Daugavas stadionā deju uzveduma mēģinājumā sastapta japāniete Momoka Kušida. Viņa dejo Ventspils deju kolektīvā "Strautuguns" un, neskatoties uz lietaino dienu, svētku dalībniece ir smaidīga un enerģijas pilna, jo dalība deju koncertā viņai ir sapņa piepildījums. Momoka Kushida Latvijā uzturas kopš oktobra un studē starpkultūru komunikāciju maģistrantūrā, taču iepriekš viņa regulāri viesojās Latvijā, kas viņu īpaši ieinteresējis ar mūsu tradīcijām. Jau ilgāku laiku viņa dziedājusi latviešu koros, bet tagad pienākusi kārta deju tradīcijai.

"Pirms trīs gadiem mani vairāk ieinteresēja arī latviešu tautas dejas. Šī mana interese dzima no iepriekšējās iesaistīšanās jūsu tautas mūzikā. Tas bija pandēmijas laiks, kad es arī sēdēju mājās un skatījos "YouTube" platformā latviešu tautas deju A un B grupas kolektīvu priekšnesumus. Tāpat skatījos iepriekšējo svētku uzvedumu "Māras zeme", un mana interese par deju arvien auga un auga.

Lielākoties tas ir mūzikas dēļ, jo, kad dzirdu tautas deju mūziku, tā mani saviļņo un es gribu kustēties, es nevaru apstāties. Tagad viens no maniem sapņiem ir piepildījies, un tas šķiet neticami," saka Momoka.

Arī krāšņie latviešu tautas tērpi japānieti ierāvuši svētku tradīcijās, un Momoka secina, ka deja šobrīd viņu aizrāvusi vairāk, jo, piemēram, Japānā tradicionālajā dejā jādejo vienam, bet Latvijas tautu dejās iespēja sajust lielāku kopības sajūtu ar grupu: "Es esmu B grupā un dejošu koncertā sešas dejas, un man visvairāk patīk deja ar nosaukumu "Kas tur mežā rībēja". Tā ir patiesībā grūta deja, bet man patīk tās stāsts, jo šajā dejā vīri ir ozoli, un meitenes ir kā odiņi. Man patīk šis koncepts, ka mums ir jābūt kā daļai no dabas dejas laikā."

Japāniete Momoka apgūst arī latviešu valodu un visai raiti jau spēj sarunāties, bet viņa pati saka, ka tas ir, pateicoties viņas pašas aktīvajai darbībai dažādās latviešu kultūras norisēs, tostarp korī un dejās: 

"Tas nav viegli, jo ikdienā es gribētu censties runāt vairāk latviski, bet man angliski runāt ir ātrāk. Es varu teikt, ka svarīga ir motivācija, jo vienkārši dzīvošana Latvijā nepalīdz apgūt valodu, bet ir jābūt motivācijai. Mana motivācija ir saprast Latvijas kultūru vairāk, saprast svētku sajūtu un cilvēkus."

Runājot par nākotnes plāniem, Momoka stāsta, ka Latvijai ir pieķērusies un cer atrast šeit prakses vietu vai darbu savā specialitātē tulkošanas jomā. Savukārt Dziesmu un deju svētku laikā viņa aicina latviešus būt lepniem:

"Protams, es saprotu, ka šie svētki pamatā ir latviešiem, bet gribu ieteikt arī jebkuram ārzemniekam piedzīvot šīs emocijas, šo atmosfēru, Latvijas kultūras vēsturi un tradīciju.

Man tas pirmo reizi izdevās jau pirms pieciem gadiem, un tas man lika atklāt Latvijas pievilcīgo pusi. Šī viena svētku nedēļa ir tikai reizi piecos gados, un es arī saprotu, ka visi Latvijas iedzīvotāji neiesaistās tajos, bet es teikšu – esiet lepni par to, ka esat latvieši."

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.