Īsumā:

• Daugavas stadionā ievērojami samazinājusies brīvā platība, kurā var notikt mēģinājumi un atrasties svētku dalībnieki, gaidot savu uznācienu. 
• Būvniecības ekspertiem vislielākās bažas rada operatīvo dienestu brīva kustība teritorijā  ārkārtas situācijā.
• Svētku  laikā  topošās manēžas būvlaukums un Daugavas stadiona teritorija, kurā atradīsies dejotāji,  būs divas pilnībā nodalītas zonas.
• Vienošanās ar būvniekiem paredz, ja celtniecības troksnis traucēs dejotājiem, darbus apturēs stundas laikā. 
• Deju svētku noslēguma koncerta projekta vadītāja Diāna Čivle aicina domāt par jaunām iespējām organizēt Deju svētkus, lai visi justos komfortabli.

Dejotāji vairs nebūs Daugavas stadiona "karaļi"

Horeogrāfei Dagmārai Bārbalei kā deju svētku virsvadītājai šie būs otrie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Atceroties iepriekšējos svētkus 2018.gadā, viņa saka, ka toreiz dejotāji bijuši  Daugavas stadiona karaļi. Tagad viss esot mainījies.

"Tā situācija, protams, nav mums labvēlīga. Tas mūsu uzdevums ir šo situāciju ņemt tādu, kāda viņa ir, izdarīt maksimāli labāko to, ko mēs varam izdarīt, paļauties uz to, kā arī dejotāji, būdami pieauguši cilvēki un atbildīgi, disciplinēti un tā, ka mums izdosies ar šo situāciju tikt galā," cer RTU Tautas deju ansambļa "Vektors" mākslinieciskā vadītāja. 

Plašie laukumi, kas pletās ap stadionu, ir apauguši būvēm. Pirms diviem gadiem ekspluatācijā stadiona labajā pusē tika nodota jaunā ledus halle, tagad top vieglatlētikas manēža.

Dagmāra Bārbale atzīst, ka virsvadītājiem izplānot dejotāju plūsmu ir kļuvis krietni sarežģītāk:

"Mums ir ļoti, ļoti jāplāno šīs dejotāju plūsmas, un to mēs arī darām sadarbībā ar laukumu asistentiem, tur būs vēl papildus tam, kas parasti tiek Daugavas stadionā darīts.

Ir ļoti, ļoti jārēķinās ar to, ka šie cilvēki ir jāatved līdz laukumam un attiecīgi arī pēc tam jādabū nost no laukuma. Tas, protams, sarežģī un apgrūtina mūsu darbu."

Būvniecības pārtraukšana stadiona teritorijā līgumā nav paredzēta

Pēc sākotnējiem plāniem vieglatlētikas manēža, par kuru būvniecības līgums tika noslēgts 2021. gada 1. jūlijā, bija jānodod ekspluatācijā jau šī gada sākumā. Tas nenotika. Tagad termiņš ir pagarināts līdz gada beigām un būvnieki nav gatavi dīkstāvei nevienu dienu, pat apstākļos, kad līdzās būs 17 tūkstoši dejotāji un pilnas skatītāju tribīnes.

"Darbus nav iespējams pārtraukt, jo objekts ir jāpabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim un jebkādas atkāpes no būvdarbu grafika apdraudētu Eiropas projekta izvirzītos sasniedzamos mērķus,"

rakstiskajā atbildē "Kultūršokam" norāda Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Praktizējošais jurists Jānis Uzulēns uzskata, ka līgumā bija jāiekļauj 10 dienu dīkstāve Deju svētku laikā: "Tā ir tikai un vienīgi pasūtītāja nostājas sadaļa, ja pasūtītājs to būtu domājis brīdī, kad – nevis šis līgums tika noslēgts, jo tad, kad noslēdza šo līgumu, bija paredzēts, ka šo būvi uzbūvēs līdz šim pasākumam, bet brīdī, kad pagarināja un saprata, ka šis termiņš pārklāsies ar Deju svētku norisi. Iespējams, ka pasūtītājs varēja lūgt šo 10 dienu periodā būt mazaktīvs."

Vieglatlētikas manēžas pasūtītājs ir Izglītības un zinātnes ministrijas kapitālsabiedrība – kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions".

Deju svētku noslēguma koncerta projekta vadītāja, producente Diāna Čivle norāda, ka sākotnējā sarunu pozīcija, darbu apturēšana no 3. jūlija līdz 8. jūlijam, bet nācās pieņemt kompromisa variantu:

"Sākās sarunas, kuru laikā mēs vienojāmies un atradām risinājumus."

