Izdzīvot latviešu tautas tradīciju
"Es dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvā "Zīle", un jā, ar "Zīli" plānoju piedalīties deju lieluzvedumā," stāsta Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna. "Mans Dziesmu un Deju svētku dalībnieka stāsts īstenībā ir pavisam jauns, es esmu izgājusi cauri pagaidām diviem pilniem Dziesmu svētku gatavošanās cikliem, piedalījusies vienos Dziesmu un Deju svētkos, šie būtu otrie," viņa stāsta.
Anita Brauna stāsta par svētku sajūtu: "Tad, kad es aizgāju uz Dziesmu svētku Noslēguma koncertu kā parastais dalībnieks un vienkārši sēdēju un baudīju, tur īstenībā man atnāca tā īstā Dziesmu svētku sajūta. Es biju savā pašas darinātajā tautastērpā, es tur sēdēju un vienkārši baudīju brīdi. Tad tiešām es sajutu tādu lielu gan to Dziesmu svētku spēku, gan arī to lielo tautas kopības sajūtu tajā brīdī."
"Man vienkārši patīk dejot! Deja, kustība pati par sevi, tā rada tādu laimes sajūtu, dejotāji saka, ka dejot ir laime, un es tam pilnīgi piekrītu," atklāj Latvijas Radio galvenā redaktore, piebilstot: "Es to patieso Dziesmu un Deju svētku kustības skaistumu esmu atradusi tajā ikdienas mēģinājumu un ikdienas procesā, tad, kad ļoti dažādi cilvēki no dažādām profesijām sanāk vakaros kopā un izdzīvo to latviešu tautas tradīciju – vai tā ir dziesma, vai mūsu gadījumā deja. Tur ir tas skaistums, tā pulcēšanās."
"Es teiktu, Dziesmu svētku kustības spēks ir saknēs," saka Anita Brauna.
Zumoņa, dumoņa, dārdoņa, rīboņa
Arī Latvijas Televīzijas darbinieki ir lieli dejotāji un dziedātāji.
LTV žurnālists Gusts Kikusts stāsta: "Šajos Dziesmu un Deju svētkos es pārstāvēšu jaukto kori "Domino" – koris, kurš pastāv kopš 2011. gada, kurā es esmu akurāt bišķi vēlāk pievienojies, kādā 2012. gada sezonā."
"Notikuma tuvumu drusku baisāku dara tie "Koru kari", kur mēs esam ietrāpījuši šogad, jo mēs ar kori "Domino" esam kvalificējušies augstākajai kategorijai, tas nozīmē arī dalību finālā, un tas nozīmē pavisam cita veida iespringuma pakāpi, nekā tas ir bijis citkārt pirms svētkiem," atzīst žurnālists.
Viens no risināmajiem jautājumiem svētku nedēļās ir laika sadales jautājums, kur Gusts Kikusts norāda: "Trakākais ir plānošana, jo vēl darbs "iekritīs" tajā nedēļā, būs rīti arī vēl "Rīta Panorāmā", un tad būs arī mēģinājumi, un būs vakari, koncerti."
"Šobrīd ir intensīvāki mēģinājumi, protams, kalendāra salāgošana, skatīšanās uz priekšu – kā tad tas jūlijs paies, un reizē tas patīkamais kņudiens, satraukums, ka drīz jau būs klāt," saka žurnālists, esot arī pārliecināts:
"Dziedāt ir forši, tiešām tu jūti to zumoņu, dumoņu, dārdoņu, rīboņu, es pat nezinu, kādus epitetus varētu meklēt, kad visas balss grupas saslēdzas…"
Viņaprāt, Dziesmu svētki ir latviešu kultūras īpašais grāls, kas padara mūs nedaudz dižāku: "Vismaz uz to brīdi, kad tas notiek. Maķenīt stiprāku, maķenīt skaistāku, skanīgāku, pat tad, ja mēs nestāvam uz skatuves, mēs varbūt pat caur televizora ekrānu, varbūt klātienē, vērojam kādu no šiem koncertiem vai notikumiem, un tik un tā mēs jūtamies kā daļa no tā visa, kas mūs uzspicē un paceļ augšup."
