Ilmārs Pumpurs atklāja, ka šis Kapelu maratons ir Latvijā lielākais tautas muzikantu pasākums. Visas grupas, kas gribējušas piedalīties Dziesmu svētkos, ir piedalījušās starplaikā dažādos pasākumos, pierādījušas sevi un ir klāt. "Šodien esam šeit, lai, līdzīgi kā Dziesmu svētku gājienā, dižotos, lepotos, rādītu savu spēku un atgādinātu pasaulei, ka esam, ka esam forši, dažādi, daudzveidīgi un varam krāšņot gan Dziesmu svētkus, gan Latvijas kultūrvidi kopumā," stāstīja Ilmārs Pumpurs. Kapelu maratons vienkopus pulcē instrumentālās tautas mūzikas grupas – lauku un pilsētas kapelas, tautas mūzikas ansambļus, muzicējošās folkloras un postfolkloras kopas. Katrā svētku starpposmā rodas atkal jaunas grupas, kas vēlas piedalīties un būt tautas mūzikas apritē. Pirmajā reizē pulcēts ap 40 grupu no visas Latvijas. Šis ir jau ceturtais Kapelu maratons, kurā piedalās jau vairāk nekā 400 dalībniekiem no 60 mūzikas grupām.

Šī ir nosacīti jauna tradīcija, kurai paši arī ir iniciatori, jo vēlējušies, lai tautas muzikanti var parādīt savu individualitāti un pilnvērtīgi piedalīties Dziesmu svētkos. "Nācām ar uzstādījumu, ka katras kapelas vērtība ir tieši viņu individuālais skanējums, tas ko tikai viņi vieni paši var parādīt, jo, saliekot visas grupas koporķestrī, mēs pazaudējam to individualitāti, odziņu, katra savdabīgo repertuāru, spēles manieri. Tā radās doma par pasākumu," pastāstīja rīkotāji. Grupu lielais skaits arī loģiski vedis pie formāta – maratona visas dienas garumā. 

Bet kāda ir kapelas muzikantu ikdiena? ""Hāgenskalna muzikantu" ikdiena, tāpat kā daudziem muzikantiem, ir gan mēģinājumu darbs, jauni gabaliņi tiek meklēti, iestudēti. Viena no tām mūsu odziņām, ar ko cenšamies spīdēt, – mēs mēģinām atrast un izcelt tās senās, aizmirstās dziesmas vai varbūt kādreiz vecākai paaudzei vēl no bērnības kaut kur atmiņā aizķērušās. Ir arī dažādi pasākumi gan šeit pat Rīgā, gan daudz kur Latvijā, kur mūs pazīst un aicina, labprāt piedalāmies," stāstīja Pumpurs.  Pasaules turnejas pagaidām gan grupai izpaliekot, jo žanra specifika ir tāda, ka šai mūzikai galvenais klausītājs ir latviešu publika: "Tā, kas saprot tekstu, to smeldzi, to sakņu sajūtu šajā mūzikā," skaidroja Pumpurs. Kapelas mūzikas instrumentu sastāvs izvēlēts, balstoties uz Latvijā, īpaši Vidzemē izplatītu tradicionālo lauku kapelu sastāvu, tas ir viens plēšu instruments, kas senāk varēja būt arī ermoņikas, un stīgu instrumentiem. "Hāgenskalna muzikantu" gadījumā tie ir akordeons, vijole, kontrabass un dūru cītara, kas, kā uzsvēra Pumpurs, ir dzīvais latviešu nemateriālās kultūras mantojums.

Maratona dalībnieku parāde, visu dalībnieku uzstāšanās jau no pl. 11 rītā skatāma uz galvenās – Vērmanes dārza skatuves, bet garākas individuālās programmas dienas gaitā tiks piedāvātas Esplanādē – uz Zaļās skatuves pie Raiņa pieminekļa un uz Mazās skatuves, kur kapelu spēlētā deju mūzika uz vakara pusi ļaus Dziesmu svētku dalībniekiem un viesiem iejusties īstā vasaras zaļumballes noskaņā.

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.