Bērnu folkloras kopu koncerts nebūt nav vienīgais pasākums, kas sestdien notiek Esplanādē. Gan šeit, gan Vērmanes dārzā visus pasākumus fiziski nevarētu apskatīt. Kopā to ir ļoti daudz un noslēdzas tikai 11 naktī.
Piedalās 130 Latvijas un Diasporas folkloras kopas.
Daži piemēri – latgaliešu viesmīlība un dižošanās, vidzemnieku dziesmu krāšņums, zemgaliešu humors un prātīgums, kurzemnieku jestruma un tiešuma stāsts, pirmo reizi dziesmu svētkos – Kadriļu stunda.
Tas ir tikai mazumiņš, tur ir vēl un vēl.
Seko līdzi Dziesmu un deju svētkiem!
Sabiedriskie mediji no 30. jūnija līdz 9. jūlijam pārraidīs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises.
Viss saturs par Dziesmu un deju svētkiem saplūdīs sabiedrisko mediju portālā LSM, kur rādīs Dziesmu un deju svētku norišu tiešraides. Portālā pieejams svētku pārraižu kalendārs un plašs oriģinālsaturs.
"Es arī ikdienā jūtos latviski, bet dziesmu svētkos, protams, ir prieks, ka tā visa ir vairāk un cilvēku arī vairāk. Taču ir svarīgi arī ikdienā saglabāt to latvietību," saka Gunta, piebilstot, "šeit ir divas skatuves, kur nemitīgi kaut kas notiek. Ir Vērmaņdārzā kādas divas skatuves. Vai vismaz viena. Jāredz ar vaļā acīm, ausīm un arī sirdi."
"Rādām jaunajai paaudzei, kādi ir tie īstie svētki," cerību pauž Ilze, kura pirmo reizi šeit ir kā skatītāja. "Ir savi plusi arī kā skatītājam. Var daudz ko paspēt apskatīt, dalībniekiem tas ne vienmēr izdodas."
"Manas sievas ģimene ir latviešu. Viņas vecvecāki ir no Dobeles, un šī ir otrā reize, kad esam šeit, lai svinētu Dziesmu un deju svētkus. Mēs mīlam Latviju, ir lieliski," savas sajūtas pauž Mihaels.
Kristīne un Oskars tikmēr stāsta, ka pēc programmas neiet, ķer mirkļus, iepērkas: "Viss ir ļoti skaisti."
KONTEKSTS:
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.