Pamatnacionālais kods dziļi sirdī
Raidījuma "4. studija" vadītāja Inese Vaikule šogad Dziesmu un Deju svētkos piedalīsies pirmo reizi. Ideja par pievienošanos deju kolektīvam Inesei Vaikulei radās pandēmijas laikā: " Es būšu deju kolektīva "Latve" viena no dejotājām. Par laimi, mums ir izdevies, lai gan ar mazu pieredzi, bet izturēt – divas skates nu jau aiz muguras, un esam Deju svētku dalībnieku kopiņā."
Par sajūtām viņa atklāj: "Gaidu ar nepacietību un esmu satraukta, jo arī gājiens man būs pirmo reizi, un esmu saņēmusi arī uzaicinājumu no Latvijas Televīzijas paralēli to arī komentēt kopā ar kolēģi Edgaru Raginski, līdz ar to mums abiem būs gan jānoiet gājienā, gan arī tas jākomentē.
Šī diena būs izaicinājumu un, es domāju, skaistu emociju pilna."
"Vienmēr, esot skatītāju rindās Deju svētkos, man ir licies – kaut es varētu piedzīvot, kā tas ir – būt Daugavas stadionā tajā brīdī, būt šajā dejotāju plūsmā, lokā, rakstos, ka tas ir kaut kas ārkārtīgi skaists un īpašs. Pati neesmu dejojusi, tikai bērnudārzā, un man likās, ka tas nav iespējams," saka raidījuma vadītāja.
Viņa atzīst, ka mēģinājumi ir intensīvi, arī šobrīd notiek vairāki koncerti, taču lielākā gatavošanās bija pirms skatēm: "Laikam jau tādēļ to tik ļoti gribējās piedzīvot, ka katros Dziesmu un Deju svētkos, esot skatītāju rindās un stāvot varbūt arī gājiena malā, ir gribējies būt iekšā un izdzīvot, un piedzīvot to pašam.
Es domāju, ka tas nozīmē, ka mūsos katram ir gan šī dejas, gan dziesmas mīlestība, kas, iespējams, ir tas pamatnacionālais kods, kas ir kaut kur dziļi, dziļi sirdī."
Jārēķinās ar zosādu un prieka asarām
Savukārt Anna Evelīna Krišjāne dejo jau astoņpadsmit gadus, un šie būs viņas ceturtie Dziesmu un Deju svētki kā dejotājai.
LTV Ziņu dienesta sociālo tīklu redaktore stāsta: "Es jau vairākus gadus Dziesmu un Deju svētkos pārstāvu tautas deju kopienu, kolektīvus, un šobrīd konkrēti es dejoju deju ansamblī "Daiļrade"."
Runājot par dejas nozīmi savā dzīvē, redaktore saka: "Pirmām kārtām, tautas dejas tāpēc, ka es varu izjust savu sasaisti ar latviešu kultūru, man tā vienmēr ir bijusi tuva. Otrs, dejā, manuprāt, svarīgas ir partnerattiecības. Arī uzvilkt tautastērpu, šo te grezno, man liekas, tad es jūtos skaistākā, viscēlākā, visīpašākā, tas tiešām dod tādu ārkārtīgi īpašu sajūtu."
Anna Evelīna Krišjāne atzīst: "Gatavojoties svētkiem, mēģinājumu ir vairāk, nekā ierasts, jo, arī uzstājoties svētkos, tie ir vairāki koncerti, tas nav tikai Daugavas stadionā. Noteikti uzpucējam tērpus, jau sākam saprast, kas un kā būs jāvelk, kā mēs izskatīsimies. Sākam domāt jau, kur atrast jāņuzāles. Taču galvenais ir tie mēģinājuma procesi, kas ļoti aktīvi notiek šobrīd."
Par sajūtām ziņu dienesta sociālo tīklu redaktore bilst:
"Daugavas stadionā uzstājoties, pārsvarā tur ir tā milzīgā kopības sajūta ar ārkārtīgi daudziem kolektīviem. Mani jau parasti no rīta pārņem tādas spēcīgas sajūtas, un vienmēr ir jārēķinās ar zosādu – var gadīties, ka ir pat jāraud no prieka."
Dziesmu un Deju svētki norisināsies no 30. jūnija līdz 9. jūlijam. Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un Deju svētku tradīciju.
