"Svētku lāde"
No 1. līdz 30. jūnijam darbdienu rītos "Klasikā" skan "Svētku lāde", no kuras ārā ceļam interesantus un mazāk zināmus faktus no Dziesmu un deju svētku 150 gadu senās vēstures.
Liela daļa sižetu tapuši sadarbībā ar Rakstniecības un Mūzikas muzeja pētniecēm un mākslas ekspertēm, kuras piedalījušās arī jaunās ekspozīcijas "Dziesmusvētku telpa" tapšanā, bet ir arī virsdiriģentu un virsvadītāju, kā arī tautas tērpu pētnieku un darinātāju stāstījumi.
Cikls tapis ar Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.
No 1919. līdz 1940. gadam pūtēju orķestru flagmaņi ir armijas kara orķestri, un arī pirmie aranžētāji ir kara orķestru kapelmeistari, no kuriem daudzi skolojušies Ādolfa Ābeles vadītajā Latvijas Konservatorijas kara kapelmeistaru klasē: Alfrēds Segliņš, Kārlis Ozols, Voldemārs Stiebriņš.
Ļoti ražīgi šajā jomā strādāja Kārlis Paucītis. Arī pašreiz daudziem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sastopamajiem Rietumeiropas komponistu darbiem pūtēju orķestriem kā aranžētājs tiek minēts Kārlis Paucītis.
Savu ieguldījumu skaņdarbu aranžēšanā devuši arī profesionāli komponisti: Juris Jurjāns, Jānis Vītoliņš, Ādolfs Ābele un citi. Jāpiebilst, ka šie aranžējumi veikti maziem orķestru sastāviem, kādi bija kara pūtēju orķestri, kur dominējošā loma bija metālpūšamo instrumentu grupām.
Pēckara periodā pūtēju orķestru mākslinieciskā augšupeja sākās 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā līdz ar pūtēju orķestru salidojumu rašanos un pašdarbības pūtēju orķestru atgriešanos Dziesmu svētku apritē. Tiek izveidoti daudzi labi un muzikāli spēcīgi orķestri, un tiem bija vajadzīgs atbilstošs repertuārs. Parādījās veiksmīgas un, jāatzīst, arī neveiksmīgas aranžijas pūtēju orķestrim.
Orķestru mākslinieciskais līmenis jo sevišķi cēlās 70. gados.
Tika nodibināts profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", kura diriģenti bija izcili aranžētāji: Gunārs Ordelovskis, Jakovs Raskins, vēlāk arī Mendelis Bašs un Aivars Krūmiņš.
Daudzos amatierorķestros diriģenti un mūziķi ļoti veiksmīgi aranžēja skaņdarbus saviem orķestriem: Rīgā – Augusts Krisbergs, Jānis Palkavnieks, Hermanis Eglītis, Jānis Ābols, Pēteris Rudzītis, Vilnis Šmīdbergs, Tukumā – Jānis Kronītis, Ogrē – Vilis Kokamegi un Dmitrijs Grozovs, Daugavpilī – Jānis Butāns un Raimonds Igolnieks, Siguldā – Jānis Raslavs un Ilgvars Ikass, Limbažos – Leons Eņģelis, Liepājā – Jēkabs Ozoliņš, Cēsīs – Jānis Grasis, Aucē – Arnolds Sabulis.
80. gados nāca jauna aranžētāju paaudze, tagadējie šī gada Dziesmu svētku pūtēju orķestru lielkoncerta "Laiks iet pāri" virsdiriģenti Raitis Rērihs, Andrejs Cepītis, Raitis Ašmanis, Andis Karelis.
Tā kā pēdējos 30 gados kardināli mainījies gan pūtēju orķestru sastāvs, gan pūtēju orķestru skaņdarbu izpildījums, lai iegūtu orķestru mūsdienīgu skanējumu, daudzi agrāk veiktie aranžējumi tiek pārstrādāti, taču ir vērtības, kas daudzus gadus nepazūd no pūtēju orķestru repertuāra: Imanta Kalniņa epilogs no kinofilmas "Pūt, vējiņi!" Jāņa Raslava aranžējumā, Aleksandra Būmaņa "Jautrās skroderdienas" un Raimonda Paula "Vella kalpi" Aivara Krūmiņa aranžējumā.
Atzīmējot Dziesmu svētku 150. jubileju, Latvijas labākajiem pūtēju orķestriem būtu vēlams izveidot kompaktdisku ar latviešu komponistu skaņdarbu aranžijām mūsdienu skanējumā. Tad atkal savu spozmi atgūtu tādi latviešu pūtēju mūzikas šedevri kā Jura Jurjāna "Svētku maršs", Jāņa Mediņa tēlojums "Dzimtene", Jāņa Vītoliņa "Latvju rapsodija Nr. 2", Jāzepa Vītola "8 latviešu tautas dziesmas", Jāņa Ivanova "Rāzna".
Pūtēju orķestru darbība Latvijā ir ļoti maz pētīta un aprakstīta, tāpēc aicinājums jaunajiem muzikologiem pievērsties šim vēl joprojām neizpētītajam mūzikas žanram, kas spēlējis lielu lomu daudzu mūziķu dzīvē.
Kā tas jādara? Par piemēru var minēt agrāk pilnīgi neizpētītās Latvijas džeza mūzikas vēstures izpēti Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza mūzikas katedrā un mūzikas izdevniecībā "Jersika Records".
"Svētku lāde"