Pēc BVKB Būvdarbu kontroles nodaļas vadītāja Sandra Celmiņa teiktā būvprojektā nekādi risinājumi nav iekļauti:

"Normatīvos ir noteikts, kad mēs veicam savas pārbaudes, mēs pārbaudām, vai būvdarbi tiek veikti atbilstoši būvprojektam. Ja kādam no būvniecības ierosinātājiem vai projektētājiem rodas ideja kaut kā savādāk veikt būvdarbus, viņi to visu paredz būvprojektā. Pagaidām, iepazīstoties ar šo būvprojektu, tāda sadaļa par būvdarbu organizāciju Dziesmusvētku laikā es neatradu."

Svētku organizētāji sola – dejotāji būs drošībā

Deju svētku noslēguma koncerta projekta vadītāja Diāna Čivle stāsta, ka uz svētku laiku topošās manēžas būvlaukums un Daugavas stadiona teritorija būs divas pilnībā nodalītas zonas. To pašu "Kultūršokam" apgalvo arī Daugavas stadiona pārstāvji:

"Varam apstiprināt, ka teritorija būs droša svētku dalībniekiem. Viss būvlaukums ir pilnīgi norobežots un tur nav iespējama nesankcionēta cilvēku iekļūšana.

Būvlaukums arī tiek apsargāts 24/7, lai kontrolētu iekļūšanas mēģinājumus arī naktī. Sakarā ar to, ka būvdarbi netiks pārtraukti visi veicamo darbu veidi tiek saskaņoti ar svētku organizatoriem, lai būvdarbu dēļ netiktu traucētu dalībnieku vai skatītāju mēģinājumi un koncerti."

Diāna Čivle ir pārliecinājusies, kā būvnieki ir ļoti atbildīgi un visus savus darbus pakārtojuši pasākumu norisei. Jurists Jānis Uzulēns atzīst, ka būvlaukums jebkurā situācijā paliek būvlaukums:

"Es domāju, ka no tāda risku menedžmenta – tas nav ne drošāk, ne nedrošāk kā jebkurā citā vietā, kur notiek būvdarbi, jo jebkurš celtnis kritiskā brīdī var nogāzties jebkurā vietā."

Diāna Čivle uzsver, ka nekādu celtņu radīto apdraudējumu svētku dalībniekiem nav: "Darbi notiek tikai apjoma iekšpusē un ir iekštelpu apdares darbi, nekādi celtņi netiek lietoti, piegādes nenotiek, tas ir viss, kas ir saskaņots ar būvniekiem par šo periodu, kad jau sākās mēģinājumi."

Svētku rīkotāji apzinājušies riskus, kas varētu rasties ārkārtas situācijās

Ekspertus visvairāk uztrauc situācija, ja salīdzinoši noslēgtajā teritorijā, kurā atrodas tik daudz cilvēku, notiek kāds negadījums un jāiesaista glābšanas dienesti:

"Šurp viņi atbrauks kaut kā, bet prom  – tas ir galvenais risks. Manā skatījuma joprojām galvenais dienestu loks ir neatliekamā palīdzība, glābšanas dienests un policija, kuriem būtu jārūpējas par drošību un rīcības algoritmu tad, ja notiek kāda nelaime," norāda Jānis Uzulēns.

Svētku organizētāji stāsta, ka izspēlēti rīcības scenāriji dažādām situācijām. "Operatīvā vadības grupa, kas jau strādā labu laiku, ir bijusi vairākas reizes šeit un vērtējusi situāciju, neapšaubāmi, tas, ko visi saprot, ka teritorija, kurā atradīsies dalībnieki, vairāk nekā 17 000 dejotāju un koncertu laikos arī skatītāji vēl 10 000, ka tas ir ļoti liels izaicinājums.

Mēs ļoti rūpīgi strādājam pie plūsmām, pie tā, kādā veidā organizēt gan skatītāju ienākšanu, gan dalībnieku apmaiņu. Tiks veidots arī īpašas drošības pārbaudes, kas notiek tajā brīdī, ja sākas ugunsdrošības trauksme vai kāda cita trauksme.

Arī tas ir ieplānots saistībā ar dalībnieku mēģinājumiem. Mēs gatavojamies ļoti rūpīgi, jo mēs ļoti labi apzināmies šo lielo izaicinājumu," uzver Diāna Čivle.

Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš ir pārliecināts, ka tiek darīts viss,  lai būtu droši:

"Tā sajūta varbūt brīžiem ir savāda, jo kāpēc mēs Latvijas tautai nozīmīgos svētkos atrodamies šādā situācijā, un tā nav jauna situācija.

Tā nav tikko radusies, tas jau bija zināms kādu laiciņu iepriekš, ka tieši tā tas arī būs. Taču, kā jau es minēju iepriekš, nu mēs tā kā ļoti, ļoti domājam par to, lai tā vide, kurā mēs atrodamies, no mūsu puses, tiktu veidota droši."

