Tautastērpi uz augstceltņu fona un to nēsātājiem veltīti smaidi un jautājumi "No kurienes esat?" – skati, kas aizvadītajās dienās Toronto ielās nebija retums. Dziesmu un deju svētki ir ieņēmuši lielpilsētu.
Lai tiktu līdz svētku kulminācijas notikumiem – kopkora koncertam un deju lieluzvedumam –, daudzas stundas jāpavada garos un vērtīgos mēģinājumos.
Tur sastopami arī dziedātāji no Zaubes – 694 cilvēku liela pagasta Latvijā. Aizvadīto Dziesmusvētku iedvesmots, vietējā veikala īpašnieks, kurš pats korī nemaz nedzied, nolēmis, ka pagasta korim jāskan arī pasaulē. Ar labvēļa atbalstu vien gan bijis par maz, tāpēc koristi nodibinājuši biedrību, rīkojuši koncertus par ziedojumiem, palīdzējusi arī pašvaldība, draugi un radi.
"Organizējot pasākumus un sevi visādi reklamējot, un, protams, arī paši no sevis ieliekot visus līdzekļus, kas ir, mēs visi centāmies un nokļuvām šeit. Un dažiem [no mums] šie ir pirmie braucieni ārpus Latvijas," stāstīja Zaubes kora dziedātāja Baiba Šmite.
"Mamma likvidēja lopus, un es visus savus pārdevu, lai sanāktu biļete un tiktu uz šejieni," atklāja Zaubes kora dziedātājs Kaspars Ķuzis.
Ar tikpat lielu entuziasmu sporta hallē savam iznācienam deju lieluzvedumā gatavojas no visas pasaules sabraukušie dejotāji.
Dalībnieku jaudu un ieguldījumu redz un novērtēja arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
"Jūs tikko minējāt šos fantastiskos, aizkustinošos piemērus... Tas, ka cilvēki tiešām tik ļoti daudz sevi ziedo – savu laiku, naudu un dažreiz pat mantu, tas tikai liecina, ka tādu tautu pievarēt būs grūti!" atzina Rinkēvičs.
Mēģinājumu process ir skaists, bet nereti arī nogurdinošs. Bet, kas gan ir nogurums, ja vakarā iespēja atpūsties – dziedot un dejojot, protams!
Kopkoru koncertā šogad izskanēja arī vairāki jaundarbi. Visjaunākā autore ir Laura Legzdiņa, kurai nule apritējis 21 gads. Viņa radījusi apdari tautasdziesmai "Velējosi, skalojosi".
"Es pandēmijas laikā sāku prieka pēc apdarināt tautasdziesmas. Visa sabiedrība bija mājās, un bija noguruma sajūta. Vajadzēja kaut kā uzmundrināt, kaut ko darīt. Es sāku aranžēt un filmēt visādas dziesmiņas. Komponists Juris Ķeniņš to ieraudzīja, un viņš teica: "Laura, vai Tu neesi domājusi par komponēšanu?" atcerējās Legzdiņa.
Tagad Laura pirmoreiz dzirdēja, kā viņas skaņdarbu izpilda kopkoris.
Viņa atzina, ka sajūta ir neaprakstāma, lieliska. "Man ir tāda pateicība un gods to piedzīvot. Tas ir man mīlestības darbs, un ir ārprāts dzirdēt kaut ko, ko es sacerēju uz koklītes mežā viena – ka tūkstoš cilvēku to iemīlēja un ar savām balsīm un savām stīgām to dara dzīvu. Tas tik skaisti izklausījās!" sacīja Legzdiņa.
Koncerta programma ir augstvērtīga un brīžiem dziedātājiem izaicinoša. Bet tad nebija šķērslis labākajām draudzenēm no Austrālijas, kas nolēma pieteikties svētkiem un divatā mājās iemācīties visas dziesmas.
"Dziesma ir mīlestība! Mēs tā gribējām piedalīties un [būt] ar citiem latviešiem. Tie ir skaisti un vienreizēji pārdzīvojumi!" sacīja dziedātāja no Austrālijas Karina Lēmane.
"Tā ir kopīga sajūta! Mēs visi esam latvieši, mēs visi runājam to pašu valodu, mēs varam dziedāt tās pašas dziesmas. Ir brīnišķīga, kopīga sajūta!" piebilda dziedātāja no Austrālijas Māra Rumpe.
Te bija visskanīgākie akordi un visskaistākās klusuma pauzes. Te bija asaras, te bija smaidi. Te bija neskaitāmi "Sveiks, lai dzīvo!" Un šeit ir patiesa latviešu Dziesmusvētku atmosfēra.
Dziesmu un deju svētki Toronto aizvadīti. Bet apņēmīgākie jau meklē nākamos citā pasaules malā.
