas arī neesot iekļauts. Un, ja šo neiekļaus, tad nākamie dziesmu un deju svētki būšot apdraudēti.
Šobrīd dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par darbu vienā kolektīvā no valsts saņemot 39,69 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ietver gan koru, gan deju kolektīvu, kokļu ansambļu un pūtējorķestru vadītājus. Savukārt pārējie dziesmu svētku kolektīvu vadītāji par viena kolektīva vadīšanu saņem 19,84 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pārējo finansējumu kolektīviem nodrošinot pašvaldības, un tas var būtiski atšķirties.
Asociācijā aprēķināts – lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, būtu nepieciešami 16 miljoni eiro, kamēr, lai nodrošinātu minimālo atalgojumu izdzīvošanai, būtu nepieciešami 4,9 miljoni eiro.
2024. gada valsts budžets Kultūras ministrijas atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – sasniegs 243 075 885 eiro. Tai skaitā, apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumus, KM atbildības lomām piešķirti papildu 13,7 miljoni eiro – kultūras nozarei 2024. gadā papildu piešķirti gandrīz 8,1 miljons eiro, savukārt mediju politikai – 5,5 miljoni eiro.