Vairāk par jaunbūvi uztrauc līdzās esošo ceļu remonti

Tautas deju ansambļa "Dancis" mākslinieciskajam vadītājam Rolandam Juraševskim vairāk par vieglatlētikas manēžas celšanu līdzās Deju svētku centrālajai norises vietai bažas rada pārējie būvdarbi, kas ietekmē  piebraukšanu stadionam:

"Dodoties tagad, man laimīgi nācās izbraukt, bet šeit apkārtējā zona, pieguļošā zona vēl nav sakārtota, un, ja jāiet pa tādu… Arī celtniecības process tas ir, būvdarbi, vai tas ir asfalta liešana, trotuāru likšana, tas vēl nav sakārtots. Es ļoti ceru, ka organizatori, kas par to atbild, būs padomājuši un būs kaut kādi grafiki izstāstīti, maršruti, varbūt būs papildu transports."

Kā pirms nedēļas "Kultūršokam" skaidroja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), pašvaldības pasūtītie būvdarbi tiks apturēti, bet ne pabeigti.

Deju svētku noslēguma koncerta projekta vadītāja Diāna Čivle stāsta, ka piekļūšana būs: "Mums ir ļoti rūpīgi jāsaplāno gan visas trīs dalībnieku ieejas, kas ir saplānotas tā, lai dalībnieki varētu nedrūzmēties un maksimāli raiti ienākt stadionā, gan arī dalībnieku izvietojums ne tikai, kā tas bijis iepriekš, centrālajā tribīnē, bet arī visā hokeja hallē, mēs esam ļoti, ļoti rūpīgi izvērtējuši un izmantojam visas iespējas."

Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš atzīst, ka šobrīd prioritāte ir tieši pašu dejotāju komforts:

"Liekot roku uz sirdi, mēs domājam par to, lai dejotāji labi justos arēnā pašā. Lai būtu drošas uznācienu un nogājienu vietas, jo tās arī mums ir apgrūtinātas dēļ, tā ka, pieņemsim, ledus halle ir tuvu pašam stadionam.

Ja dejotājs labi jutīsies šajā arēnā, tad es domāju, ka arī skatītājs būs aizmirsis, ka viņam bija jāiet cauri būvlaukumam, lai nokļūtu Daugavas stadionā."

Ja celtniecības radītais troksnis būs pārāk liels, darbus apturēs

Deju svētku noslēguma koncerta rīkotāji mēģinājuši arī noteikt, kāds un cik traucējošs varētu būt būvdarbu radītais troksnis Daugavas stadionā. Secinājums – jaunais būvlaukums ar samazinātu aktivitāti nav skaļāks par notiekošo uz tilta. Deju svētku virsvadītāja Dagmāra Bārbale atzīst, ka trokšņu līmenis Daugavas stadionā vienmēr ir bijis liels:

"Kas attiecās uz būvdarbiem, nu tur mums ir atbildīgie dienesti, kas par šo lemj un spriež, un mums atliek uzticēties, ka viņi savu darbiņu ir izdarījuši. Ka tas viss, kā ir pielemts, ir droši un pašiem vienkārši būt atbildīgiem un uzmanīgiem.

Ja tur ir tā sēta un tur nedrīkst iet, tad vienkārši pašiem neriskēt, netaisīt pigorus un nelīst tajā būvlaukumā."

Producente Diāna Čivle  norāda, ka par celtnieku trokšņošanu ir panākta vienošanās: "Ja gadījumā mums, mākslinieciskajiem vadītājiem vai dejotājiem kaut kas traucēs, tad būvnieks stundas laikā pārtrauks savus darbus."

Iespējams, pēdējie Deju svētki Daugavas stadionā

Deju virsvadītājiem notiek sanāksme pēc sanāksmes, lai saprastu, kā vislabāk noorganizēt deju lielkoncertus sarežģījumiem pilnajā vidē. Nav arī skaidrs, vai dejotājiem, kas Rīgā ieradīsies no citām Latvijas pilsētām un pēcāk izmantos sabiedrisko transportu, būs iespēja koncertā mainīt tērpus.

Kā pirms nedēļas intervijā "Kultūršokam" atzina Dziesmu un Deju svētku izpilddirektore Daina Markova, drošības un veselības riski un daudzās neskaidrības likušas pieņemt lēmumu netirgot biļetes uz deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ģenerālmēģinājumu.

Grūtības, ar kurām jāsaskaras, ir iemesls, kāpēc, iespējams, piedzīvosim pēdējos deju svētkus Daugavas stadionā. 

"Es teiktu, ka šis ir brīdis, kad mums ir jāiet tālāk un jādomā par jaunām iespējām organizēt Deju svētkus tā, lai visi justos komfortabli un labi, lai varētu realizēt mākslinieciskās idejas bez ierobežojumiem. Un Daugavas stadions, kas ir sporta būve primāri, ir tiešām sporta būve, vai te ir vieta Dziesmu svētkiem un deju svētkiem – tas ir diskutabli," uzskata Deju svētku noslēguma koncerta projekta vadītāja Diāna Čivle.